Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. janvāris, 2012
Drukāt

Lejiņš atbalsta Eiropas federalizācijas ideju

Foto - LETAFoto - LETA

Sekmīgai Eiropas Savienības (ES) attīstībai būtu nepieciešama ciešāka sadarbība un virzība uz federācijas modeli, intervijā laikrakstam “Diena” norāda Saeimas Ārlietu komisijas deputāts Atis Lejiņš (V).

“Te ir tā nelaime, ka mēs esam 27, un nevar būt tā, ka katra valsts velk uz savu pusi. Tāpat kā mums Latvijā, kad katra ministrija velk deķīti uz sevi. Tāpēc vajag ne tikai to fiskālo disciplīnu, bet, godīgi jāsaka, zināmu federāciju. Tas gan dažiem tāds briesmīgs bubulis, un es jūtu to arī mūsu Saeimā. Bet ir taču dažādas federācijas gradācijas. Tā ir tā būtība – vai Eiropas Savienība var savākties, saskatīt to lielo stratēģiju, ka, tikai turoties kopā, mēs varam konkurēt šinī mainīgajā pasaulē. Ja mēs uzstādīsim tikai tīri nacionālas intereses…” akcentē politiķis.

Viņš atbalsta ideju par “kodola Eiropu”. Tā ir divu ātrumu Eiropa – valstis, kas spēj piemēroties šim gadsimtam, un valstis, kas nespēj.

“Tas ir neizbēgami, ja tās pārējās valstis arī nesavāksies. Ja mēs nesavāksimies. Piemēram, tepat, Somija un Igaunija saprata, ka, dzīvojot blakus Krievijai, jātiecas ir uz centru, uz Briseli. Jābūt lielā un spēcīgā kodolā, kas prot un var, kur ir tā bagātība.Tas pats arī mums jādara. Jo pret Eiropu Krievija neko nedarīs, tas ir skaidrs. Iedomāties, ka Krievija ko darītu pret Vāciju. Apturētu gāzi? Aizmirstiet!” skaidro Lejiņš.

Viņš Eiropas Savienību salīdzina ar Svēto Romas impēriju un pauž prieku, ka savulaik Latvija tajā tika iekļauta.

“Ja mēs savulaik nebūtu iekļāvušies Svētās Romas impērijā un tā robeža nebūtu novilkta, kur tā bija XIII un XIV gadsimtā… Un tā robeža ir uz mata tur, kur tā ir šobrīd, – lielāko daļu vēstures mēs esam dzīvojuši Rietumos, savā nosacītajā Svētās Romas impērijā. Kas šobrīd ir ES. Un mums tur nemaz Livonijas laikos tik slikti negāja. Tas, ka mēs bijām kaut kādi vergi, – viss ir muļķības. Ieročus atņēma zemniekiem tikai 1510.gadā. Un tie līgumi, kas tika slēgti starp zemgaļiem, kuršiem un ar pāvestu, tie bija ļoti labvēlīgi, labvēlīgāki nekā šodien. Palika sliktāk tikai, kad Baltijas vācieši gāja pret zviedriem un tādēļ apvienojās ar krievu caru. Bet pirmie 300 gadi bija baltiešiem leiputrija. Tāda tā mūsu ģeopolitika – piederība Rietumiem, un citas alternatīvas mums nav,” vēstures notikumus vērtē Lejiņš.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+