Viedokļi
Komentāri

Ingmars Zemzaris: Vārds “lejupielādēt” – prātam neaptverams diletantisms 30

Gata Šļūkas zīmējums

Prātam neaptveŗamais diletantisms, kas mūsdienās drīkst svabadi plosīties pa latviešu terminoloģijas jomu, zināmu apogeju ir sasniedzis darinājumos “lejupielādēt” un “augšupielādēt”. Katrs no šiem nevārdiem nodara veselas trīs pārestības mūsu valodai.

Pirmā. Vārds “lādēt” ir aizguvums no vācu laden, ko varam akceptēt tikai attieksmē uz ieroču lādēšanu, jo ērta sava vārda mums ar šo nozīmi nav. Turpretim download un upload ir metaforiski termini, kuŗu pamatā ir (kuģu) kraušanas, nevis (ieroču) lādēšanas nozīme. Kraušanas nozīmē vārds “lādēt” ir neliterārs.

Otra. Latviešu valodā ar verbu saliktenī saistās tikai priedēkļi, bet ne apstākļa vārdi. Tikai retumis tautas dziesmās apstākļa vārds veido salikteni ar divdabi vai nenoteiksmi, piem., saka tautas garjādamas jeb caurjādamas, klātgulēt, līdzsūtīt. Literārā valodā šādas formas nav vēlamas. Pavisam aplam ir apstākļa vārdus savienot ar citām verbu formām, kā diemžēl ir gadījies citādi skaistajā Paula dziesmā: “i tur dzīslām caurlīs neciešamas gaidas.”

“Lejup” un “augšup” ir apstākļa vārdi, nevis priedēkļi, tāpēc saliktenī ar verbu saistīties nevar.

Parasti apstākļa vārdi kopojas ar verbiem vārdkopās, apzīmējot nepabeigtu darbību, bet priedēkļi saistās ar verbiem salikteņos, apzīmējot pabeigtu darbību: kāpt augšup: uzkāpt; kāpt lejup: nokāpt; plēst pušu: pārplēst; ņemt nost: noņemt.

Trešā. Nepietiek, ka nevārda darinātājs apstākļa vārdus “lejup” un “augšup” ir maldīgi noturējis par priedēkļiem; viņš tos ir savienojis saliktenī ar verbu, kam viens priedēklis jau ir: lejup+ie+lādēt!

Latviešu valoda necieš vienā vārdā divi priedēkļus (tas neattiecas uz negāciju ne-, kas nav īsts priedēklis). Attaisnojami izņēmumi ir “izpatikt”, “izpārdot” un “piepalīdzēt”, jo vārdus “patikt”, “pārdot” un “palīdzēt” mēs jau sajūtam gandrīz kā nesaliktus vārdus.

Neciešams tāpēc ir vārds “pārapbedīt” (pareizi: pārbedīt, sal. iestādīt: pārstādīt, nevis “pāriestādīt”) un informātikas termins “atiestatīt” (labāk būtu: izstatīt, līdzīgi kā pretstats vārdam “ieslēgt” ir “izslēgt”, nevis “atieslēgt”).

Kāda alternātīva?

LZA Terminoloģijas komisijas Akadēmiskā terminu datubaze nekādas alternātīvas šam valodas kroplim nepiedāvā.

Šās komisijas Informācijas technoloģijas, telekomūnikācijas un elektronikas apakškomisija, kuŗas tiešs pienākums būtu šo kļūdu labot, laikam nav pat iecerējusi to darīt, toties laiku pa laikam “uzdāvina” mūsu valodai vēl pa kādam kroplim, piem., “augšupbultiņa” un “lejupbultiņa”.

Ja jau terminologi negrib godam darīt darbu, ko paši uzņēmušies, tad tiem, kas nevēlas savu valodu kropļot, atliek vienīgi apkalpoties pašiem.

Vairoties no kroplā savārstījuma “lejupielādēt”, dažs nesmādē pat krievismu “nokačāt”. Grūti pateikt, kuŗš no abiem nevārdiem briesmīgāks.

Tīmekļa diskusijās kāds iesaka variantu “novilkt”. Kā ekvivalents vārdam download tas derētu. Bet “vilkt” apzīmē tikai uz sevi vērstu darbību. Kā tad lai tulko upload? Te iesaka vārdu “uzstumt”. Bet ir tomēr vēlams, lai abi šie termini arī latviešu valodā būtu vienas saknes. Turklāt vajadzīgi arī atbilstoši lietvārdi. Ar downloads nozīmi derētu “novilkumu” vārds. Bet kā lai tad tulko uploads?

Meklējamie termini gribot negribot būs metaforiski (tādi tie ir jau angļu valodā). Tā kā runa ir par gluži jauniem jēdzieniem, kuŗiem latviešu valodā nekādu apzīmējumu nekad nav bijis, tad pirmais un vienkāršākais, ko varam darīt, ir angļu terminu tieši tulkot. Nu, tā jau ir rīkojies arī nevārda “lejupielādēt” autors – bet ar kādu fainomenālu “erudīciju” un “meistarību”: trīs kļūdas vienā vārdā!

Dažs teiks: iekam kritizē, izdari labāk! – Ar vislielāko prieku! Sliktāk izdarīt gan nemaz vairs nevar, bet raudzīsim to izdarīt, cik labi spēdami!

To load latviski ir “kraut”. Darbības virzienu lejup izsaka priedēklis no-, bet virzienu augšup – uz-. Tā nu esam tikuši pie ērtiem un nevainojamiem vārdiem “nokraut” un “uzkraut”.

Vajaga mums vēl attiecīgu lietvārdu. Blakus verbam “kraut” mums ir tās pašas saknes lietvārds “krava”. Tā nu nokrautas jeb pašlaik lejā kraujamas datnes var būt nokravas (downloads), bet uzkrautas jeb pašlaik augšā kraujamas datnes – uzkravas (uploads).

Saistītie raksti

Vai šiem terminiem ir cerības ieviesties? To es nevaru ne paredzēt, nedz ietekmēt. Esmu tikai gribējis parādīt vēl vienu piemēru, kā mēs varētu tikt pie ērtiem un pareiziem terminiem, ja mēs savu valodu nevis kropļotu, bet gan godprātīgi un bijīgi izmantotu tās veiklos un bagātīgos izteiksmes līdzekļus.

Pie viena gribētos gauži lūgt, lai tie cilvēki, kas mūsu valstī ir uzņēmušies atbildību par terminoloģiju, turpmāk pasargā mūsu valodu no nejēgu un chaltūristu darinājumiem – protams, ja vien viņi paši tādi nav…

LA.lv