Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. maijs, 2012
Drukāt

Lejupslīde medicīnā turpinās


gultaslimn_leta

Latvija ir nostabilizējusi savu vietu starp tādām Eiropas valstīm, kas vismazāk orientējas uz pacientu. Tas secināts ikgadējā pārskatā par veselības aprūpi 34 Eiropas valstīs. No Latvijas atpaliek vien Rumānija, Bulgārija un Serbija. 


Jau kopš 2007. gada Eiropas aprūpes patērētāju iespēju nodrošināšanas iestāde “Health Consumer Powerhouse”, kas strādā kopā ar Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības un mediju ģenerāldirektoriāta atbalstu, kā arī ES prezidējošajām valstīm, konstatējusi, ka Latvijā ir lielas problēmas pacientiem saņemt Eiropas standartiem atbilstošu veselības aprūpi. Šogad tika ņemtas vērā pacientu tiesības un informētība, pieejamība medicīnai, mirstība no sirds un asinsvadu kaitēm, vēža un citām slimībām, kā arī jaundzimušo mirstība, nieru transplantācijas uz miljons iedzīvotājiem, bērnu vakcinācija, slimnieku neoficiālie maksājumi ārstiem, arī nodrošinājums ar medikamentiem un vēl citas pozīcijas. Informāciju sniedza galvenokārt pacientu sabiedriskās organizācijas, bet tā tika prasīta arī ministrijām.

Latvija ir saņēmusi vien 491 punktu no 1000 iespējamiem, kopumā iegūstot vāju vērtējumu, izņemot atsevišķas pozīcijas, kā, piemēram, bērnu vakcinācija un pacientu informēšana. Jau 2009. gadā Eiropas Veselības aprūpes patērētāju indeksa direktors Dr. Arne Bjornbergs norādīja: “Kopš mūsu salīdzinājumu sākuma Latvija ir atradusies lejupslīdes stāvoklī. Šajā valstī ir patiesi nepieciešama veselības aprūpes sistēmas reforma. Finanšu krīzes ietekmē šis nepatīkamais stāvoklis var vēl vairāk pasliktināties.”

Dati rāda, ka mūsu valstī, salīdzinot 2009. un 2012. gadu, strauji pieaudzis vēža slimnieku gaidīšanas laiks, lai saņemtu ķīmijterapiju un apstarošanu.

 

Latvija, Albānija, Bulgārija, Grieķija, Rumānija un Ungārija ir tās valstis, kur pacienti bieži maksā ārstiem neoficiāli, lai nebūtu jāgaida ilgi rindā pie speciālistiem. Pētījuma autori ir aprēķinājuši potenciāli zaudētos mūža gadus jeb priekšlaicīgu mirstību un novēršamus nāves cēloņus.

 

Latvijai, Lietuvai un Igaunijai šis rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir augstākais Eiropā, turpretī Islandei un Zviedrijai – zemākais.

Sabiedrības veselības speciālists, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ģirts Briģis uzsvēra, ka šāda veida apjomīgus pētījumus Veselības ministrija nedrīkst ielikt atvilktnē, ir jāanalizē, kāpēc atsevišķās pozīcijās Latvijai ir tik slikti rādītāji, un par to jāinformē valdība. Diemžēl ministrija ikreiz, kad tas būtu jādara, saka – tam neesot naudas. Bet kā tādā gadījumā lai pieņem politiskos lēmumus? Tiem taču būtu jābalstās uz stingru un precīzu statistiku un pētījumiem. Piemēram, rādītājs “zīdaiņu mirstība” starptautiski tiek izmantots, lai raksturotu valsts sociāli ekonomisko stāvokli kopumā. Valdība sabiedrībai ziņo, ka valsts iziet no krīzes, ka ekonomiskais stāvoklis uzlabojas, bet zīdaiņu mirstība joprojām ir liela. Tāpēc ir ļoti svarīga precīza informācija, kāpēc šajā ziņā Latvijā situācija ir tik bēdīga, un jārīkojas, atzina Ģ. Briģis.

 

Cilvēks nav prioritāte

Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs, “Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzskata, ka Latvijai piešķirtais zemais Eiropas veselības aprūpes patērētāju indekss ir apliecinājums, ka cilvēks tomēr nav valsts prioritāte. Tās ir objektīvas sekas tam, par ko tiek gadiem runāts, – veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju atvēlētas niecīgas naudas summas. Ja netiks palielināti valsts budžeta izdevumi, ja politiķi medicīnas finansiālās problēmas turpinās uzgrūst uz darba devēju pleciem, tad nevar gaidīt, ka Latvija Eiropas valstu vidū sāks izskatīties labāk. M. Rēvalds: “Tiesa, arī pašiem mediķiem ir jādara viss iespējamais, lai šādos un līdzīgos pētījumos valsts neieņemtu vienu no pēdējām vietām Eiropā.

 

Jāsāk ar izkļūšanu no pelēkās ekonomikas zonas – medicīnā ir ļoti liela nelegālo maksājumu prakse, tāpēc, lai uzlabotu situāciju, ārstiem vajadzētu sākt pašiem no sevis – nepieņemt šos maksājumus un godīgi maksāt nodokļus.

 

Nodokļu nemaksāšana balstās uz savstarpējo mediķu solidaritāti, un pienācis laiks, tāpat kā ne tik sen policijai, pašiem attīrīties no šīm nelikumīgajām darbībām un tikai pēc tam, kad tas izdarīts, prasīt valdībai lielāku algu. “

 

Cik naudas – tāda aprūpe

Šonedēļ Latvijas Ārstu biedrība kopā ar Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību sāks sarunas par mediķu algu paaugstināšanu, informēja LĀB prezidents Pēteris Apinis. Rēvalds cer, ka neoficiālie maksājumi būs viens no šo sarunu tematiem.

Veselības ministrija ir iepazinusies ar pieminēto pētījumu. Valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško norādīja, ka neesot daudz ko sūroties, jo ar tik zemu finansējumu medicīnas nozares rādītāji vēl ir salīdzinoši labi. Pētījums tiks izanalizēts, lai meklētu risinājumus, solīja atbildīgā amatpersona.

 

Latvijas veselības aprūpe novērtēta ar vienu no zemākajiem indeksiem Eiropā.

Eiropas veselības aprūpes indekss 2012. gadā

Trīs augstākās vietas: Nīderlande (872); Dānija (822); Islande (799).

Trīs zemākās vietas: Serbija (451); Bulgārija (456); Rumānija (489).

Latvija: ceturtais visszemākais novērtējums – 493.

Kaimiņvalstis: Igaunija ieņem vidēju ES valstu līmeni (653); Lietuva – piecas vietas virs Latvijas (585).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+