Mobilā versija
+14.3°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
19. februāris, 2017
Drukāt

“Lēkšu Daugavā!”. Pašnāvību sērga starpkaru Latvijā (4)

Foto - Austra Helēna Žaggere/LETAFoto - Austra Helēna Žaggere/LETA

Jaunākā žurnāla “Planētas Noslēpumi” numurā Viesturs Sprūde, izpētījis Latvijas starpkaru laiku presi, rak­sta par kādu skumju cilvēcisku problēmu. “Nošāvies students”, “Sazāļojusies kalpone”, “Pašnāvības nerimstas” – tie ir tipiski 20. gadu Latvijas preses virsraksti – par “pašnāvību sērgu” kā problēmu Latvijā sāka runāt 20. gadsimta 20. gadu sākumā. Latvijā tad bija aptuveni 1,5 miljoni iedzīvotāju, un izrādījās – gada laikā pašnāvības izdara gandrīz 300 personu (mūsdienās pēdējos gados aptuveni 380).

Daudzi savu traģisko lēmumu skaidroja ar “dzīves apnikumu”, ar ko tolaik saprata apmēram to pašu, ko mūslaikos ar depresiju. Ekonomiskās krīzes apstākļos uz drūmām domām varēja pamudināt darba zaudējums. Siguldas pagasta darbvedis Kārlis Zariņš 1930. gada 13. martā metās zem vilciena, jo bija pienācis brīdis šķirties no darba. Jāpiebilst, neatkarīgās Latvijas valsts laikā sabiedrība daudz iejūtīgāk nekā pirms Pirmā pasaules kara izturējās pret pašnāvību gadījumiem bezcerīgu darba meklētāju vidū, piemēram, 1914. gada 22. maija “Latviešu Avīzes” rakstīja: “Redzams, še ir plānā galdiņa urbēji, kuri labāk lec Daugavā nekā iet uz laukiem, kur darba un maizes gana.”

Tikmēr uzņēmēju aprindās arī pēc kara vēl bija dzīvs “veco laiku” goda kodekss, kas nozīmēja, ka parāda neatdošana grauj reputāciju. Jaunās krīzes gados ne viens vien tirgotājs vai ražotnes īpašnieks padarīja sev galu, apjaušot, ka nespēj vairs nokārtot finansiālās saistības. 1924. gada decembrī tirgotājs Maksis Želviņš mēģināja noindēties, iedzerot līdzi paņemto opija tinktūru, kad viņa kreditors, arī tirgotājs, atteica pagarināt termiņu 40 tūkstošu Latvijas rubļu atmaksai. Pašnāvības motīvi bija arī nelaimīga mīlestība, neuzticība, vecāku bargums. Piemēram, 1933. gadā avīze “Pēdējā Brīdī” raksta par 15 gadus veco Skaidrīti, kura tik ļoti mīlējusi kino, ka kinoteātrī gribējusi pavadīt visu dienu. Tā dēļ izcēlies konflikts ar māti, kas noslēdzies ar Skaidrītes ielēkšanu Daugavā. Meiteni izglāba zvejnieki, taču viņa solījusi nākamreiz nošauties…

Lielu sabiedrības uzmanību izraisījis gadījums 1929. gadā Nacionālās operas izrādes “Geiša” laikā. Pirms 1. cēliena beigām 32 gadus vecais Alfrēds Žīgurs meties pāri balkona malai, krītot aizķēries aiz žuburlampas, mirkli karājies, tad nokritis parterī uz galvas skatītājai, kafejnīcas īpašniecei Matildei Virbickai un viņas vīram Nikolajam. Ar pašnāvnieku viss bijis kārtībā, bet Virbicki nopietni cietuši. Sekojusi tiesāšanās.

Visu rakstu lasiet janvāra žurnālā “Planētas Noslēpumi”.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Francesco Sinibaldi Atbildēt

    Quand le son disparaît…

    C’est très
    difficile décrire
    la lumière qui
    couvre le
    soupir de la
    neige qui
    revient…

    Francesco Sinibaldi Komentārs

  2. Melnā maģija

  3. trūcīgi dzīvojis vai vienkārši psihs, Atbildēt

    ka uz OPERU iet(par pēdējiem līdzekļiem? 🙂 ) pašnāvību taisīt ??

  4. augļotāju vara lielās, ka jau sen pieveidz cilvēkus ar fianasu spekulacijām, ja?

"Oligarhu sarunas": KNAB deputātiem neļauj kopēt lietas. Prokurori atbild - paši vainīgi! (8)"Oligarhu lietas" parlamentārā izmeklēšanas komisija turpina skaidrot, vai krimināllietas izbeigšana bijusi pamatota. Vakardienas sēdē uzzinājām, ka deputāti nonākuši grūtībās, jo KNAB neļauj kopēt un nest līdzi divus svarīgus lēmumus, kas pievienoti krimināllietā.
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+