Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
6. jūnijs, 2016
Drukāt

LELB sekos tendencēm sabiedrībā un aktīvāk popularizēs kristīgās vērtības (5)

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) ieplānojusi vairāk sekot tendencēm sabiedrībā un aktīvāk popularizēt kristīgās vērtības, liecina LELB attīstības un tās darbības virzienu stratēģija.

Stratēģijā uzsvērts, ka LELB jākļūst aktīvākai kristīgo vērtību popularizēšanā un aizstāvēšanā. Lai to panāktu, jāizveido darba grupa, kuras uzdevums ir sekot tendencēm baznīcā un sabiedrībā.

“Pamanot problēmas, tai jānāk klajā ar stāvokļa novērtējumu un iespējamo problēmu risinājumu, negaidot izaicinājumu no laicīgo mediju puses,” uzsvērts dokumentā.

Tāpat svarīgs baznīcas uzdevums ir rūpēties, lai tās pravietiskā balss aizvien būtu sadzirdama, skaidrojot Dieva gribu mūsdienām, norādīts LELB stratēģijā. Vienlaikus jārūpējas, lai sabiedrībai saprotamā veidā tiktu skaidrotas baznīcas galvenās vērtības, kā arī baznīcas pozitīvais devums tautas un valsts attīstībā gan vēsturiskā skatījumā, gan šodien.

Kā ziņots, nedēļas nogalē notika LELB sinode, kurā citu lēmumu starpā atbalstīts priekšlikums aizliegt ordinēt sievietes. Šis priekšlikums bija izraisījis plašas diskusijas sabiedrībā, kā arī pašā LELB.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Küche Kinder und Kirche (vācu valodā) – virtuve, bērni un baznīca! Tā kāds cien. mācītājs teica – Dievs ir noteicis sievietes un vīrieša lomas. Šaubīga ideokoģija

    • Kvalitatīvs ēdiens, gudri un audzināti bērni, garīgums caur dievnamu – vai tas ir nepareizi? Skolā sievietes cenšas tikt galā ar neaudzinātiem sliņķiem, šā tā pabarotiem bērniem, šķirto ģimeņu, aizbraukušo pamestajiem. Ko gan sliktu veic baznīca? Ak, jā, neļauj tik vienkārši lezbiskām attiecībām iespraukties kancelē. Lutera baznīca ir skaidri nodefināta.
      Citviet pasaulē baznīca padarīta par sieviešu kalpošanas vietu. Dievgalds ar sulas trauciņu un jautrība sprediķa laikā. Vēl vajag popkornu izdalīt. Baznīca tomēr skaidro pasauli un Dievu, tas nav teātris, ne kino. Ir tradīcijas un kristīgās vērtības veido veselu sabiedrību.
      Ne jau par sieviešu vai vīriešu kalpošanu daudziem nesas prāts domāt. Par principu- vajag tās sievietes un viss. Un to vajag kam? Demokrātisko uzskatu paušanai? Kas ir demokrātija? Kaut kas ārpus konteksta? ķēķis, bērni, baznīca? Ir vai nav? Vai kārtība nav demokrātija, vai tomēr ir?
      Baznīcā valda ne tikai mācītājs, bet arī viņa radītais draudzes gars un sapratne par to, kāpēc draudze vispār pastāv. Elementāri. Vīrietis liturģiskajā ietērpā, atškirīgas krāsas raksturo telpu, konfesiju, vidi, laiku, Baznīcas gada ritumu. Viss ir kopīgs un saistīts. Ir tradicionāls un pieņemts rituāls un būtība.
      Par sieviešu un vīriešu lomām un stereotipiem var rakstīt un rakstīt. Bet tik asi vērsties pret to, ka vajag izstāties no LELB un iedomātas demokrātijas vārdā pieslieties LELBĀL, tas jau vairāk pozu raksturojošs elements. Un nez vai ar Dievu kāds to saskaņoja un lūdzās. Vai visi skaitīja un gremdējās lūgšanās, lai izprastu, par ko īsti tagad iestāties? Ārēji sabiedrībai var iestāstīt visu ko, arī to, ka nepastāv genderisma problēma un uzurpācija. Pastāv un kā vēl.
      Arī kristīgs cilvēks audzina bērnus, gatavo bērniem ēst, ar ģimeni iet uz dievkalpojumu. Mājās lomas dala katrs pēc sava ieskata. Sabiedrībā vēro, esi ģimenes cilvēks, neesi. Joprojām stereotipi. Un joprojām kristīgo vērtību kritēriji – nezagt, nemelot, būt godīgam. Uz visa šī skaļā fona pamazām genderisma problēma velkas astē.
      Ja esi evaņģelizācijas piekritējs, sieviete to darīs ar prieku – parādīs ceļu pie Dieva, vērtībām un nerausies sprediķot. Baznīca ir garīguma skola un varbūt tajā vajag spējīgus un talantīgus stiprā dzimuma pārstāvjus, lai ne tikai sludinātu, bet arī vadītu draudzes un zinātu, kā cilvēkus apvienot. Kā skolā stiprus un gudrus vīrieškārtas skolotājus.
      Kā jūtas vīrietis sieviešu vidē? Īpaši, ja bērnības vecumā audzināts kā meitene, bijis nepārtrauktā vecmāmiņas, māsas vai mātes uzraudzībā, meiteņu pulciņā, skolotāju-sieviešu aplenkumā un tad vēl darbā – ofisā- visu nosaka sievietes.
      Tāpēc bēdīgi izskatās, ja tā saucamajā sieviešdienā vīrietis nes puķi, bet pārējā laikā rūpes gulstas uz sievietes pleciem. Kaut kā tām lomām ir tomēr jādarbojas loģiski. Nevis raudot, ka sievietei neļauj ordinēties. Kaut kā liekulīgi izklausās teksti par to, ka nu ir jāglābj sieviete, kurai neļaus ordinēties. Vai kāds ir aptaujājis Latvijas draudzēs visus draudžu cilvēkus un godīgi pajautājis, vai visi gribētu, ka mācītājs ir sieviete? Tādas pārdomas par to, kā jūtas mācītājs vīrietis un kā mācītāja sieviete, vai tiešām identiski vienādi? Nez.

    • Ak, Vanags! Un viņam piedienīgā šlepe! Par kādu garīgumu šeit ir runa,- tik precīzi par šo garīgumu deviņdesmitajos dziedāja Kaspars Dimiters, pats būdams LELB avju gans, kas protams neliedza viņam pārtapt par “pareizās ticības” priesteri, līdzīgi daudzajiem politiķiem, kas savu politisko pārliecību mainīja līdz ar apakšveļu. Nav jau runa, vai kancelē sprediķo bruņčos vai svārkos (lasīt: biksēs), bet par dzīvu ticību, par ticību Dievam, kas spēj mainīt cilvēku nevis zvēru sagrautās dzīves. Un to pēc padomju represijām, uzspiestā materiālā pasaules uzskata domas vienlīdzības ir daudz… Vanags un viņa domubiedri ar savu domāšanu ir uzskatāms piemērs tam. Skumji, protams…

  2. Vajadzētu sākt ar savu ģimeni katram, t,sk, Vanagam.

  3. liek likmi uz baznīcas arhaisko senatnīgumu,jo modernā dzīve daudzus,ja arī ne visus,ir nogurdinājusi.

Draugiem Facebook Twitter Google+