Latvijā
Sabiedrība

LELB vairs neuzstāj uz “vienīgo” 16


Foto – LETA
Foto – LETA
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags

Strīdīgais likumprojekts par grozījumiem Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) likumā nākamnedēļ varētu tikt virzīts Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā, taču, iespējams, būtu vajadzīgs arī atsevišķs likums par Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas (LELBĀL).

Tā kā likumprojekts par grozījumiem LELB likumā pēc tā publiskošanas tika plaši sabiedrībā apspriests un kritizēts, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izveidoja darba grupu tā padziļinātai izpētei. Šonedēļ notika darba grupas sanāksme. Eksperti no Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja, atsaucoties uz Satversmes tiesas lēmumu, ieteica vispirms izdarīt precizējumus Reliģisko organizāciju likumā, no kuriem savukārt var izrietēt atvasinājumi citos likumos. Tomēr darba grupa ar balsu vairākumu nolēma ieteikt komisijai virzīt likumprojektu Saeimā pirmajam lasījumam, un vai tas tā notiks, atkarīgs no komisijas balsojuma 12. jūnijā. Līdz likumprojekta otrajam lasījumam to varēs uzlabot.

Visasākās iebildes Saeimai adresētajās vēstulēs gan LELBĀL, gan Amerikas latviešu apvienība, gan privātpersonas izteica pret likumprojekta preambulu, kas noteiktu Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu par vienīgo tiesību pārmantotāju tai baznīcai, kas Latvijā darbojās līdz 1940. gadam. Jo LELBĀL radās tāpēc, ka Latvijas okupāciju dēļ liela tautas daļa devās Otrā pasaules kara bēgļu gaitās. Trimdā izveidotā baznīca darbojās atbilstīgi starpkaru evaņģēliskās baznīcas satversmei, kā arī palīdzēja tautai svešumā uzturēt latvisko identitāti.

Tagad LELB arhibīskaps Jānis Vanags pauž, ka vairs neuzstāj, lai preambulā LELB būtu ierakstīta kā “vienīgā” tiesību pārmantotāja.

Darba grupa kā ekspertu pieaicinājusi arī Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Viņš bija atsūtījis savas tēzes par tiesisko situāciju un iespējamiem risinājumiem pēc Satver­smes tiesas sprieduma. E. Levits iesaka jautājumā par LELB un LELBĀL piemērot “viena stumbra ar divām lapotnēm” teoriju. Tā nozīmē, ka no sākotnējās pirmsokupācijas baznīcas “stumbra” – ārēju apstākļu ietekmē – ir izaugušas divas “lapotnes” – LELB un LELBĀL, kas abas nes sākotnējās baznīcas identitāti.

Egils Levits norāda: “Gadījumā, ja LELBĀL reģistrētos Latvijā un tad arī pati to vēlētos, apsverama varētu būt atsevišķā likuma par LELBĀL kā tradicionālas baznīcas pieņemšanas iespēja. Šāds likums tad būtu saskaņojams ar LELB likumu. Te vispirms rūpīgi jāuzklausa abas baznīcas. Iespējams, tas varētu būt adekvāts risinājums abu latviešu luterāņu baznīcu attiecību noregulēšanai un atbilstu mērenas pozitīvas attieksmes principam reliģijas politikas jomā. (..)

Ņemot vērā abu baznīcu ievērojamo skaitliskā sastāva atšķirību Latvijā par labu LELB (tā pastāvēs arī turpmāk), dažu atsevišķu dievnamu koplietošana un kopēja uzturēšana uz vispārēja vai konkrēta līguma pamata pie labas gribas nevarētu būt īpaša problēma (teorētiski to iespējams noregulēt arī likumā kā, piemēram, Pētera baznīcas likumā, taču parasti fleksiblāks būtu līguma risinājums). Tas ļautu nepieskarties grūti risināmajam īpašuma jautājumam.”

LA.lv