Mobilā versija
+14.6°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
2. aprīlis, 2017
Drukāt

Lelde Stumbre par Maiju Silmali, drosmi un padomju iekārtu (13)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Maija Silmale bija viena no tā dēvētās “franču grupas” – radošiem cilvēkiem, kurus 1951. gada 17. aprīlī apcietināja un izsūtīja par to, ka viņi pēckara laikā ik pirmdienu tikās aktieru Irmas un Arnolda Stubavu dzīvoklī, lai spriestu par franču literatūru. Maija Silmale Taišetā pavadīja piecus gadus, viņai atļāva atgriezties dzimtenē pēc Staļina nāves, 1956. gadā. Sev atvēlētajā dzīves laikā Maija Silmale intensīvi tulkoja un atdzejoja no franču valodas, iepazīstinot latviešu lasītājus ar šīs zemes rakstniecību un turpinot ap sevi pulcināt brīvdomātājus. Starp viņiem bija arī pavisam jaunā topošā literāte Lelde Stumbre.

Kā jums radās doma rakstīt grāmatu par Maiju Silmali?

L. Stumbre: Pirmoreiz tā ienāca prātā 20. gadsimta 90. gados, kad par izsūtītajiem latviešu intelektuāļiem sāka runāt, rakstīt un atcerēties. Māris Čaklais uzrakstīja žurnālam “Karogs” par Maiju skaistu rakstu vairākos turpinājumos, aicināja rakstīt arī mani, un toreiz tapa mazs gabaliņš. Tas arī bija brīdis, kad sapratu, ka Maija taču bija ne tikai īpatnējs, traks cilvēks, kas gāja ārā no visiem rāmjiem, kā man šķita pusaudzes gados. Ar tagadējo prātu saprotu, ka viņa bija arī ļoti inteliģenta, gudra un ārkārtīga darbaholiķe. Pavīdēja doma – cik labi, ja būtu grāmata par Maiju, bet, tā kā tas bija virziens, kurā savā daiļradē negrasījos iet, tad doma turpat arī izplēnēja. Tad 2009. gadā pirmo reizi aizbraucu uz Parīzi, pavadīju tur desmit brīnišķīgas dienas un pēkšņi sapratu, ka braucu nevis vienkārši tāpēc, ka Parīze, bet gan tādēļ, ka gribas redzēt, vai tā ir tā Parīze, par kuru jūsmoja Maija. Protams, viņa pati nekad tur netika bijusi.

Kā bija jums?

Man bija gluži vai pārmērīga sajūsma, jutu: ja man vajadzētu – nedod Dievs! – dzīvot kaut kur citur pasaulē, tad tikai Parīzē. Visas desmit dienas pavadīju, klejojot pa pilsētu, iepazīstot to, un tad arī sapratu, ka man visur ir līdzi Maija, un es ar viņu iekšēji sarunājos: “Redzi, te ir Monmartra, un mākslinieki joprojām tur glezno, tur – Monparnass, kaut kas mazliet mainījies, bet pirmā mākslinieku kafejnīca “Trakais trusis” vēl arvien darbojas un, re, te ir jaunā Parīze. Pēc tam arvien vairāk sāka likties, ka vajag par viņu uzrakstīt grāmatu, kamēr vēl ir kāds, kas var par viņu pastāstīt. Labi, ka Maijas māsa Austra ir žirgta un spirgta, dzīva arī Maijas meita Helju, tāpat daktere Iluta Kalniņa, kas Maiju pēdējos gados ārstēja, bet bija skaidrs, ka nedrīkstu kavēties. Es viņu pazinu, bet man bija tikai 21 gads, kad Maija nomira…

Kā jūs ar viņu iepazināties?

Es ar Maiju iepazinos vēl bērnībā, tikko viņa atgriezās no izsūtījuma, jo mana mamma ar viņu bija labas draudzenes. Protams, ciešāk satuvinājāmies, kad biju jau pusaudze un man vajadzēja iegrozīt smadzenes pareizajā virzienā. Viņa to darīja ļoti neuzkrītoši, neuzbāzīgi – nolika priekšā te vienu, te otru grāmatu, uzlika magnetofona lenti ar šansonu dziesmām. Viss sākās ar Staļina prēmijas laureāta Iļjas Ērenburga apjomīgo grāmatu “Cilvēki, gadi, dzīve”. No šodienas viedokļa skatoties, ārkārtīgi interesanti aprakstīta 30. gadu Parīze, radošo cilvēku aprindas, Pikaso, Modiljāni un citi, ar ko Ērenburgs saticies. Viņš pazina arī Cvetajevu, Ahmatovu, Bloku, Majakovski.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Laba grāmata,izlasiju vienā naktī.Paldies!

  2. Valdis Freimantals Atbildēt

    Paldies par gramatu, bet vai nav drosmes iemineeties, ka visam pamataa latvieshgiem ir latvieshu biedriibas?

    Palasiet manu rakstu :”Msties, celies, strada”!

    Laiposhana ari ira maksla.

    Alus ari ira sula!

    Veiksmi visiem antikomunistiem!

  3. paldies lelde- ABSOLUTI GODIGA visos laikos////latvija reali ir bankrotejusi svesu varu kalpu valsts

  4. lasīju vairākas S.Radzobes publikācijas par Franču grupu, par A.Čaku, biju neizpratnē par to, vai jebkurš cilvēks, kas ticis pie arhīviem, var uzņemties spriest par tik ļoti sarežģītajiem notikumiem tik primitīvā veidā kā to darīja kritiķe. Ir jāprot apieties ar arhīva materiāliem, ir jāsaprot, kā pratināšanas protokoli tapuši, vai tiem var ticēt. Tā ir smaga apsūdzība, ka cilvēki viens otru nodevuši, par to spriest pēc VDK pratināšanas protokoliem šķita nepieņemami. Ļoti vēlētos vēsturnieku skaidrojumu par šādām publikācijām. Tie cilvēki ir zem zemes, viņi nevar sevi attaisnot, tas ir ļoti nopietni.

  5. Kāpēc tad pie varas ir pielaisti komunisti-tieši atbildīgie par okupācijas laiku?Šādos apstākļos jebkurš raksts par īstajiem varoņiem pārvēršas par pamfletu.

  6. Prieks par grāmatu!
    Taču vienīgais veids, kā skolēniem uzzināt par tik stiprām personībām ir, ja viņiem par to pastāsta ar lepnumu. Tad arī interesēs

  7. Eh, Stumbre… arī tu krievu īstenoto okupāciju sauc maigi, mīļi un nevainīgi par padomju laiku.

    • Nav bijusi ” Padomju laika” apologiste. Lūdzu vińu neapvainot ar garīgu kolaboracionismu. Stumbre ir stipra patriote. Nav vińu ko tādēł apkengāt ar šādiem “maigiem” apvainojumiem. Paldies Lelde!

      • Novēlējums stiprajai patriotei Stumbrei turpmāk okupācijas gadus saukt tikai un vienīgi par okupācijas gadiem un nelietot vārdu salikumu “padomju laiki”. Padomju laiki bija Krievijā, bet ne Latvijā!

        • Vai maigajos padomju laikos Jums bija drosme skaļi teikt, ka tā ir okupācija? ja ne – nav tagad te ko tēlot anonīmo varoni 🙂

          • arī patriots

            Piedzimu jau neatkarīgajā Latvijā. Bet senčos bija cilvēki, kuri okupācijas gados neklusēja un gan cīnījās ar ieročiem, gan okupāciju sauca par okupāciju. Par šiem “nedarbiem” viņi vēl 70.gadu beigās nokļuva cietumā.
            Tagad neatkarīgajā Latvijā gan ir grēks okupāciju saukt par padomju gadiem. Un, ja kāds okupāciju sauks par okupāciju – cietumā vairs nenokļūs.

Jaunajā sezonā vairākos teātros būtiskas izmaiņas štatā (2)Jauna teātra sezona vienmēr raisa interesi – kādi autori ieraudzīs skatuves gaismu, kuriem režisoriem tiks uzticēti iestudējumi un par ko teātris tajā runās.
Draugiem Facebook Twitter Google+