Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. septembris, 2012
Drukāt

Leliuga: Liepājā jūtos ideāli

futbolavirsliga.lvfutbolavirsliga.lv

Augstā par Latvijas futbola čempionāta labāko spēlētāju tika atzīts “Liepājas metalurgu” pārstāvošais lietuvietis Ritis Leliuga. Intervijā futbola virslīgas mājas lapā viņš stāsta par savu karjeru, kurā nav trūkuši savainojumi, iejušanos Kurzemes komandā un iespaidiem Liepājā.

Ritis Leliuga komandai pievienojās vien jūlija sākumā, kad ”Liepājas metalurgs” uzsāka cīņu Eiropas līgas kvalifikācijas 1.kārtā. Sākotnēji pussargs laukumā devās uz maiņu un jau mačā pret San Marino komandu guva nozīmīgus vārtus, tādi apliecinot savu lietderību šai komandai. Augustā Ritis vēl jo vairāk spēja iepriecināt – pussargs aizvadīto 7 spēļu laikā guva 5 vārtus, no kuriem 3 bija uzvaru nesošie pār ”Spartaku”, ”Skonto” un ”Gulbeni”. Jāpiezīmē, ka ”metalurga” spēlētāji augustā kopā guva 10 vārtus, līdz ar to Leliuga iespētais ir puse no visas komandas guvuma. Tāpat komanda piedzīvoja tikai vienu zaudējumu, to pašu viesos pret mēneša labākā trenera Jurģa Pučinska vadīto FK ”Ventspils” komandu.

Pastāsti par savu futbolista karjeru. Vai atceries savu pirmo futbola treniņu?

Viss, ko atceros par savu pirmo treniņu ir tas, ka tas bija 1993. gadā, kad man bija septiņi gadi. Tas bija Mažeiķos. Vēl atceros savu pirmo treneri.

Līdz 17 gadu vecumam spēlēju Lietuvā. Kādas 5 vai 6 reizes ar saviem komandas biedriem uzvarējām Lietuvas bērnu čempionātā savā vecuma grupā. Tālāk mans ceļš veda uz ārzemēm. Esmu spēlējis Anglijā, Norvēģijā, Dānijā un atkal Norvēģijā no kurienes nokļuvu SK ”Liepājas metalurgs”. Manā karjerā bija samērā liela pauze. Spēlējot Dānijā guvu nopietnu traumu un par futbolu uz laiku bija jāaizmirst. Tikai šogad atsāku spēlēt. Vispirms Norvēģijā un tad pārcēlos uz Liepāju. Karjerā man bieži ir bijušas problēmas ar traumām.

Jau no pirmajām spēlēm ”Liepājas metalurgs” sastāvā liki daudziem par sevi runāt– pozitīvā nozīmē. Vai vēl kādā komandā Tavas karjeras laikā bija tik veiksmīga un ātra iespēlēšanās sastāvā?

No sākuma nemaz tik viegli nebija. Kad atbraucu, vēl nebiju gatavs spēlēt par visiem simts procentiem. Nācās vispirms uzlabot fizisko kondīciju, uzņemt spēļu ritmu. Taču, ja jūti trenera uzticību, ir vieglāk šādus brīžus pārvarēt. Turklāt ”Liepājas metalurgs” komandā ir daudz laba līmeņa futbolisti, kuri arī tev palīdz laukumā izskatīties labākam.

Augustā aizvadīji daudzas veiksmīgas spēles, kā arī komanda svinēja vairākas uzvaras. Kura no visām spēlēm Tev palikusi visspilgtāk atmiņā?

No Virslīgas spēlēm savā laukumā uzvarētā spēle pret ”Skonto”. Domāju, ka spēli varēja baudīt arī skatītāji, jo komandas patiešām demonstrēja augstas klases futbolu. Man pašam bija četras 100 % iespējas gūt vārtus no kurām vienu realizēju. Par laimi ar to pietika uzvarai. Domāju, ka visai komandai tā bija viena no labākajām spēlēm šosezon.

Ja skatāmies visas mūsu komandas spēles, tad, protams, izbraukuma spēle Varšavā. Kad līdzjutēju tūkstoši visu laiku atbalsta futbolistus, ir fantastiski viegli spēlēt.

Kā jau minēji, pirms Virslīgas čempionāta esi spēlējis dažāda līmeņa čempionātos Dānijā, Anglijā, Lietuvā un Norvēģijā. Kurš līdz šim ir bijis spēcīgākais līmenis, kurā esi spēlējis un kā uz tā fona vērtē Latvijas Virslīgu?

No visām līgām, kurās esmu spēlējis, protams, augstākais līmenis bija Dānijas Virslīgā. Salīdzināt nav tik viegli, jo ir pagājis lielāks laiks kopš spēlēju iepriekš un kā jūs ziniet, tad futbolā daudz kas ātri mainās.

Pret kuru Virslīgas čempionāta pretinieku šosezon ir bijis spēlēt visgrūtāk?

Latvijas čempionātā nav spēļu, pirms kurām tu esi pārliecināts, ka varēsi pretinieku uzvarēt ar 4:0 vai 5:0. Visās ir jācīnās par uzvaru. Man liekas, ka visgrūtāk mums klājas pret līderi Daugavpils ”Daugava”, tad nāk FK ”Ventspils” un tikai tad ”Skonto FC”.

Kā patīk Liepāja? Vai esi apmierināts ar sadzīviskajiem apstākļiem un ko dari brīvajā laikā?

Pilsēta man patīk. Sadzīvē man viss ir tik pat labi kā laukumā. Ja vēl labāk apgūšu krievu valodu, jutīšos kā mājās. Turklāt līdz tām arī no Liepājas nav tālu – aptuveni 100 km. Šeit jūtos ideāli un labprāt paliktu ilgāk.

Ja ne futbolists, kas, tavuprāt, Tu būtu pēc profesijas?

Ja godīgi, tad nav ne mazākās nojausmas. Manā dzīvē ir tikai futbols un otras aizraušanās man pat nav. Tā kā vēl esmu jauns un vēl dažus gadus vēlos uzspēlēt futbolu, tad neesmu arī domājis par to, ko varētu darīt pēc futbolista karjeras beigām.

Allaž esi ticis iekļauts Lietuvas jauniešu izlasēs. Vai pēc veiksmīgā starta Latvijas Virslīgā ir kāda interese par Tevi no Lietuvas nacionālās izlases treneriem?

Es par to īpaši nedomāju. Mana lieta ir iet laukumā un spēlēt. Tos, kurus aicina uz izlasi nosaka tās treneris. Pagaidām izsaukumu nav bijis, bet ja būšu vajadzīgs savas valsts izlasei, došos tai palīgā.

Formāli Tu esi centra pussargs, bet vai iepriekš esi iejuties arī citās spēlētāja pozīcijās, piemēram, uzbrucējs?

Jā, principā es spēlēju zem uzbrucējiem. Taču Dānijā esmu spēlējis arī par labo un kreiso pussargu.

Ko Tu novēlētu Liepājas metalurga faniem? Ko no komandas cilvēkiem būs iespēja sagaidīt atlikušajā čempionāta daļā?

Es, pirmkārt, gribētu aicināt cilvēkus nākt un mūs atbalstīt klātienē. Ceturtā pozīcija, kurā SK ”Liepājas metalurgs” atrodas, šobrīd tam nepiestāv. Tomēr esam solīds klubs un mums ir jāizcīna vismaz medaļas. Esam noskaņojušies atlikušās spēles aizvadīt ar 200 % atdevi. Un šajā situācijā mums būs svarīgs arī mūsu līdzjutēju atbalsts. Izšķirošās spēles tagad tikai sāksies.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+