Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. jūlijs, 2016
Drukāt

Kriminālās autoritātes tiesai izrāda lielāku cieņu nekā Lembergs. Pilna “LA” saruna ar Lemberga lietas prokuroriem (17)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurori Juris Juriss un Aivis Zalužinskis ir valsts apsūdzības uzturētāji no Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas atstādinātā Aivara Lemberga krimināllietā. Prokuratūra viņu apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Prokuratūra tiesai šo lietu nodeva 2008. gada augustā, un šobrīd iztiesājamās lietas apjoms sasniedz vairāk nekā 220 sējumus. Smagākais posms tiesas izmeklēšanā – liecinieku uzklausīšana un rakstveida pierādījumu pārbaude – ir pabeigts un, visticamāk, nākamgad būs arī tiesas spriedums. “Šī krimināllieta mums atklāja, kā valsts ir pārvaldīta no deviņdesmito gadu sākuma. Kad spriedums stāsies spēkā, to detalizētāk varēs uzzināt arī sabiedrība,” saka A. Zalužinskis.

– Kad jūs kārtējo reizi ieraugāt televīzijas ekrānā, ka smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs kopā ar politiķiem, kas ir pie varas, lemj par valstī svarīgiem jautājumiem, ko jūs tādās reizēs domājat?

J. Juriss: – Vēlētos savu atbildi sniegt, raksturojot situāciju mūsu valstī kopumā, bet ne vienas personas sakarībā. Šādos gadījumos domāju par to, kā valsts kopumā attiecas pret tiesībsargājošām iestādēm, cik tiesu vara ir nozīmīgs atzars valsts skatījumā. Ir pierasts pie paziņojumiem, ka mūsu valstī pastāv varas dalīšanas princips, ka viena vara respektē otru varu, bet tad, kad nonāk pie praktiskām lietām, tad tas nebūt tā neizskatās. Saistībā ar vienā kriminālprocesā aizdomās turēto vai apsūdzēto personu politiķi jūt manāmu diskomfortu kontaktēties ar šādu personu, savukārt citā gadījumā redzam, ka cieša saskarsme ar aizdomās turamo vai apsūdzēto personu gan darba darīšanās, gan ārpus tām šādu neērtību nerada. Faktiski tas ir konkrēto politiķu ētiskais vērtējums par to, kas viņiem ir vai nav pieņemams un kāpēc tiem ir dažādi standarti pret dažādām personām – aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem.

A. Zalužinskis: – Mans skatījums ir visai vienkāršs – es redzu, kāda tiesiskā apziņa acīmredzot ir cilvēkiem, kuriem vēlētāji uzticējuši lemt valstiski svarīgus jautājumus. Diemžēl izskatās, ka lielai daļai sabiedrības ir diezgan vienaldzīgs jautājums par valsts nākotni, ja jau ievēl šādas personas, kuras augstākajā valsts varas iestādē – parlamentā – sēžas pie viena galda ar personām, kuras tiek apsūdzētas par ļoti nopietniem noziedzīgiem nodarījumiem, tajā skaitā arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lēmumu pieņemšanu valsts vai pašvaldības vārdā, kuros paši personiski, mantiski ir ieinteresēti. Turklāt sabiedrībai šāda, vismaz no morāles viedokļa apšaubāma, prakse – valstisku lēmumu pieņemšana – tiek pasniegta kā pieņemama.

– Politiķi un pat apsūdzētais atrunājas ar nevainīguma prezumpciju – kamēr neesi notiesāts, neesi vainīgs!

J. Juriss: – Tas būtiskākais, manuprāt, parādās duālajā pieejā. Nenoliedzami, starp likumdevēja, izpildvaru, tiesu un masu mediju varu jābūt zināmai paritātei – viena tiešā veidā neiejaucas otras pilnvarās un katra respektē citu. Tomēr, jāatzīmē, ka respektēšana nozīmē arī to, cik tālu viena vara uzticas otrai, kas savukārt nebūt nenozīmē, ka kāds no šiem varas dalīšanas atzariem nedrīkst kritizēt vai sniegt citam kādus priekšlikumus vai norādīt uz nepilnībām. Piemēram, masu mediji ir tie, kuriem piemīt tā aktīvā loma parādīt sabiedrības kopumam trūkumus, kas vērojami citos varas atzaros. Latvijā diemžēl var vērot situāciju, kad persona, pret kuru izvirzītas smagas aizdomas vai apsūdzība, atsevišķu politiķu lokā netraucēti bauda visaugstāko uzticību, turpretī citā gadījumā no šādas personas novēršas. Vai tā nav duāla pieeja? Kāpēc neviens neskrien rokoties, piemēram, ar pedofilijā apsūdzēto?

– Tāpēc, ka viņam nav tādas naudas…

– Vai arī tāpēc, ka lielākā sabiedrības daļa uzskata – pedofila pastrādātais noziegums izraisa ļoti lielu nepatiku, līdz ar to arī šāda kontakta publiska uzturēšana rod, maigi sakot, neērtības sajūtu. Savukārt pret personām, kuras pastrādāja ekonomikas un finanšu jomā noziedzīgos nodarījumus, nezin kāpēc tā morāle kļūst citāda.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. “Ja sabiedrība zinātu, par kādu naudu Ventspils ir uzspodrināta un cik tas bijis godīgi attiecībā pret citiem reģioniem naudas sadales jomā, tad, iespējams, liela sabiedrības daļa būtu neapmierināta.”

    He, he – un šitais citāts arī norāda uz vienu jomu, kas agri vai vēlu būs jāceļ gaismā. Vēl viens no neskaitāmiem VD sev pierakstītiem panākumiem, kas caur meliem tiek bīdīts kā informācija iekš VB un citiem masu līdzekļiem.

  2. Tie, kas stāv vienā rindiņā ar smagos noziegumos apsūdzēto, paši ņem. Un to zin visi. Ne jau miljonus, bet pāris tūkstošus katrs pa klusam prihvatizē. Būtībā jau pats varonis izpilda vislielākā kretīna lomu priekš zināmas sabiedrības daļas. Viņiem ir izdevīgi, ka viens tāds klauns bļaustās, visi viņā klausās, un neviens nepārbauda, ko viņi paši dara. Viņi paslavē mazo Aivariņu, cik šams enerģisks, cik aktīvs, cik uzņēmīgs, paskatās, ka šams aizskrien kārtot pasauli, un paši savā mazajā kantorītī pieraksta sev kādu darījumu. Jo neviens jau nezin. Un, pat ja uzzinās, tad: “Man ir sakari ar mazo Aivaru.”

  3. Varas apziņa arī ir korumpējošs faktors. Tas intervijas objektu izteikumos parādās ļoti skaidri.

  4. visiem, kas aizstāv Lembergu un pukst par ilgo tiesas procesu, – ņemiet vērā, ka pats Lembergs ar savām izdarībām, uzvedību darīja un dara visu, lai tiesas procesu kavētu un ildzinātu.

  5. prokurori neapmierināti. sacerejuši romānu 240 vai cik tur tos sējumus, bet te nez kāpec netiesā pēc tā sacerejuma. prasa lai butu ari pierādijumi, lai butu reāls noziegums kodeksā paredzets….. protams ka dusma par tiesu kas uzreiz nepasludina notiesājošu spriedumu pēc pirmā prokuroru pieprasijuma. tāpec atkal un atkal muļājas pa medijiem stāstot cik slikts vīriņš ar hūti

  6. šķēles ņirdzīgais ieteikums augstos amatos iecelt lielākos kretīnus pilnība izpildīts.
    Lembergs visos apsūdzības ir apgāzis un visus pret viņu vērstus tiesas procesus ar smaidu sejā vinnējis.
    Lembergs jūt ģeopolitisku pārmaiņu tuvošanos,varas maiņu,ko apstiprina izteikumi krievu presei ,ka Latvija ir fašistiska valsts un 9. maiju svin visi normāli cilvēki.

    • i neceri, kremlin, ka te atkal būs zocializm un atkal visi runāsim krieviski. tā ka vari iesālīt savas defektīvās smadzenes!

  7. Lai jums veicas.

  8. Kāda tur vēl cieņas izrādīšana? Cik gadi to putras katlu maisa? Smirdoņu ceļ lielu, bet kā nevar neko jēdzīgu izveidot tā nevar.Nevaig izlikties,ja nejēgas ir nejēgas,tad tādiem nevis cieņa jāizrāda,bet jāliek paši cietumā par valsts līdzekļu nejēdzīgu izšķērdēšanu!

    • visiem, kas aizstāv Lembergu un pukst par ilgo tiesas procesu, – ņemiet vērā, ka pats Lembergs ar savām izdarībām dara visu, lai tiesas procesu kavētu un ildzinātu.

  9. Vēlreiz par Lībekas – prokuroru interviju. Zvēliens tik paamatīgs, ka NRA nav attapusies, ko atbildēt. Droši vien hūte arī momentā nevar noinstruēt pretsitiena stratēģiju. Tā turēt un regulāri izgaismot, kas tur tiesā notiek!

    • Atkarīgo rīta avīzi lasa daudz mazāk cilvēku nekā LA. NRA taču tikpat labi varētu nosaukt par Lemberga Ziņotāju. Neticami, ka pat talantīgi žurnālisti nopērkami ar visām sterbelēm.
      Izcila intervija, kas parāda mūsu lumpeņu gatavību balsot par vislielākajiem noziedzniekiem.
      Ja vismaz 15 % Latvijas pilsoņu ir ar mieru balsot par ZZS, kuru finansē šis tiesājamais nekauņa, komentāri lieki.

      • Ja ir tik daudz par ko tiesāt, lai notiesā. Termiņš 2-3 gadi. Ko darīt, ja 8-10 gadus muļājušies vēlāk atzīs par nevainīgu visos inkriminētajos punktos, pat ja realitātē ir vainīgs? Ko mediji darīs? Secīgi viens aiz ota atvainosies?
        Ja vainīgs, tad jātiesā!

  10. LA un prokurori turpina ārpustiesas notiesāšanu Atbildēt

    kamer nav tiesas spriedums tikmer nav vainigs, prokuroram vismaz tik daudz taču butu jāzin, bet šie acimredzot nezin. caur medijiem cenšas notiesāt bez tiesas. ja par kriminālajām autoritātēm tad tās zin ka vainigas un nekur nespruks, bet šajā tiesā prokurori cenšas notiesāt uz sacerejuma pamata bez pierādijumiem, un tiesa danco pēc viņu stabules, atiecigi kādam ta’cu jāpanāk lai vismaz tiesa limumus ieverotu. bet advokāu un lembja centienus lai viss notiktu kā likumā paredzets nez kāpec uztcer kā necieņas izrādišanu tiesai:) lai parāda ka likumi ari uz tiesu atiecas un tad us iemesls viņus cienit. pagaidam cik šai prāvai lidz sekoju tur vieni vienigi pārkāpumi (niu gan jau ka citā prāvās tāpat notiek, bet tur par katru pārkāpumu neceļ traci jo vienkārši tik labi nezin likumus)

  11. kAUT ko tādu par Lembergu neesmu lasījis. Apsveicu Lībeku un abus puišus, kuri dod pa plauktiem un apakšatvilktnēm. Viņi faktiski ir varoņi – nākotnes juridikcijas iezvanītāji. Izturēt viņiem to, kas tur tiesā notiek, ir tas pats, kas premjeram vadīt valsti krīzes un kārtējā budžeta pieņmšanas laikā. Bet man jautājums autorei: kādēļ šī atklāsme tikai tagad, kad Dreiblats un Rozenbergs muļķoja gadiem, prokurorus un tiesnešus zākājot par diezin ko… Kas noticis,kāda akciju pakete izmainījusies?

Draugiem Facebook Twitter Google+