Lembergs Āboltiņā saskata premjeram nepieciešamās profesionālās īpašības 13

Solvitas Āboltiņas (V) iespējamā kandidatūra Ministru prezidenta amatam tiek vērtēta dažādi, tomēr Āboltiņa, savulaik būdama tieslietu ministre, ir parādījusi, ka viņai piemīt labas profesionālās īpašības, šodien preses konferencē atzina ZZS sadarbības partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Komentējot Āboltiņas iespējamo kandidatūru premjeres amatam, Lembergs atzina, ka tā tiek vērtēta ļoti dažādi, un arī ZZS rindās par to esot šaubas.

“Āboltiņai ir savas labās īpašības un, kā jebkuram cilvēkam, viņai ir sliktās īpašības. Jautājums ir tāds, vai tās sliktās ir tik nepārvarami sliktas, ka viņa nevar būt šajā amatā,” norādīja Lembergs. Savulaik tieslietu ministres amatā Āboltiņa Lemberga vērtējumā bijusi “pilnīgi saprotama, loģiska, konsekventa, laba organizatore”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt, komentējot iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) piemērotību premjera amatam, Lembergs atzina: “Šobrīd negribu teikt, vai viņš der vai neder, tāpēc ka es ar viņu kopā neesmu strādājis. Viņa redzesloku es nezinu.” Tomēr, iepazīstoties ar Kozlovska biogrāfiju, Lembergs esot secinājis, ka “ir milzīgs darbības lauks, ar kuru viņam nav bijis nekāda sakara.”

Premjera kandidātam ir jāparāda pietiekama kompetence, zināšanas un izpratne par nozarēm un, galvenais, jābūt izpratnei par problēmām, atzina Lembergs. Tāpat, izvērtējot premjera amata kandidātus, esot jāņem vērā arī organizatoriskās spējas – tas, vai viņi spēj organizēt valsts pārvaldes darbu tā, lai sasniegtu nospraustos mērķus un veiktu reformas.

Vaicāts, vai pieļauj iespēju, ka Valsts prezidents varētu uzaicināt valdību veidot premjera kandidātu, kurš nav no “Vienotības”, bet gan no citas partijas, piemēram ZZS, Lembergs konkrētas prognozes neizteica, vien atgādināja paša prezidenta teikto, ka viņš nosauks tādu premjera kandidātu, kuram būs pārliecinošs Saeimas atbalsts.

“Šobrīd nesarunājot ir iznācis tā, ka visi gaida, ko darīs “Vienotība”. Līdz ar to ar iniciatīvām neiet ne ZZS, ne “nacionāļi”, ne “reģionāļi”, ne [Inguna] Sudraba, ne “Saskaņa”. Visi skatās, kā nu tur būs,” atzina Lembergs.

Ventspils mērs, atbildot uz jautājumu, vai viņš pats tagad pretendētu uz premjera amatu, atbildēja noliedzoši, atkārtojot jau iepriekš pausto, ka viņa kandidatūrai pietrūktu nepieciešamā atbalsta parlamentā: “Šobrīd Saeimā man nav nepieciešamā balsu skaita – tas būtu vismaz kādas 55 stabilas balsis, kas nodrošinātu manis vadītas valdības sekmīgu stabilu trīs gadu darbu, lai varētu pieņemt nopietnus, radikālus, uz Latvijas attīstību virzītus lēmumus un realizēt darbus. Tāda atbalsta tam nebūs, par to nav šaubu.”

Reklāma
Reklāma

Jau ziņots, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) 7.decembrī paziņoja par demisiju. Viņa uzsvēra, ka ir noslēdzies viens posms un ir jānāk jauniem cilvēkiem ar jaunu enerģiju, ideju un pienesumu. Kā vēlamo kandidātu uz premjerministra amatu viņa nosauca iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V), uzsverot, ka tas ir viņas privātais viedoklis.

Taču šodien intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” iekšlietu ministrs teica, ka viņš nesliecas kandidēt uz premjerministra amatu un vēlas turpināt pildīt pašreizējos pienākumus.