Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
22. decembris, 2012
Drukāt

Lembergs: Eiropas bagātās valstis negrib Latvijas progresu

lembeiset_7959122

“Šogad ir padziļinājusies gan eirozonas, gan Eiropas Savienības (ES) krīze,” savā iknedēļas preses konferencē, atskatoties uz aizvadītā gada notikumiem, norādīja ar pašvaldību ministra rīkojumu no amata pienākumu izpildes atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (”Latvijai un Ventspilij”).

Ventspils pilsētas domes pilsētas mārketinga nodaļas pārstāve Hilda Baķe aģentūru LETA informēja, ka preses konferencē Lembergs pauda viedokli, ka, viņaprāt, ES, no vienas puses, it kā runā par konsolidāciju un konfederācijas veidošanu ar arvien spēcīgākiem centrālās varas instrumentiem, bet, no otras puses, arvien vairāk iezīmējas iespēja, ka ne tikai eirozona, bet arī ES var sabrukt.

“Mēs zinām Lielbritānijas pozīciju, mēs zinām, ka vesela virkne vecās Eiropas valstu nav pievienojušās eirozonai. Mēs zinām, ka Māstrihtas kritēriji, pēc kuriem eirozonas dalībvalstīm būtu jādarbojas, tiek klaji ignorēti no pašu dalībvalstu puses. Mēs zinām, ka Eiropas bagātās valstis negrib pieļaut jauno dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, progresu, jo tās varētu sasniegt pēc dzīves līmeņa vadošo ES dalībvalstu dzīves līmeni (kā Vācijā, Zviedrijā, Beniluksa valstīs), tāpēc tās nevēlas piešķirt pietiekamus līdzekļus ES budžetam, lai šī nauda varētu ieplūst ES nabadzīgajās valstīs, tai skaitā Latvijā,” pauda Lembergs.

Turpinot atskatu uz 2012.gada notikumiem Eiropā, Lembergs klāstīja, ka patlaban noslēdzas ES budžeta veidošanas process no 2014.gada līdz 2020.gadam. Viņš lēsa, ka pēc tam, kad Latvija jau 16 gadus būs pavadījusi ES sastāvā, valsts vienalga nesaņems kaut vidējo platību maksājumu lauksaimniecībā, kāds ir citās valstīs. Arī infrastruktūras attīstībā Latvijai nauda tiek samazināta.

“Es par to runāju tāpēc, – ja mēs paskatāmies, par cik kopš 2004.gada ir pieaudzis IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā un Vācijā, tad Vācijā tas ir trīs reizes vairāk pieaudzis uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā. Mēs atpaliekam no Vācijas. Es personīgi neatzīstu nekādus salīdzinājumus ar Eiropas vidējo līmeni, jo es neuzskatu, ka mums vajadzētu salīdzināties ar Bulgāriju, Rumāniju, Igauniju vai Lietuvu, mums ir jāsalīdzinās ar Vāciju, Zviedriju un tādām valstīm,” pauda Ventspils mērs.

Runājot par notikumiem Latvijā 2012.gadā, Lembergs informēja, ka “ir pagājis pilns gads, kopš strādā Parlamentā vairākumu ieguvusī koalīcija, kura kā savu galveno uzdevumu ir izvirzījusi cīņu ar mani kā pēdējo mierīgo oligarhu, pa starpām tarkšķot par reformām. Diemžēl neviena reforma nav veikta – tieši otrādi, tās reformas, kas jau bija izstrādātas un 2011.gadā bija pieņemšanas stadijā, ir apturētas.”

“Vienalga, par ko mēs runājam, – vai tā būtu izglītība: pirmsskolas, vidējā vai augstākā; vai tā būtu ekonomika – runas par industrializāciju ir pareizas, bet pat mazais pirkstiņš nav pakustināts, lai tas tā notiktu. Vai mēs runājam par veselības aizsardzību – reformu, kas bija paredzēta un jau tika sākta slimnīcu konsolidācija, bet vienīgā konsolidācija ir notikusi Ventspilī, kur izveidoja Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu, kuras sastāvā ir arī Talsu slimnīca. Vairāk nekas nav izdarīts, bet šis notika citas valdības laikā. Labklājības nozarē – kā sociālo nodokļu maksātāji finansēja valsts budžeta tēriņus, tā finansē. Arī tas nav mainījies,” uzskata Lembergs.

“Ja kādā novadā domes deputātu skaitu samazinās no 15 deputātiem līdz 13 deputātiem, tad jau lielākās reformas notika daudz agrāk – reiz Ventspilī bija vairāk nekā 100 deputātu un palika tikai 15,” piebilda Ventspils mērs.

Lembergs uzskata, ka Ventspils pilsētai gan šis gads ir bijis ļoti veiksmīgs. “Mēs esam realizējuši praktiski visus ieplānotos darbus, varbūt ir atsevišķas nobīdes pa mēnešiem. Šī gada pēdējos divos mēnešos mums ir atklātas divas jaunas rūpnīcas, kas mūs ļoti priecē. Nākamā gada sākumā atklās vēl trešo rūpnīcu – šķidro kristālu rūpnīcu. Nākamajā gadā atsāks strādāt būvmateriālu kombināts, tikai ar citu nosaukumu – tur, kur bija “BauHow”, darbosies cita rūpnīca. Ir izdarīti milzīga apjoma darbi, izbūvējot ielas, laukumus, labiekārtojot iekšpagalmus un veidojot bērnu spēļu laukumus, remontējot bērnudārzus un skolas, kā arī citās nozarēs,” ar gandarījumu par paveikto runāja Lembergs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+