Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
19. augusts, 2015
Drukāt

Lembergs: Kaut vai gulsimies uz sliedēm, bet amonija nitrāta glabāšanu Ventspilī nepieļausim (3)

Foto-LETAFoto-LETA

Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Potenciāli sprādzienbīstamā amonija nitrāta uzglabāšana Ventspils pilsētas teritorijā ir absolūti nepieļaujama, šodien preses konferencē uzsvēra Ventspils mērs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilj”).

Lai šī stividorkompānijas “Kālija parks” iecere netiktu īstenota, Ventspils dome esot gatava darīt visu iespējamo, kaut vai “gulties uz sliedēm”, atzina pilsētas mērs.

“Es gribu skaidri un gaiši pateikt savu personīgo pozīciju. Uzskatu, ka ir absolūti nepieļaujami uzglabāt [amonija nitrātu]. Tā ir ārkārtīgi sprādzienbīstama masa. Ja te glabāsies kaut vai 1000 tonnas, nerunājot par 10 000 vai 40 000 tonnām, no pilsētas var pāri nekas nepalikt. Tāpēc tas ir absolūti nepieļaujami un mēs kā pašvaldība darīsim visu, lai šāda glabāšana Ventspils pilsētas teritorijā nenotiktu. Šāda veida glabāšanu var veikt tikai tālu no apdzīvotajām vietām, jo tā ir sprāgstviela, desmitiem tūkstošu tonnu sprāgstvielu. Tā ir atombumba. To nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut,” savu viedokli pauda Lembergs.

Komentējot uzņēmuma “Kālija parks” valdes priekšsēdētāja palīga Jevgenija Rediko aģentūrai LETA pausto, ka līdz šim Ventspils osta ir “bezmaz vai vienīgā Baltijas jūras krastos”, kur nevar piedāvāt klientiem amonija nitrāta īslaicīgas uzglabāšanas pakalpojumus, Lembergs atzina: “Mani tas pilnīgi neinteresē. Tā ir sprāgstviela pašā pilsētas centrā grandiozos apjomos. Krievijā spridzināja piecstāvu mājas. Tur spridzināja amonija nitrātu. Trīstonnīga mašīna, no piecstāvu mājas paliek gruvešu kaudze. [..] Lai pārceļas prom un krauj jebkurā citā vietā. Man neinteresē citas ostas, bet Ventspilī nekādā gadījumā nē. Mēs gulēsim uz sliedēm, bet nevar būt ne runas par [amonija nitrāta] glabāšanu.”

Ventspils mērs arī pauda viedokli, ka iedzīvotājiem jābūt aktīviem un jāpauž savs viedoklis šajā jautājumā. “Paldies Dievam, ir nolemts, ka vajag ietekmes uz vidi novērtējumu. Tā procedūra iet apmēram gadu,” piebilda Lembergs.

Ventspils mērs arī norādīja, ka viņš sarunā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) norādījis uz Valsts vides dienesta, viņaprāt, nepietiekamo rīcību vides problēmu risināšanā. “Es uzskatu, ka tā situācija ar Valsts vides dienestu nav normāla Latvijā. Viņi faktiski daudzos gadījumos ignorē sabiedrības intereses, lemj pēc nesaprotamiem kritērijiem.”

Jau ziņots, ka Ventspils ostā strādājošā stividorkompānija AS “Kālija parks” iecerējusi būtiski palielināt amonija nitrāta pārkraušanas apjomus, kā arī sākt šo potenciāli bīstamo kravu īslaicīgu uzglabāšanu termināļa kupolveida noliktavās.

Kā aģentūru LETA informēja Ventspils pilsētas domes Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Ilga Zīlniece, sākot amonija nitrāta uzglabāšanu ostas terminālī, “Kālija parks” kļūtu par paaugstinātas bīstamības objektu, līdzīgi kā vēl astoņi bīstamie Ventspils uzņēmumi, kas nodarbojas ar naftas un ķīmisko produktu pārkraušanu, kā arī gāzes uzglabāšanu.

Viņa skaidroja, ka amonija nitrāts, ko izmanto sprāgstvielu ražošanā, kļūst sprādzienbīstams, ja tiek piesārņots ar organiskām vielām. Abās pusēs “Kālija parka” terminālim blakus tiek pārkautas ogles, bet Ventas pretējā krastā atrodas dzīvojamā zona. Zīlniece gan uzsvēra, ka pagaidām par iespējamajiem apdraudējumiem, īstenojot šo ieceri, var runāt tikai emociju un pieņēmumu līmenī, bet skaidrību ieviesīs Vides pārraudzības valsts biroja plānotās darbības ietekmes uz vidi novērtējums. Pie šī jautājuma analīzes strādās eksperti un piesaistītie konsultanti, izvērtējot līdzīgu pieredzi citās ostās, tostarp Rīgas ostā, kur arī tiek pārkrauts amonija nitrāts.

Kā liecina paziņojums par sākotnējo sabiedrisko apspriešanu, pašlaik spēkā esošā atļauja paredz, ka “Kālija parks” gadā var pārkraut līdz 300 000 tonnu amonija nitrāta tiešā veidā, proti, no vagoniem kuģī, šīs kravas termināļa noliktavās neuzglabājot.

Uzņēmums vēlas palielināt kopējo pārkraujamā amonija nitrāta apjomu līdz 500 000 tonnu gadā, vienlaikus paredzot iespēju īslaicīgi uzglabāt amonija nitrātu kupolveida noliktavās, izvērtējot divas iespējamās alternatīvas. Pirmā alternatīva paredz amonija nitrātu uzglabāt divās kupolveida noliktavās, kur vienlaikus uzglabājamais maksimālais šo kravu apjoms būtu 20 000 tonnu un plānotais pārkraušanas apjoms no dzelzceļa vagoniem tieši kuģī būtu 300 000 tonnu gadā, bet vēl 200 000 tonnu tiktu īslaicīgi uzglabāti kupolveida noliktavās.

Savukārt otra alternatīva paredz amonija nitrātu uzglabāt nevis divās, bet gan četrās kupolveida noliktavās, līdz ar to arī vienlaikus uzglabājamais maksimālais šo kravu apjoms būtu divas reizes lielāks jeb 40 000 tonnu. Otrā alternatīva arī paredz, ka no vagoniem tieši kuģī tiktu pārkrautas 100 000 tonnas gadā, bet pārējās 400 000 tonnas tiktu īslaicīgi uzglabātas kupolveida noliktavās.

“Ir jāpiezīmē, ka līdz šim Ventspils osta bija bezmaz vai vienīgā Baltijas jūras krastos, kura nevarēja piedāvāt klientiem amonija nitrāta pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas pakalpojumus. Pieprasījums pēc šāda veida pakalpojumiem pastāv, un iespēja tos piedāvāt ir viens no stūrakmeņiem, kas būtiski palielinātu Ventspils ostas konkurētspēju stividorpakalpojumu tirgū un pavērstu stratēģiskas sadarbības iespējas ar lielākiem Krievijas slāpekļa minerālmēslojumu ražotājiem. Uzņēmums maksimāli strādā pie tā, lai radītu apstākļus jaunu kravu un sadarbības partneru piesaistei, kas galu galā nozīmētu paša uzņēmuma evolūciju, nodrošinātu lielākus ieņēmumus pašvaldībai un brīvostai,” aģentūrai LETA atzina AS “Kālija parks” valdes priekšsēdētāja palīgs Jevgenijs Rediko.

Aģentūrai LETA no uzņēmuma neizdevās iegūt detalizētu skaidrojumu par to, kādas konkrētas darbības, būvniecības, rekonstrukcijas darbi vai citi uzlabojumi būs jāveic, lai šīs kravas varētu droši uzglabāt un vai esošās kupolveida noliktavas, neveicot uzlabojumus, ir pietiekami drošas.

“Šobrīd kompānija tikai sākusi likumā paredzētas darbības atļaujas saņemšanai amonija nitrāta uzglabāšanai un informējusi par savu ieceri visas ieinteresētas instances. Tika sarīkota iepriekšējā sabiedriskā apspriešana. Priekšā ir vēl ļoti daudz darāmā, ir jāapzinās prasības, kuras izvirza mūsu iecerei Vides pārraudzības valsts birojs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pašvaldība un citas instances. Uz tā pamata būs jāveic tehniskā ekspertīze, kuras rezultātā arī kļūs zināmas rekomendācijas un precīzas prasības termināļa modernizēšanai un drošas pārkraušanas nodrošināšanai. Tikai pēc tam kļūs zināms nepieciešamais investīciju apjoms un kompānijas vadība varēs izvērtēt savas ieceres ekonomisko un sociālo lietderību un pieņemt lēmumu par ieceres tālāko virzību,” skaidroja Rediko.

“Kompānija apzinās jaunās kravas īpašības un to potenciāli iespējamo bīstamību. Protams, pirms darbības sākšanas tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) un analizēti aspekti, ko paredzēs Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) sagatavotā programma ietekmes uz vidi novērtējumam, kā arī saņemts VPVB atzinums par IVN ziņojumu un paredzētās darbības akcepts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tiks izdarīts viss nepieciešamais, lai samazinātu iespējamos riskus un negatīvu iedarbību uz sabiedrību un vidi,” informēja Rediko.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tjandziņas ostā Ķīnā, kur pirms dažām dienām notika visiem zināmais sprādziens un katastrofā uzgāja gaisā pus pilsēta, pēc oficiālajiem datiem bija 500 tonnas amonija nitrāda un 800 tonnas kālija nitrāta, neskaitot dažādus citus sū…. konteineros. Visi šie detonēja. Tad kas notiks, ja šādā situācijā detonēs 20 000 tonnas?

  2. Izskatās, ka drīz Ventspils ostu varēs bērt ciet 😀

  3. bet kā ar amonija karbonāta glabāāšanu?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+