Lemjot par patvēruma meklētāju uzņemšanu, valdībai būs jāsaņem Saeimas akcepts 0
Lemjot par patvēruma meklētāju uzņemšanu, turpmāk valdībai būs jāsaņem Saeimas akcepts, paredz jaunais Patvēruma likums, ko ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Saeima.
Ar patvēruma likuma grozījumiem ieviesīs Eiropas Savienības (ES) precizētās direktīvas prasības patvēruma jomā. Likuma mērķis ir nodrošināt personu tiesības Latvijā saņemt patvērumu, iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu vai saņemt pagaidu aizsardzību.
Deputāti ceturtdien atbalstīja “Vienotības” pārstāvja Romualda Ražuka priekšlikumu, kas komisijā nebija guvis atbalstu. Tas paredz, ka patvēruma meklētājiem būs tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, primāro veselības aprūpi, ambulatoro un stacionāro psihiatrisko palīdzību, ja ir nopietni garīgas veselības traucējumi, ka arī visu medicīnisko palīdzību nepilngadīgām personām, kuras nesniegšana var radīt apdraudējumu bērna attīstībai un veselībai, par valsts līdzekļiem, ņemot vērā patvēruma meklētāja īpašas uzņemšanas vajadzības.
Jautājumos, kas attiecas uz patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā no citām ES dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, patvēruma meklētāju pārcelšanas vai pārmitināšanas mehānismu, lēmumus pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Saeimas lēmumu. Tāpat valdība, pamatojoties uz parlamenta lēmumu, šajos jautājumos pauž Latvijas valsts nostāju, tostarp arī ES institūcijās.
Jaunais Patvēruma likums nosaka, ka nepilngadīgai personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, jānodrošina izglītības ieguves iespējas valsts valodā. Tas pats attiecas arī uz nepilngadīgām personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība.
Mācības vispārizglītojošajās skolās ar mācību programmu valsts valodā dos būtisku pienesumu, lai šīs personas ātrāk iekļautos Latvijas sabiedrībā. Turklāt veiksmīga bērnu integrācija sekmēs arī viņu ģimenes locekļu integrēšanos, uzskata deputāti.
Izmaiņas būs arī attiecībā uz patvēruma meklētāju tiesību un pienākumu apjomu gan saistībā ar uzņemšanas nosacījumiem, gan iesnieguma izskatīšanas procedūru, kā arī patvēruma meklētāju aizturēšanu, atbildīgo institūciju pienākumiem, tostarp ieviešot iesnieguma izskatīšanu uz robežas.
Līdz ar grozījumiem tiks samazināts arī patvēruma meklētāju iespējamais aizturēšanas laiks no šobrīd noteiktajām septiņām līdz sešām diennaktīm. Aizturēšana paredzēta kā ārkārtējs un galējs līdzeklis, ko var piemērot robežsargi.
Noteikta arī īpaša iesnieguma izskatīšanas procedūra, lai nodrošinātu patvēruma procedūras efektivitāti situācijās, kad būtiski pieaudzis patvēruma meklētāju skaits. Tāpat tiks novērsta patvēruma procedūras ļaunprātīga izmantošana.
Kopumā no 1998.gada, kad Latvijā sāka darboties patvēruma procedūra, līdz 2014.gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 1440 patvēruma meklētāji, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā informācija. No šiem cilvēkiem bēgļa statuss piešķirts kopumā 65 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 137.
Lielākais patvēruma meklētāju skaits līdz šim reģistrēts 2014.gadā, kad patvērumu meklēja 364 personas. Pērn bēgļa statuss piešķirts trim personām, bet alternatīvais statuss – 21. Šogad laika periodā līdz 31.augustam saņemts 201 patvēruma pieteikums, liecina PMLP dati.
