Mobilā versija
+2.1°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
29. janvāris, 2017
Drukāt

Lems, kam pieder “Rīgas kinostudijas” padomju laika filmu mantiskās tiesības (5)

Foto: ShutterstockFoto: Shutterstock

Augstākā tiesa (AT) 31. janvārī paredzējusi skatīt Kultūras ministrijas (KM) prasību strīdā par mantiskajām autortiesībām uz “Rīgas kinostudijā” tapušajām 973 padomju filmām, kas uzņemtas laikā no 1964. gada līdz 1990. gada 4. maijam, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Lieta tiks vērtēta rakstveida procesā.

Kasācijas sūdzību lietā iesniedza ministrija.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa 2014. gada aprīlī pilnībā noraidīja KM prasību. Apgabaltiesas spriedums bija pretējs pirmās instances spriedumam, kas prasību apmierināja. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2013. gadā atzina KM autortiesības uz minētajām filmām, ievērojot darba autoru – darba radītāju – mantiskās un personīgās tiesības, savukārt “Rīgas kinostudija” spriedumu pārsūdzēja.

Tiesa toreiz arī atzina KM tiesības publicēt, atveidot un izplatīt filmas visos iespējamos veidos, ievērojot darba autoru – darba radītāju – mantiskās un personīgās tiesības, kā arī tika atzītas valsts tiesības saņemt atlīdzību, ja kādu no filmām izmanto citas personas, un atzītas tiesības uz neaizskaramību uz filmām, arvien ievērojot darba autoru tiesības.

Papildus pirmās instances tiesa atzina KM tiesības uz filmu oriģinālu vai to kopiju izplatīšanu – retranslēt pa kabeļiem, padarīt pieejamu pa vadiem, nomāt, īrēt un publiski patapināt, ievērojot darba autoru personiskās un mantiskās tiesības. Tika atzīts, ka “Rīgas kinostudija”, prettiesiski uzdodoties par filmu autortiesību īpašnieku un noslēdzot līgumu ar “Voxell Aps”, ir aizskārusi Latvijas valsts blakustiesības uz filmām. Tiesa aizliedza “Rīgas kinostudijai” publicēt, atveidot un izplatīt šīs filmas.

Tiesa toreiz atzina arī filmu autoriem neatsavināmās personiskās un mantiskās tiesības uz viņu radītajiem darbiem, tiesības atļaut vai aizliegt darbu izmantošanu, kā arī saņemt atlīdzību par šo filmu izmantošanu, nomas, iekasētās nesējas atlīdzības.

Kā ziņots, KM 2008.gadā vērsās tiesā ar prasību, kā arī lūdza piemērot pagaidu noregulējumu – aizliegumu “Rīgas kinostudija” un Dānijā reģistrētam uzņēmumam “Voxell Aps” izplatīt kopumā 973 filmas. Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīja lūgumu par pagaidu noregulējuma noteikšanu, un šo lēmumu nemainīja arī Rīgas apgabaltiesa, kurā tas tika apstrīdēts.

Ministrija prasībā tiesu lūgusi atzīt “Rīgas kinostudijas” līgumu ar “Voxell Aps” par spēkā neesošu un aizliegt veikt turpmākas darbības ar laika posmā no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam Rīgas kinostudijā uzņemtajām kinofilmām un televīzijas filmām.

“Rīgas kinostudijas” bijušā valdes priekšsēdētāja Venta Horsta un “Voxell Aps” direktora Torbena Ellerta 2007. gada 1. oktobrī noslēgtais līgums paredzēja nodot Dānijas sabiedrībai tiesības izplatīt filmas ētera televīzijā, kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā, kinoteātros un mājas video formātā.

Savukārt 2007.gada 31.oktobrī KM nosūtīja vēstuli ģenerālprokuroram ar lūgumu izvērtēt “Rīgas kinostudijas” noslēgto darījumu par Latvijas kinofilmu un televīzijas filmu tiesību nodošanu. KM lūdza izvērtēt, vai “Rīgas kinostudijas” veiktajās darbībās, noslēdzot darījumu par sev nepiederošām tiesībām, nav saskatāmi Krimināllikuma pārkāpumi. 2009.gadā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra nolēma izbeigt kriminālprocesu pret “Rīgas kinostudiju”, atzīstot, ka tās darbībā nav saskatāmi nekādi noziedzīgi nodarījumi attiecībā uz padomju laikā uzņemto filmu autortiesībām.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Vai tad padomijas laikā nebija skaidri pateikts- Māksla pieder tautai! Kāpēc to, kas bija radīts Rīgas kinostudijā būtu jāatdod citiem?

  2. Tālāk-valsts īpašums un autoriem piga,bija padomju laikos!

    • Samaksāja – nezinu cik, bet ja atmiņa neviļ – piemēram par jaunu operu maksāja autoram 3 000- 5 000 rubļu…
      Nabadziņi jau nebija tajos laikos. Sportistiem gan bija plānāk…

  3. Es ar nezinu: Lembim, Šķēlītem vai…., teiksim Amurikānim?

  4. Par filmu scenārijiem, filmēšanu, aktieriem, strādniekie samaksāts – un ko vel – tālāk tas ir valsts īpašums un punkts . Tad jau var virzīt pretenzijas pat par Rīgas pili – es, mani senči tur slaucīju ar slotu 16. gadsimtā… Apsurds.

Draugiem Facebook Twitter Google+