Mobilā versija
+2.7°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
19. oktobris, 2017
Drukāt

Vairāk svešvalodu un vieslektoru? Lems par lielāku brīvību augstskolām (8)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Biznesa augstskolai "Turība" valdība nesen liedza atvērt studiju virzienu "Mākslas", norādot, ka šajā jomā studentus izglīto jau daudzas augstskolas. Taču tagad valdība grasās atteikties lemt par jaunu studiju virzienu lietderību privātajās augstskolās.

Saeimas likumprojektu portfelī nu jau ir divi likumprojekti, kas paredz veikt nopietnas izmaiņas Augstskolu likumā. Viens no tiem paredz valsts augstskolām dot lielāku brīvību studiju valodas izvēlē, bet otrs – atvieglot augstskolām jaunu studiju virzienu atvēršanu.

Vismaz pagaidām Saeimas deputātiem nav iebildumu pret valdības ieceri atteikties no tiesībām lemt par jauno studiju virzienu atvēršanu gan valsts, gan privātajās augstskolās.

Kā jau iepriekš ziņots, patlaban katru reizi, kad kāda no augstskolām vēlas atvērt jaunu studiju virzienu un apmācīt studentus jomā, kurā iepriekš augstskola nav darbojusies, tai ir jāsaņem valdības atļauja. Līdz šim valdība vairākkārt izmantojusi tiesības liegt augstskolām atvērt jaunus studiju virzienus, pamatojoties uz to, ka attiecīgos studiju virzienus jau piedāvā citas augstskolas, vai bažām par to, ka augstskolai pietrūks resursu, lai kvalificēti īstenotu iecerētās idejas. Tomēr tagad valdība nolēmusi, ka visobjektīvāko lēmumu par jauna virziena atvēršanu var pieņemt augstskolas dibinātājs, savukārt to, vai jaunās studiju programmas būs gana kvalitatīvas un konkurētspējīgas, lems studiju virziena licencēšanas akreditācijas ietvaros: Akadēmiskās informācijas centrs vai kāda Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra. Jāpiebilst, ka patlaban rit arī paša Akadēmiskās informācijas centra izvērtēšana, lai lemtu, vai to var iekļaut minētajā reģistrā. Izvērtējums tiks pabeigts nākamā gada februārī, un, ja tas būs pozitīvs, tad centru reģistrā iekļaus līdz nākamā gada beigām.

Sola būt stingri

Par valdības virzītajiem grozījumiem Augstskolu likumā lēmusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kura bez iebildumiem atbalstīja likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Protams, gala lēmums vēl jāpieņem Saeimai. Patlaban likumprojekts paredz, ka par jaunu virzienu atvēršanu valsts augstskolās arī turpmāk lems Ministru kabinets pēc tās ministrijas ierosinājuma, kuras pakļautībā atrodas augstskolas. Pieņemtais lēmums nebūs administratīvs akts, tāpēc to nedrīkstēs pārsūdzēt. Toties lēmumus par privāto augstskolu jauno virzienu atvēršanu pieņems šo augstskolu dibinātāji.

Akadēmiskā izglītības centra Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras vadītājs Andrejs Rauhvargers sola, ka studiju virzienu licencēšanas un akreditācijas procesā stingri raudzīsies, vai augstskola tiešām varētu iecerēto studiju virzienu kvalitatīvi īstenot: “Pēdējos gados licencēšanas un akreditācijas procesi ir pavisam citādi nekā agrāk. Piemēram, lai nodrošinātu neatkarīgu izvērtēšanu, katrā šādā procesā ir vismaz divi eksperti no ārzemēm. Stingri izvērtējam, lai komisijā nebūtu neviena, kas nesen strādājis augstskolā, kuras sniegums tiek izvērtēts.”

Izstrādāt stingru kārtību licencēšanai un akreditācijai bijis nepieciešams arī tāpēc, lai būtu cerības iekļūt Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā, piebilst A. Rauhvargers.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (“Vienotība”) pagaidām nevarēja komentēt, vai iecerētie grozījumi varētu padarīt vieglāku studiju virzienu atvēršanas procesu. Taču viņš pieļāva, ka pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā deputātiem par valdības piedāvātajām izmaiņām varētu būt vairāk jautājumu nekā šobrīd.

Vairāk svešvalodu un vieslektoru

Jāpiebilst, ka Saeimā izskatīšanu otrajā lasījumā gaida arī citi diskutabli grozījumi Augstskolu likumā. Šī likumprojekta izskatīšanas gaitā visasākie strīdi gaidāmi par bijušās komisijas priekšsēdētājas Ilzes Viņķeles priekšlikumiem. Viņa ierosina ļaut augstskolai pašai brīvi noteikt studiju valodu. Patlaban valsts augstskolām studijas jāīsteno lielākoties latviešu valodā. Bijusī deputāte turklāt iesniegusi priekšlikumu pirmos divus gadus pēc ievēlēšanas amatos mācībspēkiem ārvalstniekiem neprasīt valsts valodas zināšanas. Kaut I. Viņķele nolikusi Saeimas deputāta mandātu, lai studētu Amerikas Savienotajās Valstīs, viņas ierosinājumi parlamentam tomēr jāizskata. Toties Ints Dālderis, kurš kopā ar I. Viņķeli nesen izstājās no partijas “Vienotība”, attiecībā uz studiju valodu iesniedzis valsts valodai draudzīgāku priekšlikumu, kas, kaut arī palielinās svešvalodu lomu studijās, tomēr neparedz atteikšanos no valsts valodas. I. Dālderis iesaka noteikt, ka studentiem ne mazāk kā desmit procentu jebkuras studiju programmas būtu jāapgūst svešvalodās, kuras ir Eiropas Savienības (ES) oficiālās valodas. Gala un valsts pārbaudījumiem, kā arī kvalifikācijas, bakalaura, maģistra vai promocijas darba izstrādei saskaņā ar šo priekšlikumu arī turpmāk būtu jānorit valsts valodā.

I. Dālderis ierosinājis arī noteikt, ka augstskolā jādarbojas vismaz desmit procentiem vieslektoru, kas iepriekš strādājuši kādā no ES valstu, izņemot Latviju, augstskolām. Patlaban likums prasa, lai augstskolā būtu tikai pieci procenti šādu vieslektoru.

Kad šie grozījumi varētu tikt izskatīti atbildīgajā komisijā un arī Saeimā, A. Adamovičs vēl nevarēja pateikt. Katrā ziņā šobrīd deputātu prioritāte esot pieņemt nākamā gada valsts budžetu.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Ārzemju mācībspēki nestrādās par Latvijas algām. Lai sadabūtu tos 5% ārzemju vieslektoru, jau tagad ir jāņem jebkurš ārzemnieks.

  2. Krievu valoda Maskavas šovinistiem ir ierocis. Jau 1880os gados krievi iesāka intensīvu Latvijas krieviskošanu, īpaši caur skolām. To pašu darīja Staļina boļševiki/krievnacisti. Sekas vēl nav likvidētas.

  3. Tikai krievu valodu,lai nekurinātu naidu.

  4. Vairāk skandināvu valodu! Te ir tīrs gaiss, palīdzēsim sadedzināt jūsu mēslus jūsu valodā!

  5. Internetā ir izcilāko zinātnieku referāti, tos publičē daudzas labākās augstskolas. Daži klasiskās izglītības modeļa piekritēji uzskata, ka nav iespējams aizstāt dzīvu komunikāciju, ka daudz svarīgāk ir „redzēt acis” un “turēt roku rokā”. Šis spriedums ignorē faktu, ka šodien daudziem cilvēkiem nav pieejams kvalitatīvs saturs un tīklošanas iespējas ar labākajiem pasniedzējiem. Kāpēc maksāt par neefektīvu augstskolu, ja ir piekļuve kvalitatīvām zināšanām praktiski bez maksas? Augstskolas, kuru mērķis ir tikai saglabāt izglītības tirgus daļu, piedāvājot pakalpojumu, vērstu uz klienta vēlmēm, veidojot “pieejamu cenu”, saglabās tradicionālo izglītību.

  6. Svešvalodu varbūt, bet ne krievu valodu, kas turpina Latviju apdraudēt.

    • Tīrās muļķības ,tikko publicēja augstskolu reitingus ,divās pirmajās vietās bija augstskolas no Krievijas ,ja izdodas vienoties lai brauc vieslektori no Krievijas.

    • Neko neizpratu no Jūsu komentāra.Svešvaloda ir svešvaloda un krievu valoda arī ir svešvaloda.Pats mācījos LVU ,bija vieslektors no Igaunijas ,pasniedza krieviski un arī ieskaite bija jākārto krieviski ,tulku neviens nedeva ,bija arī vieslektors no Vācijas ,tur gan bija tulks ,jo vāciski daudzi studenti nekā nejēdza.Tie kuri dzīvo un mācās Latvijā un saka ka neko nejēdz krieviski ir galīgie “āmuri”. Saprotu ka latvieši no ASV, kanādas un Austrālijas neprot krieviski un tas viņiem sagādā grūtības saziņā ,pat bijusī prezidente VVF atzina ka tas ļoti traucējis.Taču Latvijas latviešiem tā ir milzu priekšrocība ,krievu valodas zināšanas ,Briselē uzreiz priekšrocības darbu meklējot. Tāpat sadzīvē aizbrauc uz Gruziju ,Armēniju ,Baltkrieviju ,jūties kā baltais cilvēks ,visur vari saprasties ,aizbrauc uz Franciju ,jūties kā idiots ,fraņči pat angliski neko nejēdz .lai nu arī mana angļu valoda ir stipri viduvēja ,bet fraņčiem pat tādas nav ,Ungārijā tāpat ,toties Polijā un Čehijā arī jūties kā cilvēks ,lai gan viņi tāpat kā grafists krievu valodu nemīl ,bet kad attopas ka runātājs nav krievs uzreiz atceras krievu valodu.Tāpat ir arī Igaunijā un tagad arī Ukrainā ,to rakstu no savas pieredzes.

Draugiem Facebook Twitter Google+