Mobilā versija
+0.1°C
Diāna, Dina, Dins
Piektdiena, 24. februāris, 2017
16. jūnijs, 2014
Drukāt

Irina Pilvere: Lai zemes iegādes ierobežojumi neapdraud attīstību (5)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Autors: IRINA PILVERE Dr. oec., LLU profesore

Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme (LIZ) ir nacionālā bagātība, tomēr pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā lauksaimniecība ir piedzīvojusi dramatiskas pārmaiņas.

Nozares attīstība ir kļuvusi straujāka tikai pēc iestāšanās ES, kad kļuva pieejami Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta instrumenti. Lai arī saimniecību skaits pakāpeniski samazinās, bet izmantotā LIZ nedaudz palielinās, tomēr lauksaimniecības efektivitāte atpaliek no citās ES dalībvalstīs sasniegtā līmeņa un pēdējos gados zeme tiek izmantota nevis lauksaimnieciskajai ražošanai, bet gan spekulatīviem darījumiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi veicināt konkurētspējīgas lauksaimniecības attīstību Latvijā, tādējādi uzlabojot arī zemes izmantošanas un efektivitātes rādītājus, kas ir pamats augstu ražu un mājdzīvnieku produkcijas ieguvei.

Ir ļoti svarīgi pieņemt izsvērtus un saprātīgus lēmumus saistībā ar paredzētajiem grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kur vislielāko risku rada nepamatotu ierobežojumu noteikšana saimniecību īpašumā esošās zemes lielumam (piemēram, 500 ha), jo līdz šim Latvijā nav veikti pētījumi par to, cik liela varētu būt saimniecību minimālā platība atkarībā no specializācijas, reģiona, resursu pieejamības, tirgus apstākļiem, vēsturiskās attīstības u. c. Nosakot nepamatoti zemu saimniecību lieluma slieksni, tiktu ierobežota un apturēta konkurētspējīga lauksaimniecības nozares attīstība turpmākajos gados, it sevišķi, ņemot vērā paredzamo piena kvotu atcelšanu, tiešo maksājumu izlīdzināšanu, kas rada pamatu LIZ efektīvai un produktīvai izmantošanai Latvijā turpmāk, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem pasaulē iedzīvotāju skaita palielināšanās un maksātspējīgā pieprasījuma pieauguma dēļ.

Tāpēc apstākļos, kad nav veikti zinātniski pamatoti pētījumi par saimniecību minimālo platību lieluma sociāli ekonomisko ietekmi uz to konkurētspēju un attīstību nākotnē, ir nepieciešams rīkoties pēc piesardzības principa, definējot saimniecību lieluma platību orientējoši līdz 2000 ha, lai neapdraudētu jau efektīvi strādājušo saimniecību darbību un ļautu attīstīties mazajām un vidējām saimniecībām un kļūt konkurētspējīgām Eiropas vienotajā tirgū.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. ZSA advokāti sarosījušies! Pilverei, kuras vīram jau tagad pieder simtiem ha zemes, vēl par maz. Par maz ES naudas, ko viņi saņem subsīdiju un ES fondu veidā! Atsevišķu cilvēku alkatība tiek saukta par konkurētspēju, kurai ar to nav nekāda sakara, bet ir tiešs sakars ar lauku mazapdzīvotību. Tas, ka mazajā Latvijā tiek veidoti arvien jauni minikolhozi, bet šādas politikas rezultatā lauki paliek tukši no cilvēkiem, tas Pilveri neuztrauc. Latvijai nav vajadzīga nekāda lielražošana, kad daži laukos kļūst par miljonāriem, bet desmitiem tūkstošu zemnieku dzīvo uz nabadzības robežas un nevar attīstīties. Šie lielie taču “rūpējas” par mazajiem, atvēlot viņiem 500 euro gadā, kamēr paši savāc simtiem tūkstošu euro subsīdijās un miljoniem euro no ES fondiem! Un vēl demagoģiski runā par konkurētspēju.

  2. Kundzit varbut vispirms tad uztaisat tadu at petijumu un tad izsakaties.Citadi jus izklausaties ka tada Tigris baba. Kura kaut ko ir saklausijusies tirgu kapostus tirgojot un runa.

  3. Ja kādam nepieciešams vairāk lai taču nomā,īpašumā pietiek ar300ha

  4. Nav nekādu problēmu izstrādāt kritērijus, kas neļautu veidot milzīgus zemes īpašumus bez efektīvas ražības. Jānovērš banku iejaukšanos zemes īpašumos.

  5. Ja citās ES dalībvalstīs, kas ir daudz lielākas par Latviju ir daudz mazākas saimniecības, tad ir absurdi tik mazā valstī kā Latvija veidot tik bezjēdzīgi lielas saimniecības! Tas taču ir skaidrs arī bez milzīgiem pētījumiem!

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (1)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+