Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. maijs, 2013
Drukāt

Lēnais gliemežu bizness


Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Pirms trim gadiem Latvijā sākās vīngliemežu audzēšanas bums, kad mīkstmiešu ganāmpulkus veidoja pat lieli graudu audzētāji. Kas šobrīd notiek nozarē, vai audzētāju sapņi piepildījušies, skaidro Vīngliemežu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētāja Sanita Rupkus.

 

– Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētas 230 gliemežu audzētavas. Cik audzētāju apvieno jūsu vadītā Vīngliemežu audzētāju biedrība?

– Pērn biedrības rīkotajā seminārā piedalījās apmēram simts audzētāju, bet biedrībā iestājies 141 audzētājs. Vīngliemežu audzētāju biedrību izveidoju 2009. gadā, jo, tiekoties ar lietuviešu audzētājiem, sapratu: ja to neizdarīsim mēs, tad arī šo biznesu Latvijā pārņems viņi.

Pirms sāk nodarboties ar gliemežu audzēšanu, visiem ieteiktu pamēģināt ar mazumiņu, jo ir cilvēki, kas gluži vienkārši nespēj sadzīvot ar šo dzīvnieku. Gliemežu audzēšana ir smags darbs.

Sākumā, kad man pašai audzētava bija tikai kādus 500 kvadrātmetrus liela, šķita, ka tas nav nekas, laiku un īpašas prasmes nevajag. Tagad, kad audzētava ir gandrīz hektāru liela, varu ar pilnu atbildību teikt, ka gliemežu audzēšana ir smags un ļoti nopietns darbs.

Galvenokārt tāpēc, ka parka vīngliemezis – Helix
Pomatia – ir atkarīgs no laika apstākļiem un ziemām. Īpaši smaga gliemežu audzētājiem bija 2011./2012. gada ziema. Man, piemēram, aizgāja bojā sešas tonnas gliemežu. Ja gliemezis jūt, ka ziema būs silta, tas nelien zemē ziemoties. Gliemezis ievākojas, bet, iestājoties 11 °C temperatūrai, vāks mehāniski atlec nost. Nav tā, ka gliemezis vāku sagrauztu vai kaut kā līdzīgi, bet, kad gaiss kļūst silts un mitrs, visiem gliemežiem, kas ir virs zemes, vāks atlec nost. 2011. gadā šis process notika decembra sākumā, Bauskā 8. decembrī bija 13 °C silts. Gliemežiem vāki bija vaļā, apmēram trešā daļa, kas bija virs zemes, jau bija beigti, jo nebija ko ēst un pēc tam uznāca kailsals. Otrreiz vāku gliemezis uztaisīt nevar, kaļķi vākam viņš krājis visu vasaru.

Tāpēc pērn daudzi audzētāji, kam bija mazas platības, meta plinti krūmos. Liels mīnuss nozarei bija arī tas, ka trīs gadus nebija realizācijas…

Pērn pavasarī sapratām – lai atrisinātu noieta jautājumus, biedrībai jāveido jauna komanda, un līdz rudenim visi, kas gribēja nodot gliemežus, to varēja izdarīt. Latvijā tomēr būs arī gliemežu pārstrādes cehs, tam pašlaik tiek kārtota dokumentācija.

Latvijā izaudzētais gliemezis tiks sagatavots līdz gala produktam, proti, taisīsim konservus. Par Latvijā izaudzētiem gliemežiem ir interese gan Francijā, Itālijā, Grieķijā, Spānijā, gan arī Krievijā.

– Cik pagājušā gada rudenī kopumā Latvijā izaudzēja gliemežus?

Mani aprēķini liecina, ka no Latvijas tika eksportētas 35 tonnas izaudzēto gliemežu. Dabā vāktie gliemeži no Latvijas tika izvesti apmēram 400 tonnu. Lielākais noieta tirgus bija Lietuva, kur gliemežus pārstrādāja filejā. Savukārt viena daļa gliemežu konservu paliks vietējā tirgū, lai arī latvietis iemācās ēst gliemežus. Tāpēc šie konservi tiks veidoti arī atbilstoši mūsu valsts iedzīvotāju garšas tradīcijām. Tie būs uzreiz sagatavoti lietošanai. Lielākā daļa konservu būs Francijas un Itālijas tirgum.

 

Vairāk par gliemežu biznesu Latvijā lasiet žurnāla “Agro Tops” maija numurā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+