Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. augusts, 2016
Drukāt

Rīgas Ļeņins 25 gados izkūpējis gaisā; visticamāk, sagriezts metāllūžņos (11)

1. Pieminekļu gāšana revolūcijām nāk līdzi

1no3
Ļeņina piemineklis Rīgā pagājušajā gadsimta septiņdesmitajos gados. Kreisajā pusē - pirminekļa uzraksta plāksne, kas atrodas Jevgeņija Gomberga īpašumā.Ļeņina piemineklis Rīgā pagājušajā gadsimta septiņdesmitajos gados. Kreisajā pusē - pirminekļa uzraksta plāksne, kas atrodas Jevgeņija Gomberga īpašumā.

1991.gada 24.augustā tika gāzts bronzā atlietais tēlnieku Bogoļubova un Ingala veidotais Ļeņina piemineklis ar izstiepto roku, kas Rīgas centrā uz postamenta bija stāvējis kopš 1950.gada tolaik Ļeņina un Kirova ielas krustojumā. Simtiem cilvēku tam kļuva par aculieciniekiem un noskatījās šajā vēsturiskajā notikumā.

Viņu stāsti liecina par to, cik sarežģīta bijusi Ļeņina nogāšana, jo piemineklis turējies stingri. Demontāžu savām acīm redzēja arī mākslas zinātnieks pašreizējais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, kurš šodien atceras: “Kad pieminekli demontēja, protams, darbs nebija viegls, es, iedams garām, redzēju, ka tur stāvēja autopacēlājs un cilvēki darbojās ļoti nopietni, jo postaments bija pamatīgs. Vieglāk bija nocelt pašu skulptūru, bet postamenta nolīdzināšana prasīja daudz vairāk enerģijas. Es biju aculiecinieks demontāžas epizodei. Tā ir lieta, kas revolūcijām nāk līdzi.” Spārītis atminas, ka redzējis gāztā Ļeņina un Stučkas skulptūras koka kastēs Pārdaugavā kādā teritorijā, kas pēc tam nonākušās privātās rokās.

Pieminekļa demontāža Rīgas centrā ievilkusies negribēti ilgi, portālam “LA.lv” apliecina viens no demontāžas organizētājiem, tolaik Augstākās padomes Apsardzes dienesta, Latvijas Republikas Drošības dienesta priekšnieks Juris Vectirāns. “Bija rīkojums, ka vajag ierasties un darīt. Bija stingrs lēmums – nost.” Ar vienu ceļamkrānu nepieticis, vajadzējis vēl otru, kas sagādāti sadarbībā ar pilsētas komunālajiem dienestiem un autotransporta ministru. “Viņš sākumā tika aizvests uz Rīgas komunālās saimniecības noliktavām, bet es nepasekoju līdzi, kas ar to notika. Tajā laikā svarīgāk likās, ka viņa vairs tur nav, ka ir norauts iepriekšējās varas viens no galvenajiem simboliem.” Atmodas laika līderis un politiķis Romulads Ražuks norāda, ka pirms 10 gadiem dzirdējis, ka skultpūra joprojām esot novietnē veco pieminekļu teritorijā, kas ir aiz krematorijas ēkas Rīgā. Taču citi minēja, ka tur bijis tikai postaments, bet ne pati skulptūra.

  1. Pieminekļu gāšana revolūcijām nāk līdzi
  2. Gombergs nopirkt atteicies, Viktors Grūtups "redzējis sen"
  3. Dārgmetālus izveda no Latvijas kā inku zeltu

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Ļeņineklis “izkūpējis”, bet idejas aizvien vēl dzīvas!

  2. varbūt kaut kur norakts gaida nākamo okupāciju…

  3. Kāpēc tāda interese pēkšņi. Laikam grib likt atpakaļ…….?

  4. Tikai krievi ceļ pieminekļus masu slepkavām.

  5. Piemineklis ir nozagts, un vainīgā nav.

  6. KAUNS , NUDIEN KAUNS ! Atbildēt

    un tagad šie krāsainā metāla zagļi- .. salašņas turpina skrubināt Latvijas daudzcietušo miesu..

  7. Tagad vajag novākt to iebalzāmeto līķi pie Kremļa, ap kuru krievnacists Pūķins tik traki tīksminas.

  8. Ļeņins bija masu slepkava Atbildēt

    Cik morāli pagrimušam ir jābūt, lai aizstāvētu savas tautas slepkavu? Ļeņins slepkavoja pārsvarā krievus, no citām valstīm ļeņiniešus ātri izmeta.

    Ak jā, savām rokām neslepkavoja. Vai Hitlers, Himlers, Kaltenbrunners un Hess (Osvencimas komandants, nejaukt ar otru Hesu, kurš aizlidoja pie britiem) daudzus nošāva paši savām rokām?

  9. Ko tur meklēt?
    Jāķeras pie Pārdaugavas monstra.

    • Kā tikai Maskavā Mūžīgo uguni Nezināmā kareivja altāīi apdzēsis – tā Rīgas šnoristi atkal būs pirmajās grāvēju rindās!
      Kurš gan “bezsaimnieka mantu” meklēs – prihvatizētos kuģus, rūpnīcas, ēkas, inventāru utt.utml.?

Draugiem Facebook Twitter Google+