Lepns par savu valsti un Latvijas iedzīvotājiem 3
“Es izmantošu ikkatru man Satversmē atvēlēto pilnvaru, lai sekmētu Latvijas valsts un tautas labklājību. Kā viens no svarīgākajiem uzdevumiem Valsts prezidentam tuvākajos gados būs palīdzēt pārvarēt to ierakumu mentalitāti, kas bieži valda mūsu politikā un sabiedrībā.” Tā vakar svinīgajā Saeimas sēdē teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Runas noslēgumā viņš uzsvēra: “Katrs Latvijas cilvēks, kas kaut ko pozitīvu sasniedz, mums ik dienas apliecina – tieši šeit tiek darītas lielas lietas, tieši Latvijas cilvēki ar savu izglītību, čaklumu un talantu pasaulē ir gaidīti un novērtēti. Ļaudis, kas pie mums ražo pasaules līmeņa tehnoloģijas, kas iekaro pasaules labākos sporta klubus un operteātrus, ir lepnums un iedrošinājums mums visiem. Savukārt šādā lepnumā ir rodams galvenais avots mūsu patriotismam un nacionālajai pašapziņai. Tāpēc ar lepnumu vēlos teikt – esmu lepns dzīvot Latvijā! Esmu lepns par savu valsti un visiem Latvijas iedzīvotājiem!”
Raimonds Vējonis uz Valsts prezidenta svinīgā zvēresta nodošanu Saeimas namā bija ieradies kopā ar ģimeni – sievu Ivetu, kā arī dēliem Ivo un Nauri.
Lielākā daļa fotogrāfu un operatoru to neievēroja, jo visu uzmanību bija sasprindzinājuši, fiksējot Vējoni zvēresta nodošanas brīdī un klausoties viņa pirmo runu jaunajā amatā. Vēlāk ar ģimenes pārstāvjiem sasveicinājās gan diplomāti, gan arī politiķi.
Notiekošo zālē vēroja arī visi bijušie Valsts prezidenti – Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers un Andris Bērziņš. Bērziņa kungs no Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces saņēma klēpi baltu rožu, ko viņam pasniedza par labu sadarbību ar parlamentu.
Pēc svinīgās ceremonijas Vējonis kopā ar ģimeni devās saņemt valsts augstākos apbalvojumus, kurus pasniedza Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Paskaidrošu, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.
Brīvāka atmosfēra bija pie Brīvības pieminekļa, kur prezidents ar sievu un dēliem nolika ziedus. Iveta Vējone apsveicinājās ar klātesošajiem interesentiem, kuru vidū bija ne tikai ārvalstu tūristi, bet arī XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki. Prezidenta dzīvesbiedre solīja svētku laikā viņus atbalstīt, bet Vējoņa kungs novēlēja izturību un veiksmi.
Pēc tam kad bija nolikti ziedi arī Brāļu kapos, prezidents devās uz Melngalvju namu, lai saņemtu no eksprezidenta Bērziņa simbolisko atslēgu un apskatītu savu darba kabinetu. Bērziņa sejā nebija ne miņas no skaudības, tā izstaroja absolūtu labvēlību, kas bija jaušama arī Bērziņa tēvišķīgajā apskāvienā, kad jaunais prezidents apsēdās pie sava rakstāmgalda.
Kaut gan Vējoņa pārstāve Aija Jakubovska vēstīja, ka prezidents nerīkošot inaugurācijas balli, tomēr svinīgs inaugurācijas pasākums notika Melngalvju namā. Sasveicināties ar prezidentu un iedzert vīnu bija lūgtas ne tikai valsts augstākās amatpersonas, bet arī privātpersonas. Tiesa, šoreiz bez otrajām pusēm. Melngalvju zāles centrā bija pulcējušies Andris Šķēle, Aigars Kalvītis, Aivars Lembergs, bijušais “Latvijas gāzes” priekšnieks Adrians Dāvis, “Skonto būves” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Leonīds Loginovs. Viesu vidū bija arī lielo Latvijas pilsētu saimnieki un novadu domju priekšsēdētāji.
Veidojot lūgto viesu sarakstu, tiek ņemts vērā eksprezidenta uzrakstītais, ko jaunais prezidents var papildināt. Vējoņa kungs uz inaugurācijas ceremoniju bija ielūdzis arī “Lido” padomes priekšsēdētāju Gunāru Ķirsonu, “Olainfarm” valdes priekšsēdētāju Valēriju Maliginu, “Latvijas finiera” vadītāju Juri Biķi un citus uzņēmējus, kā arī mazāk zināmas personas no zaļo aprindām.
Vējonis savā uzrunā pateicās visiem, ar ko viņam bijis gods sadarboties līdz šim, piebilstot, ka viņu tas spēcinot, īpaši ģimenes izteiktais atbalsts. Viņš atzina, ka lielu pārmaiņu laikos nav viegli. “Tie vienmēr nāk ar dažādām grūtībām, ierobežojumiem un pārbaudījumiem ikvienam. Nepieciešama uzdrīkstēšanās, liela drosme un neatlaidība, lai tos pārvarētu,” sacīja prezidents. Viņš aicināja strādāt Latvijas labā un veidot to par tādu valsti, “ar kuras spožumu mēs visi būtu lepni”.
