Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. decembris, 2014
Drukāt

Lestenes baznīcai jāatdzimst

skulptura_6

Pagājušajā nedēļā Rundāles pilī bija iespēja uzzināt, kā virzās uz priekšu Lestenes baznīcas unikālo kokgriezumu atjaunošanas programma, kas uzskatāma par vienu no svarīgākajiem Latvijas projektiem senā kultūras mantojuma saglabāšanā. Latvijas Banka pasākumā arī prezentēja skaisto jauno Latvijas eiro kolekcijas monētu, kas veltīta krāšņajam Kurzemes baroka laikmetam.

Kurzemes baroks, kas pastāvēja veselu pusgadsimtu, ir viena no spožākajām lappusēm Latvijas kultūras un mākslas vēsturē. Muižu īpašnieki toreiz sacentās, kura valdījumos būs lielākā un greznākā baznīca. Lestenes baznīca bija īpaši krāšņa, jo tajā reiz atradās skaistākais un apjomīgākais Kurzemes baroka ansamblis, kura autors ir izcilais meistars Nikolauss Sēfrenss (1662 – 1710). Šeit viss bijis viena meistara darbnīcas darinājums – altāris, kancele, biktssols, soli un ērģeļu prospekts – N. Sēfrensa pēdējais darbs.

“Mēs visi zinām, kas Lestene ir Latvijai – tajā atspoguļojas mūsu valsts 20. gadsimta vēstures pašas traģiskākās lappuses,” pasākumā teica Rundāles pils direktors Imants Lancmanis. “Kurzemes baroks, no vienas puses, ir spožums, bet, no otras, – posts, jo tikai daļa no tā palikusi. Un esmu priecīgs, ka mūsu muzejam, sākot jau no 1964. gada, bijusi misija to glābt. Daudz kas jau atgriezies baznīcās – piemēram, Augstkalnes baznīcas iekārta, kas nu apskatāma visā savā godībā.” Rundāles pils muzeja fondi jau kopš 20. gs. 60. gadiem daudzu Latvijas baznīcu iekārtām deva drošu patvērumu no iznīcības. Jo, neraugoties uz vārdos pausto ticības brīvību, baznīca padomju laikā tika vajāta – dievnamos ierīkoja sporta zāles, graudu noliktavas, reklāmas stendus. Neizpalika arī bez ekonomiskās šantāžas – nesamērīgi paaugstinot draudžu nodokļus, elektrības tarifus, obligātos ēku apdrošināšanas maksājumus, valsts piespieda daudzas draudzes likvidēties. Šāds liktenis 1961. gadā bija arī Lestenes baznīcas draudzei, un vēl pēc sešiem gadiem dievnamā ierīkoja graudu kalti.

“Lestenes baznīcas vēsture ir cieši saistīta ar jautājumu par Latvijas kultūras vērtībām kara laikā. Kara laikā šī baznīca piedzīvoja ārkārtīgu pazemojumu – taču, pat sašauta, izdemolēta, tā izdzīvoja,” stāstīja I. Lancmanis. Viņš atceras, kā 60. gados kopā ar domubiedriem pa vaļējām durvīm iegājis izpostītajā dievnamā, kurā vārda pilnā nozīmē pa spraugām svilpoja vējš. 1964. gadā izdemolētās baznīcas iekārtas paliekas pārveda uz Tukuma muzeju. Bet kopš 1982. gada to fragmenti daļēji restaurētā veidā apskatāmi Rundāles pils muzejā. Imants Lancmanis atceras, kā 80. gadu sākumā daudzos fragmentus pirmo reizi salika kopā – gluži kā puzli –, kaut ko vienkārši protezējot, kaut ko arī piegriežot. Kā teic Rundāles pils direktors, “sapratām, ka tam visam ir jēga, tikai atgriežoties pašā baznīcā”. Lestenes baznīcas skulptūras izglāba Jurģis Skulme, glabājot tās Latvijas Mākslas akadēmijas bēniņos.

“Nu Lestenes baznīca atdzimst – gan interjers, gan tās arhitektūra kopumā. Tomēr tās atjaunošana nedrīkst būt tikai Lestenes baznīcas draudzes vai tās atjaunošanas fonda jautājums. Tai jābūt visas tautas lietai,” uzsver I. Lancmanis.

Kā nākamo objektu varētu atjaunot Lestenes baznīcas kanceli, kas būtu pilnībā iespējams, jo saglabājušās ļoti labas fotogrāfijas. Un pēc tam jau pamazām atdzimtu arī krāšņais Lestenes baznīcas altāris un ērģeles.

Tostarp absurdi, ka drošības par regulāru un pietiekamu finansējumu šim kultūrpolitiski nozīmīgajam projektam tomēr nav. “Mēģinām rakstīt projektus gan Valsts kultūrkapitāla fondam, gan arī mēģinām piedalīties Eiropas Savienības konkursos. Līdz šim vairāk veicies ar līdzekļiem, kas piešķirti no valsts, arī no Tukuma novada domes budžeta. Lielu atbalsta daļu veido arī ziedotāju – gan juridisku, gan fizisku personu – piemēram, “Daugavas vanagu” – devums. Drošības tomēr nav, regulārs valsts atbalsts būtu sava veida garantija,” sarunā ar “KZ” atzina Lestenes baznīcas atjaunošanas fonda valdes locekle Sabīne Branta. Kā ziņo aģentūra LETA, Nacionālās apvienības Saeimas frakcija ir iesniegusi 2015. gada budžeta projektam priekšlikumu piešķirt Lestenes baznīcas atjaunošanas fondam Lestenes baznīcas altāra un balkona restaurācijai 10 000 eiro.

Šobrīd Lestenes baznīcā savests kārtībā vidusjoms, restaurēts biktssols, skaisti gaišā baltā krāsā restaurētas baznīcas kolonnas, iekārtota Brāļu kapu apkaime, kā arī atjaunota leģionāru piemiņas istaba ar ekspozīciju. Fondam ir nodoms tuvākā gada laikā izdot grāmatu par Lesteni. Savukārt I. Lancmanis teic, ka Rundāles pilī ir plaša baznīcas iekārtas priekšmetu kolekcija – tikko Lestenes kokgriezumi aizies atpakaļ uz baznīcu, tās vietā nāks citi, kas šobrīd atrodas noliktavās un gaida restaurāciju.

Kurzemes baroka uzplaukumā (17. gs. b. un 18. gs. s.) īpaša vieta bija Ventspils koktēlnieku darbnīcai un tās meistariem Nikolausam Sēfrensam Vecākajam (? – 1694) un viņa dēlam Nikolausam Sēfrensam Jaunākajam (1662 – 1710).

Citas Kurzemes baroka laikmeta baznīcas: Liepājas Svētās Annas baznīca (Latvijas lielākais baroka altāris (1697), kas iekļauts Latvijas Kultūras kanonā), Landzes baznīca, Salgales baznīca, Kandavas baznīca, Ugāles baznīca.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+