Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
18. marts, 2012
Drukāt

Lēta sēkla var pievilt

Foto - LETAFoto - LETA

Pavasaris ir cerību, jaunas dzīvības – sēklu – laiks. Lai arī aiz loga varbūt vēl ir sniegs un aukstums, lauksaimnieki jau ir cītīgi pastrādājuši, meklējot iespējas iegādāties sēklas pavasara sējai vai gatavojuši tās no saviem pērnās ražas krājumiem.

 

Tas ir process, kas katru gadu atkārtojas un kas patiesībā piešķir lauksaimnieka dzīvei īpašas sajūtas un burvību – katru gadu sākt no jauna… un nekad neaizmirst kādu senu tautas gudrību – ko sēsi, to pļausi.

 

Kā izvēlēties, ko sēt?

Viens no variantiem būtu iesākumā izpētīt šķirņu piedāvājumu un izvēlēties savai saimniecībai vispiemērotāko šķirni – atbilstošu plānotajām saimniekošanas tehnoloģijām, augsnes auglībai apsējamajos laukos, kā arī plānotajam ražas izmantošanas veidam (pārtikai, lopbarībai u. c.).  

Latvijas Augu šķirņu katalogā ir reģistrēts ļoti plašs šķirņu klāsts praktiski visām laukaugu sugām, kuras Latvijā tradicionāli tiek audzētas. Latvijas lauksaimnieki var brīvi izvēlēties arī jebkuru šķirni no Eiropas kopējā kataloga. Tikai pirms šīs izvēles būtu labi noskaidrot, vai šī šķirne jutīsies labi mūsu zemē – vai tā ir pietiekami izturīga un plastiska, piemērota mūsu dienas garumam, augsnes auglības līmenim, izturīga pret slimībām un citiem vides stresiem, kas pie mums, Baltijas jūras austrumu krastā, būtiski atšķiras no citiem Eiropas reģioniem. Protams, var riskēt – ievest nelielu sēklas daudzumu un pārbaudīt savā saimniecībā. Tomēr jāatceras, ka daba ir daudzveidīga savās izpausmēs un viens pārbaudes gads noteikti ir par maz, lai dotu objektīvu slēdzienu par šķirnes labajām vai sliktajām īpašībām. Turklāt selekcionāru pieredze rāda, ka bieži vien, ievedot jaunu sēklas materiālu no citas valsts, pirmajā pavairošanas gadā ražības rādītāji ir ievērojami labāki nekā nākamajos. Iespējams, tā ir šķirnes genotipa reakcija uz vides stresu, kas rodas, pēkšņi mainoties augšanas apstākļiem. Jaunas šķirnes pārbaude un salīdzināšana ar citām zināmām un sevi labi parādījušām šķirnēm ir svarīgs nosacījums, lai rekomendētu šķirnes audzēšanu reģionā.

Iepazīstoties ar to šķirņu klāstu, kas reģistrētas Latvijas augu šķirņu katalogā vai pieteiktas audzēšanai Latvijā no Eiropas kopējā kataloga, šķiet, ka izvēles iespējas tiešām ir pietiekami lielas. Taču izrādās, ka tā tomēr nav, jo ne visām katalogā reģistrētajām šķirnēm ir iespējams atrast sēklas piedāvājumu. Tā, salīdzinot 2010. gadā reģistrēto šķirņu skaitu un lauku apskatēm pieteikto, izrādās, ka no 40 miežu šķirnēm (dati no www.vaad.gov.lv) lauku apskatēm pieteiktas vien 13. Un, kā zināms, sēklu sertifikāciju iespējams veikt tikai tad, ja iepriekš sēklkopības laukā bijušas lauka apskates.

 

Situācija Latvijas sēklu tirgū

Par sēklu piedāvājumu zināmā mērā atbild šķirnes īpašnieks vai tā pārstāvis. Latvijā veidotām šķirnēm tie ir selekcionāri, kuru pienākums ir nodrošināt šķirņu uzturēšanu un līdz ar to arī augstāko kategoriju (pirmsbāzes vai bāzes kategorijai atbilstošu) sertificētu sēklu piedāvājumu. Un lielākā daļa Latvijas šķirņu sēklu ir pieejamas.

Ārvalstu selekcionāru šķirņu izplatīšanu parasti veic pilnvaroti pārstāvji dažādās firmās. Šeit būtiska loma ir arī ekonomiskiem apsvērumiem, jo ievest sēklu Latvijā ir izdevīgi tikai tad, ja ir pietiekami liels pieprasījums pēc šķirnes un ir iespējams gan gūt peļņu no sēklu tirdzniecības, gan saņemt autoratlīdzību par šķirnes pavairošanu vai izmantošanu saimnieciskās darbībās (labuma gūšana no šķirnes). Šie ir divi svarīgi nosacījumi, lai šķirnes īpašnieks piekristu izplatīti šķirni kādā reģionā vai valstī.  Tabulā varam redzēt, kuru šķirņu sēklkopība Latvijā pagājušajā gadā bija visplašākā. Pēc lauku apskatēs pieteiktajām šķirnēm un platībām, varam arī prognozēt, kāds varētu būt sēklu piedāvājums 2011. gada pavasarī. Bet jāņem vērā, ka pagājušā rudenī bija diezgan sarežģīti ražas novākšanas apstākļi un, iespējams, ne visi sējumi tika laikus novākti un ne visa novāktā raža bija tik kvalitatīva, lai sagatavotu labu sēklu.  

Vēl viens apstāklis, kas ierobežo, pirmkārt, jau citu valstu selekcionāru vēlmi izplatīt Latvijā dažādas šķirnes, ir vājā sēklkopības sistēma mūsu valstī. Nelielais sēklas daudzums, kas šķirnes pavairošanai tiek ievests Latvijā vai iegādāts selekcija institūtos, bieži vien netiek pavairots ar mērķi iegūt zemākas kategorijas sertificētu sēklu, bet gan tikai audzēts savas saimniecības vajadzībām un… vēl kaimiņam. Līdz ar to šķirnes sēklu lauku platības pa gadiem nevis pieaug, bet bieži vien it kā sarūk jau pie bāzes kategorijas sējumiem. Šķirnes pavairošanas sistēma pārtrūkst, un šķirnes izplatībai vairs nav iespējams izsekot. Te lieki jautāt, vai selekcionāri ir ieinteresēti šādā šķirnes izplatīšanas scenārijā. Un varam ļoti labi izprast, kāpēc piedāvāto sēklu klāsts pie mums katru gadu iet mazumā.  

Selekcija, sēklkopība un preču produkcijas ražošana veido vienotu sistēmu. Ja preču produkcijas ražotājiem savā biznesā klājas labi – ir pieprasījums pēc ražas produktiem, pieaug sējumu platības, tiek pirktas sēklas –, tad stabils bizness ir garantēts  arī sēklu ražotājiem. Jo lielāks ir sēklu noiets un plašāk izplatās šķirnes, jo iespējams gūt lielākus ienākumus no šķirņu autoratlīdzības, kurus selekcionāri var ieguldīt atkal jaunu, ražotāju prasībām piemērotu šķirņu radīšanā.

Latvijā diemžēl nav attīstījusies sistēma, ka sēklas tiek gatavotas specializētās, ar atbilstošām iekārtām labi aprīkotās sēklu fabrikās. Mūsu prakse vairāk ir vērsta uz savrupu darbošanos, katrai saimniecībai pašai rūpējoties par sēklas sagatavošanu savām vajadzībām.

Sertificētu sēklu sagatavošanai ir izvirzītas stingras prasības, jo sēklu sagatavošanas procesam (no sējas līdz pat sertifikāta saņemšanai) jāgarantē, pirmkārt,  šķirnes tīrība no citu sugu vai tās pašas sugas citu šķirņu piejaukumiem, otrkārt, laba sēklu dīdzība, sēklu veselīgums. To ir grūti nodrošināt bez labas, mūsdienīgas materiāli tehniskās bāzes, bez stingras augu maiņas ievērošanas saimniecībā un skrupuloza darba gan laukos, gan visā sēklas sagatavošanas procesā.

Bieži vien mums šķiet, ka sēklas sertificēšanas prasības ir pārāk stingras. Bet diemžēl šodien labas sēklas sagatavošanai neder ne grandiozās mūsdienu preču produkcijas kaltes, ne savu laiku nokalpojušās  kolhozu  iekārtas. Tāpēc statistika liecina, ka Latvijā katru gadu ievērojami samazinās sertificētu sēklu piedāvājums, lai gan apsēto lauku platības pieaug.

Veicot teorētisku aprēķinu un pieņemot, ka, piemēram, graudaugiem visa sagatavotā sertificētā sēkla tiek izlietota sējai, varam konstatēt, ka kopējās graudaugu sējplatības no 2003. līdz 2010. gadam ir pieaugušas par 23%, savukārt no kopējās sējplatības 2010. gadā ar sertificētu sēklu varētu apsēt tikai 7% sējumu, tas ir astoņas reizes mazāk nekā 2003. gadā. Kā piemērus varam attēlos apskatīt miežu un vasaras kviešu sējplatību izmaiņas pa gadiem.

 

Sertificētu sēklu priekšrocības

Ievērojot labu agronomisko praksi, nav nepieciešams katru gadu ieguldīt līdzekļus sēklas iegādē, ja ir iespēja pašiem savā saimniecībā sagatavot labu sēklu. Tomēr vismaz reizi četros piecos gados šķirņu sēklas materiāls būtu jāatjauno. Un tas nozīmē, ka Latvijā vajadzētu tik daudz sertificētas sēklas, lai varētu apsēt vismaz 20–25% no visiem sējumiem. Tātad teorētiski pagājušā gadā Latvijā labu sēklu bija trīs reizes mazāk, nekā būtu nepieciešams. Nelielu daudzumu sēklas ievedam no citām valstīm, bet lielākā daļa lauku tiek apsēti vai nu ar pašu saimniecībā sagatavotu sēklu, vai sēklu, kas iegādāta bez kvalitāti apliecinoša sertifikāta jeb, kā tagad mēdz teikt, dīgstošiem graudiem.

Iespējams, šajā nelegālajā sēklu tirgū daļa tirgotāju ir bijušie sēklkopji, kas labi pieprot sēklu sagatavošanu, bet ir zaudējuši cerību uz stabilu, prognozējamu sēklu tirgu un nevēlas ieguldīt sertifikācijas izdevumos. Sliktāk, ja ceram labu sēklu nopirkt no kaimiņa, kura tehniskās iespējas un zināšanas sēklkopībā ir viduvējas, jo bez sēklas kvalitātes dokumenta uzrādīšanas varam nopirkt vienīgi kaķi maisā.  

Zemniekiem, kas šaubās, vai ir vērts ieguldīt sertificētas sēklas iegādē,  varam minēt vismaz 10 nopietnus iemeslus par labu sertificētai sēklai:

* Sertificētas sēklas ir šķirnei atbilstošas sēklas.

Šķirnei atbilstošas sēklas jau ģenētiski ir pamats augstai ražai un noteiktām kvalitātes īpašībām.
* Sertificētas sēklas garantē tīrību no citu šķirņu piemaisījumiem.

Viendabīgs, tīrs šķirnes sējums nodrošina, ka visi augi attīstās un nobriest vienlaikus, iegūtā raža ir ar viendabīgu kvalitāti.
* Sertificētām sēklām ir pārbaudīta dīgtspēja.

Dīgtspēja ir pirmais nosacījums, lai sējumā būtu pēc iespējas vairāk normālu un spēcīgu augu.
* Sertificētām sēklām ir garantēta labāka veselība.

Sēklas, kas iegūtas no veselīgiem augiem, ir pamats labai dīgtspējai, augstai dīgšanas enerģijai un tātad arī augstākai ražai.
* Sertificētas sēklas ir tīras no nezāļu sēklām.

Ir būtiski neievazāt savos laukos  jaunas, agresīvas nezāļu sugas. Cīņa par augšanas vietu, ūdeni un barības vielām var būtiski samazināt ieguvumu pat no visražīgākās šķirnes.
* Sertificētas sēklas ir tīras no karantīnas nezālēm un slimību ierosinātājiem.

Karantīnas nezāļu (vējauzu u. c.) un slimību klātbūtne sertificētās sēklās ir stingri uzraudzīta un nav pieļaujama. Tā ir drošība un kvalitātes garantija gan audzētājam, gan iegūtās ražas tirgus vērtībai.
* Sertificētās sēklās stingri tiek ierobežota citu kultūraugu sēklu klātbūtne.

Ražas pārstrādes tehnoloģijās svarīgs ir izejvielu viendabīgums. 
* Sertificētas sēklas ir izlīdzinātas.

Vienmērīgs sēklu rupjums nodrošina tās vienlaicīgu sadīgšanu, kas ir pamats vienmērīgai turpmākai sējuma attīstībai un optimālai sējuma kopšanas termiņu ievērošanai.
* Sertificētas sēklas garantē augstas, šķirnei atbilstošas ražas.

Audzētāji var būt pārliecināti, ka, izvēloties konkrētu šķirni un cenšoties nodrošināt šīs šķirnes prasībām atbilstošas audzēšanas tehnoloģijas, iegūtā raža neliks vilties.
* Sertificētām sēklām ir pievienotā vērtība profesionālu konsultāciju veidā.

Iegādājoties sertificētas sēklas, vienlaikus ar garantiju par sēklas piederību konkrētai šķirnei audzētājam ir iespējams saņemt selekcionāru un citu ekspertu profesionālas konsultācijas par izvēlēto šķirni, tai raksturīgo reakciju dažādos audzēšanas apstākļos, optimāliem audzēšanas paņēmieniem.

 

Subsīdijas sertifikācijai arī šogad

Sēklas ceļš no selekcionāra rokām līdz katrai saimniecībai ir garš un pats sēklu sagatavošana process – dārgs. Saprotot šo izmaksu slogu, Latvijas Sēklaudzētāju asociācija ar

Zemkopības ministrijas atbalstu 2010. gadā izdevās rast iespēju kompensēt sēklu sertifikācijas izdevumus no lauksaimnieku subsīdijām. Šī pozīcija ir izturējusi visus budžeta konsolidācijas pasākumus un saglabāta arī 2011. gada subsīdiju projektā. Tātad valstiskā līmenī  ir novērtēta sēklkopības darba nozīme  lauksaimniecībā.

Šis atbalsts sedz tikai vienu daļu no kopējām sēklu ražošanas izmaksām.  Sēklas cenu veido: 1) sēklas izejmateriāla izmaksas, sēklu lauku kopšanas  un novākšanas izmaksas; 2) sēklas tīrīšanas, sagatavošanas, fasēšanas un kodināšanas izmaksas; 3) sēklas sertifikācijas izmaksas (lauku apskates, sēklu kontroles paraugu analīzes, karantīnas organismu pārbaudes, sēklas etiķetēšana); 4) autoratlīdzības maksājums selekcionāram (vidēji ap Ls 20 par tonnu).

Pērkot bieži vien šķiet, ka sēklu cenas ir nesamērīgi augstas. Vai tas tā tiešām ir, varam noskaidrot, piemēram, salīdzinot pārtikas graudu cenu un C2 kategorijas sēklu cenu. Pēc citu valstu pieredzes, C2  kategorijas sēklas cena ir pamatota, ja tā nepārsniedz 150% no pārtikas graudu cenas.   Jo lielāks graudu pieprasījums tirgū, jo augstākas arī sēklu cenas.  

Zinot, cik salīdzinoši maz šķirnei atbilstošu un sertificētu sēklu šajā pavasarī tiks piedāvāts lauksaimniekiem, gribu aicināt novērtēt iegādātās sēklas vērtību un rūpēties par tās pavairošanu, neatsakoties no sēklas sertificēšanas, jo tikai labā sēklā ir paslēpts saimniecības spēks.

seklutab_1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

seklutab_2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

seklutab_3

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+