Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. septembris, 2016
Drukāt

Lētais imports gremdē pašmāju dārzeņu audzētājus, atzīst K/S “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa (21)

Edīte Strazdiņa, KS  "Mūsmājas Dārzeņi" valdes priekšsēdētāja.  Foto -  Valdis Semjonovs/Latvijas Avīze/Edīte Strazdiņa, KS "Mūsmājas Dārzeņi" valdes priekšsēdētāja. Foto - Valdis Semjonovs/Latvijas Avīze/

Dārzeņkopība ir nozare, kas pārcieš to pašu krīzi, ko piensaimnieki. Pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājuši gan vairāki lielo siltumnīcu kompleksi, gan lielāki un mazāki dārzeņu un kartupeļu audzētāji. Patlaban populārākais banku ieteikums problēmās nonākušām saimniecībām ir vai nu piesaistīt investoru, kas nopērk daļu saimniecības un zemes, vai lielāku saimniecību sadalīt vairākās mazās, it kā lai diversificētu riskus… Lauksaimnieki to uzskata par diezgan bīstamu tendenci, kas faktiski ved uz saimniecību iznīcināšanu. Turklāt šie scenāriji, iespējams, ir uzrakstīti jau iepriekš, kamēr pats zemnieks par tiem pat nenojauš…

Žurnāla Agro Tops saruna ar Edīti Strazdiņu, K/S Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāju un zemnieku saimniecības Galiņi saimnieci.

– Agro Topa redakcija saņēma vēstuli no kāda sezonas strādnieka, kurš vairākus gadus strādājis dārzeņkopības saimniecībā, kas šobrīd esot bankrota priekšā – lētā importa produkcija pašmāju ražotājiem liek ciest ievērojamus zaudējumus, nerealizētie dārzeņi vienkārši sapūstot un bizness iet mīnusos… Vai situācija dārzeņkopībā tiešām ir tik kritiska?

– Diemžēl šim cilvēkam ir jāpiekrīt, jo arī dārzeņu audzēšanas nozare cieš no tās pašas krīzes, kas skārusi piensaimniekus. Šogad dārzeņu cenas ir pat kritiski zemas – gan kāpostiem, gan sīpoliem un kartupeļiem tās atgriezušās 2014. gada līmenī un salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir par 30% mazākas. Te gan jāpiebilst, ka 2015. gada cenas arī nebija tādas, lai audzētājs gūtu peļņu, bet gan tikai nosedza pašizmaksu un puslīdz ļāva strādāt bez zaudējumiem.

– Esam tomēr brīvajā, atvērtajā Eiropas tirgū – kā lai izvairāmies no importa?

– Vienkārši jābūt lielākiem patriotiem jau valstiskā līmenī. Kāpēc skandināvi var mierīgi pateikt: nu un, ka jūsu dārzeņi maksā 15 centus kilogramā, bet mūsējie 40 centu? Mēs tik un tā pirmām kārtām ņemsim pašu izaudzētos, jo tie ir vislabākie! Un nekādas Eiropas regulas to nevar ietekmēt. Bet mēs cenšamies būt pārāk iztapīgi, un, lai kādā iepirkumā tiešām uzvarētu vietējais ražotājs, jābūt nu ļoti gudri un pareizi noformētiem papīriem, lai, nedod Dievs, kāds nepiesietos.

Ne Vācijā, ne Francijā, ne Zviedrijā nav iedomājama situācija, ka skolās, bērnudārzos, ieslodzījuma vietās, slimnīcās izvēlētos importa produkciju, lai gan ES noteikumi visās valstīs darbojas vienādi. Mums iepirkumos primārs ir nevis ražotājs, bet cena.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Kas Latvijā traucē lēti audzēt, Latvijā no dārguma ir aizrijušies, es pērku tikai importa, jo tas no LV ne ar ko neatšķiras

  2. Labrīt! Te vispār kaut viens no komentētājiem pats ar lauksaimniecību nodarbojas? Pēc atbildēm ir skaidrs,ka nē, jo tādus absurdus apgalvojumus lauksaimnieks neizvirzīs.
    Kāpēc poļu prece lētāka? Lūdzu vismaz 3 iemesli :
    1) zemāki nodokļi praktiski visās ražošanas sfērās. Piemēram, Ievedot PVN 0% pretstatā mūsu 21%
    2) platībmaksājumi 200eur/ha pretstatā Latvijas 90 eur/ha;
    3) krietni lētāki sēklu izejmateriāli, minerālmēsli, tā pati “ķīmija” un tehnika, ko paši arī daudz ražo uz vietas ;
    4) ļoti labi attīstīta ceļu infrastruktūra;
    5) ja esiet naivi un domājiet, ka poļi mazāk pat LV pesticīdus lieto, tad diemžēl krietni kļūdīties. Augļu un ogu dārzos līdz pat 40x sezonā smidzina dažādus līdzekļus, daži pie mums pat nav pieejami. Dārzeņu jomā 3-4x vairāk par Lv.
    6) nav tik stingra kontrole no valsts institūcijām kā pie mums no PVD un VAAD( valsts augu aizsardzības dienests);
    7) kopējā valsts politika ir vērsta un vietējā tirgus attīstību un pašpatēriņa veicināšanu, kas arī notiek!

    Kā zinu? Pietiekami daudz ir būts tieši pie Polijas ražotājiem, zemniekiem un saimniecībās, lai to savām acīm redzētu.

  3. patrioti pērk bioloģiskos, bet tiem, kam vienalga, ko ēst, pilnīgi noteikti būs vienalga, kur un kas ražo. Ja ražotājs vēlas, lai produkciju pērk par lielāku cenu, ir attiecīgi jānodrošina kvalitāte un jāsertificējas.

  4. lasiet birkas(uzlīmes) ! Atbildēt

    Tāpēc, ka “latvijieši” stutē savas poļšas subsidēto ekonomiku vispirmām kārtām.
    Uz cik birkām NAV rakstīts, ka ražots paņstvā, vai paņstvas izplatītājfirma ??
    Kopš kriminālās revolūcijas ekonomika ir paņstvas “biznesmeņu” pārtverta !!!

  5. Lūk, te arī parādās visa mūsu “lētā” domāšana. Kā domājam, tā arī dzīvojam. Tikai tad nevajag sūdzēties, ka valstij nav naudas atbalstiem un pabalstiem, jo izvēlamies pārsvarā lēto importu, kas ļauj nopelnīt spānim vai polim. Vai šis spānis un polis maksā mūsu valstij arī nodokļus?

    • Es jau tev teicu – ej .. Man ir nospļauties uz tavu demagoģisko gvelšanu. Sāksim ar to, ka nodokļus tu tāpat nemaksā. Es netaisos atbalstīt tavu mantrausību, lai tu sev uz mana rēķina māju būvētu un džipus pirktu.
      Kā jau teicu – ej dirst.

      • Kad būsi atgājis no zālītes, tad uzraksti vēlreiz, lai ir ko salīdzināt pirms un pēc.

        • Anonymous 5. septembris, 2016 19:03
          Kad būsi atgājis no zālītes,
          =========
          Narkomān, nepielīdzini visus sev. Un tu neko vairāk nespēj, kā tikai visu laiku izmatot demagoģiju. Vēlreiz atkārtoju – tu mantrausīgais neceri, ka es pirkšu tavu nekvalitatīvo produkciju, lai tu varētu sev māju būvēt un džipu pirkt uz mana rēķina. Mantrausīgais un melīgais, ej ..

  6. nesaprotu kapec mes ieperkam no citam valstim tos darzenus un auglus,ko mes pasi audze
    jam.kapec ta notiek,jo nauda aiziet 3 valstim.vajag darit ka Norvegija ,kur veikalos noperkama ir tikai vieteja prece…ja tikai mazliet no citam valstim un tas,ko vini nerazo.Un tadel valsts ir visbagataka pasaulee.

    • Neviens taču tev neliedz pirkt dārgākus, ķimikālijām izdzītus dārzeņus! Pie viena paskaidro, kāpēc pāris tūkstošu km vesti dārzeņi vienalga ir lētāki kā tepat audzēti. Turklāt – dabisku sauli redzējuši, dabīgāki un noteikti garšīgāki?????

  7. Lai tie pašmāju audzētāji iet galīgi dirst. Viena.. man centās notirgot apvītušus gurķus par 1.40 eiro, mēģinot gvelzt, ka gurķi šogad esot beigušies. Rimi nopirku par 0.60 eiro. Un labāk pērju tomātus no Spānijas, kur ir saule, nevis šķidrumā un izgāztuvē audzētos par dārgu naudu. Lai tie pašmāju mantkārīgie audzētāji iet ..

    • Precīzi! Kāpēc kādam jāmaksā uzcenojums par biznesa iedomām? Nu neaug garšīgi tomāti te uz lauka – ok, pirksim tos, kas lēti un garšīgi! Un latvisko biznesa alkatību balstīt ar LV aldziņām pseido patriotisma vārdā – kāda jēga??….

  8. mūžīgās gaudas! Kad ienākumi lielākai Latvijas iedzīvotāju daļai sāks līdzināties Zviedrijaas visusmēra ienākumiem, tad ari izvēlēsimies Latvijas dārzeņus. Šobrīd pērku Polijas ābolus par 0.50 centiem, jo Latvijas āboli par 1.80 – 2.00 vienkārsi nav pa kabatai, bet ābolu gribas…

    • tiesi ta,kapec musmaju produkti ir tik dargi.Tas tapec ,ka musejie grib pilnas keksas ar naudam stuket .JO no arzemem cels benzins darba speks ,kur maksa 1000 eur menesi,un tur tirgotajam pietiek .Bet musejiem vajag pilis celt un raut….

      • Tāpēc, ka “latvijieši” stutē savas poļšas subsidēto ekonomiku vispirmām kārtām.
        Uz cik birkām NAV rakstīts, ka ražots paņstvā, vai paņstvas izplatītājfirma ??
        Kopš kriminālās revolūcijas ekonomika ir paņstvas “biznesmeņu” pārtverta !!!

      • lasi, kas uz uzlīmēm rakstīts !

      • Jā, kāpēc tie ir tik dārgi?
        Tas ir jautājums, uz ko atbilde man nav skaidra. Kas tai pašā Polijā ir tāds, ka viņi var izaudzēt ābolu, ar ko, pat vedot ar fūri 900 km, var vietējos ābolus izkonkurēt bez grūtībām? Negribu nevienu apvainot, tikai saprast.

        • Poļu āboliem ir 5% PVN un valsts atbalsta savus ražotājus. Mēs tik tiešām nēesam tik bagāti, lai pirktu savējos par 1.20-2.00. To nu pārdevējiem vajadzētu saprast, jo arī ir ķīmiķoti un tārpiņu nav.

          • Nu labi, āboli, lai āboli, bet tie mūsu mīļie zemnieki jau lauksaimniecības ķīmiju nelieto mazāk kā poļi.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+