Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. septembris, 2013
Drukāt

Lētāki milti nebūs iemesls maizes cenas kritumam

Foto - LETAFoto - LETA

“Ir pazīmes, ka milti kļūs lētāki, tomēr maizes cenu šī tendence neietekmēs. Pēdējie gadi maizniekiem bija ļoti grūti. Kāpa visu izejvielu cenas, aug­stākas kļuva arī citas izmaksas. Pērn gada nogalē cēlām maizes cenu par pieciem, septiņiem procentiem.

 

Lai pietiktu naudas izaugsmei, maizei vajadzētu maksāt par vēl tikpat dārgāk, tomēr tas nenotiks, jo tirgū ar aptuveni 40 ražotājiem ir ļoti liela konkurence,” teic Latvijas visstraujāk augošās maizes ceptuves – akciju sabiedrības “Latvijas maiznieks” mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs Artūrs Ilziņš. Viņš paredz – ja nebūs satricinājumu ārpus Latvijas, tad līdz nākamā gada vidum maizes cenai Latvijā vajadzētu būt stabilai.

 

Izvairīgi par cenu

Pērn labi pārtikas kvieši maksāja 170 latus, bet patlaban – aptuveni 130 latus. Svarīgi, ka milti veido vien 12% no maizes kukulīša izmaksām. Latvijas lielākie miltu ražotāji šīs sezonas miltu cenu prognozē diplomātiski izvairīgi.

AS “Rīgas dzirnavnieks” piegāžu ķēdes direktors Uldis Ulmanis skaidro – labības audzētāji gaida labāku cenu un patlaban visu izaudzēto ražu nepārdod. Uzņēmums šajā gadā nopircis mazāk labības nekā pērn šajā laikā, turklāt iepirkuma cena ir par 25% mazāka nekā pērn. Ražotājs miltus aizvien ražo no aizvadītā gada ražas, jauno miltu cenu patlaban vēl pateikt nevarot.

Pērn labi pārtikas kvieši maksāja 170 latus, bet patlaban aptuveni 130 latus. Svarīgi, ka milti veido vien 12% no maizes kukulīša izmaksām.

AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils: “Patlaban AS “Dobeles dzirnavnieks” ir pieņēmis aptuveni 110 000 tonnas graudu. Šobrīd pārdošanas aktivitāte ir salīdzinoši zema, jo daudzi zemnieki nogaida, cerot uz cenu palielinājumu biržā. Pašreiz pārtikas kviešu biržas cena ir noslīdējusi robežās no 180 līdz 195 eiro par tonnu. Ja šāda tendence saglabāsies, tad gada nogalē iespējams cenu samazinājums miltiem.”

 

Graudu audzētāji 
nepiekrīt

Latvijas vislielākā graudu audzētāju kooperatīva “Latraps” valdes loceklis Uldis Vangalis pārliecināts, ka dzirnavnieku teiktais par ražas pieturēšanu īsti patiesībai neatbilst. “Tā ir demagoģija, runāšana tā, kā izdevīgāk. Par graudu pirkšanu un pārdošanu nedomā pēdējā dienā. Iespējams, ir atsevišķi saimnieki, kas ražu tiešām pietur, tomēr lielākajai daļai audzētāju ir jāatdod aizdevumi bankai, viņi nevar to atļauties, tāpat arī glabāšana maksā naudu, kas rada papildu izmaksas. Kooperatīvā “Latraps” nav dzirdēts par šādiem gadījumiem. Ja dzirnavnieki kaut par 50 santīmiem salīdzinājumā ar biržas cenām paceltu savas cenas, tad viņiem vajadzīgo labības daudzumu atvestu uzreiz,” tā U. Vangalis.

 

Kvalitāte 
caur efektivitāti

“Latvijas maiznieks” ir tā saucamais industriālais ražotājs, kas galvenokārt ražo rudzu maizi. “Mūsu bizness ir ražošana, kuras izmaksu optimizēšana nekad nebeigsies. Ik dienu pārdodam 50 – 70 tonnas maizes,” teic A. Ilziņš. Viņš skaidro, ka maizes vešana uz veikaliem visā valstī sākas jau pulksten divos naktī un to veic “Latvijas maiznieka” nolīgta transporta pakalpojumu firma. A. Ilziņš stāsta, ka maizes patēriņš valstī samazinās, arī ceptuvju varētu palikt mazāk, lai gan vērojamas arī pretējas tendences. Tā nesen darbību sāka SIA “Liepkalni” ceptuve.

Ikviens Latvijas cilvēks gadā apēd aptuveni 40 kilogramus maizes, tomēr aizvien vairāk patērētāju maizi maina pret, piemēram, pārslām. Kā palielināt maizes, īpaši veselīgās rudzu maizes, patēriņu? A. Ilziņš teic, ka mazāks pievienotās vērtības nodoklis, ja to samazinātu līdz 9 – 12% pārtikas produktiem, maizes patēriņu, visticamāk, palielinātu.

“Latvijas maiznieks” pēdējā pusgada laikā ceļ saviem darbiniekiem atalgojumu. Tas gan, visticamāk, bijis tikai viens no iemesliem, kāpēc vairāki darbinieki atgriezušies ceptuvē pēc darbošanās citās valstīs. Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka Latvijas tautsaimniecība aug, vidējā darba alga šā gada 2. ceturksnī bija 503 lati, pērn šajā laikā – 481 lats.

Latvijas tirgus ir salīdzinoši neliels, tāpēc rūpnieciskajam lielražotājam svarīgs izaugsmes nosacījums ir arī eksports. A. Ilziņš teic, ka uzņēmumam patlaban vissvarīgākais tirgus atrodas Latvijā, tomēr tiek domāts arī par darbošanos citās valstīs.

“Aizvien vairāk ražojam produktus ar nelielu E vielu daudzumu, tāpēc šādu maizi nevar vest tālu. Maizes ēšanas tradīcijas dažādās valstīs ir atšķirīgas, tomēr visur aizvien lielākā cieņā ir dažādi saldēti maizes produkti, un tas paver ļoti plašas eksporta iespējas,” tā A. Ilziņš.

 

Uzziņa

* Ražotais maizes daudzums Latvijā pēdējo gadu laikā samazinājies par 13%.

* 2008. gadā ražota maize par 105,83 miljoniem latu, 2009. gadā šis rādītājs bija 94,57 miljoni, 2010. gadā – 92,2 miljoni, bet 2011. gadā – 91,89 miljoni latu.

* “Latvijas maiznieks” darbojas Daugavpilī un nodrošina darbu 220 darbiniekiem. Uzņēmums pērn palielināja apgrozījumu par 14% līdz 10,5 miljoniem latu un sasniedza 24% lielu Latvijas maizes tirgus daļu. Arī šajā gadā iecerēta tikpat liela izaugsme kā pērn.

Avots: CSP, Lursoft

 

Viedoklis

Kārlis Zemešs, Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs: “Patlaban maiznieki runā ar miltu ražotājiem, tāpēc īsti droši paredzēt miltu cenu nevar. Maizes cenu veido ne tikai maksa par miltiem, bet arī citi izdevumu posteņi. Nākamajā gadā jārēķinās arī ar gāzes akcīzes nodokļa kāpumu pārstrādes uzņēmumiem un papildu nodokli kravas transporta līdzekļiem. Var saprast valdības vēlmi papildināt valsts kasi laikā, kad nepietiek naudas mediķiem, skolotājiem un citām sabiedrības grupām, tomēr nodokļu sloga palielinājums var arī mazināt ražotāju daudzumu. Uzņēmējiem arī jārēķinās ar eiro ieviešanas izdevumiem, tostarp grāmatvedības, kases aparātu, cenu zīmju pārveidi, kas it kā nav lieli, tomēr jūtami. Visticamāk, miltu cenas kritumu kompensēs iepriekš nosauktie izdevumi, tāpēc maize lētāka nebūs. Tās cenai vajadzētu saglabāties šā brīža līmenī.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+