Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. maijs, 2013
Drukāt

Lētās “daudzstāvu barakas”

Foto no kllproject.lvFoto no kllproject.lv

Padomijas laikā, radot mākslīgu darbaspēka deficītu, Maskavas lielvara sāka ieplūdināt cilvēku tūkstošus no visas bijušās PSRS.

 

Ik gadu dzīvokļu celtniecībai Latvijā tika novirzīti vairāki simti miljonu rubļu. Piebildīšu, ka vienas trīskorpusu dzīvojamās mājas būvizmaksas bija ap 250 tūkstošiem rubļu.

Latvijas Celtniecības ministrijā jau no 60. gadiem darbojās t. s. kapitālās celtniecības nodaļa (KCN) astoņu cilvēku sastāvā, kuru pienākums bija koordinēt 6 – 8 miljonu rubļu vērtu ikgadēju dzīvokļu celtniecību civilkolonizatoru būvju celtnieku (pašu būvnieku) vajadzībām.

Mani uzaicināja KCN sastāvā organizēt Latvijas Lauku celtniecības kombināta būvniecību. Pro-grammā bija – “nosēt” Latvijas laukus ar saliekamām betona sādžas tipa ēkām, lai tajās iemitinātu iebraucējus no plašās PSRS. Šim projektam “aizliku priekšā kāju”. Maskavai nebija pa prātam kombināta būvniecībai veltīt 13,8 miljonus rubļu.

Cittautieši ir kļuvuši par ķīlniekiem Kremļa impēriskajiem tīkojumiem pēc mūsu Tēvzemes, pašiem to dažkārt neapzinoties.

Visas “daudzstāvu barakas”, pēc mūsu inženieru aprēķiniem, neatbilst ne siltumizolācijas (par 32…46%), ne trokšņa izolācijas u. c. tehniskajām prasībām. Tas arī izsaucis apkures pakalpojumu augstos rēķinus.

Minētos faktus var apliecināt toreizējais Latvijas celtniecības ministrs 
Ivars Ulmanis, ministra vietnieki Rodrigo Pelsis, Eduards Raubiško, Jānis Lancers, Alberts Krols u. c.

Ar cieņu, M. M. Putniņš, būvinženieris Jūrmalā

 

Fakti

Maskavā ir izveidota cilvēku pārvietošanas pro-gramma, paredzot 2014. gadā ap 100 000 iedzīvotāju pārcelt no 300 Hruščova tipa dzīvokļu mājām uz citu dzīvesvietu, jo paredzēts ēkas nojaukt. Nākamajā posmā līdz 2025. gadam paredzēts ap 1 miljonu cilvēku pārcelt, jo ēkās atrasti būtiski bojājumi.

Avots: “themoscownews.ru”

 

Viedokļi

Kādreizējais celtniecības ministra pirmais vietnieks, a/s ”KU Lat-Holding” padomes priekšsēdētājs Alberts Krols piekrīt, ka kādreiz lielpaneļu ēkas celtas 50 – 70 gadiem un šobrīd ir morāli un fiziski novecojušas, neatbilst nekādiem normatīviem. Tās neatbilst arī energoefektivitātes prasībām, un mezglos iespējama korozija.

”Arābu Emirātos līdzīgas mājas jau pēc 30 gadiem nojauca sadrupinot. Latvijā, ja būs kāda viesuļvētra, var sabrukt deviņstāvu 602. sērija. 119. sērija un trīsstāvu mājas nesabruks,” paredz A. Krols.

Viņaprāt, jābūt valsts politikai, lai pārbaudītu ēku konstrukciju drošību un nolemtu, ko tālāk darīt – ēkas nojaukt vai veikt konstrukciju pastiprināšanu. Pašvaldības un namu pārvaldes ar to nenodarbosies, jo tās jau tā arvien sūdzas, ka nav naudas, spriež A. Krols.

LR Ekonomikas ministrijā skaidro, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kā arī Ministru kabineta noteikumos visa atbildība uzlikta dzīvojamās mājas īpašniekiem, kuriem jānodrošina māju pārvaldīšana. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības var uzdot veikt pārvaldniekam. Par izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt māju uzliek naudas sodu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+