Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. septembris, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Lētās dzīvības. Avāriju iemesls jāmeklē stūrētāju un pasažieru prātos (9)

Foto - LETAFoto - LETA

Augusts diemžēl nav bijis tikai labības pļaujas laiks. Uz Latvijas ceļiem aizvadītajā mēnesī bargi švīkstējusi nāves izkapts, izdzēšot 28 dzīvības. Tik traki sen nav bijis, un satiksmes drošības uzraugu komentāros par notikušo zemtekstā skaidri saklausāms apjukums.

Laikam tāpēc daži smago avāriju iemeslu skaidrojumi sanāk visai īpatnēji – piemēram, vasaras “faktora” piesaukšana: siltajā gadalaikā cilvēki allaž uzvedoties vieglprātīgāk. Bet šis arguments sabirst putekļos, tiklīdz atceramies melno janvāri nesenā pagātnē vai asiņainos negadījumus pavasara mēnešos. Arī slikto ceļu piesaukšana vairs nav drošs atbalsta punkta, jo šogad uzkrītoši daudz mirst uz nesen būvētām gludām maģistrālēm, kur dažs labs pārgalvis cērt piešus sānos visiem spēkrata motora zirgiem.

Pieredzes bagāti profesionāli autovadītāji sadzīviskās sarunās bažīgi secina, ka vispārējā satiksmes kultūra pēdējā laikā strauji pasliktinās un diezin vai to stipri labos ātrumu fiksējošo displeju izvietošana uz maģistrālēm. Pārvietošanās tempu taču ikviens šoferis jau redz savas mašīnas spidometrā, bet noteikumu ignorētājiem tie cipari uz šosejas ekrāna bijuši nebijuši. Liekas, Latvijā cilvēkiem pašu dzīvība kļūst arvien lētāka. Pavirši lēšot, astoņos mēnešos uz ceļiem skaitliski upurēts vidēji apdzīvots pagasts, bet priekšā vēl rudenīga tumsa un pirmā sniega pārsteigumi. Bail prognozēt gala ciparu, kas acīmredzot ierindos mūs starp melnākajiem ceļu negadījumu “pirmrindniekiem”. Turklāt arī viens uz ceļa dzīvību zaudējušais kādam ir mīļš cilvēks, pats lielākais dārgums un ģimenes apgādnieks.

Viens no avāriju iemesliem, protams, ir atļautā ātruma pārsniegšana. Tomēr satiksmes eksperti pilnīgi pamatoti un arvien uzstājīgāk mudina aplūkot psiholoģisko gaisotni, kas ietekmē visas cilvēku darbības, autovadīšanu ieskaitot. Nav izredžu ieskatīties katra šofera smadzenēs un izsvērt, cik daudzi pie stūres sēžas noskaņā “nu, lai tad viss izput…”, bet uz ceļiem vērojamā agresija liecina par depresīvu noskaņu mākoni un tiesisko nihilismu, kuru veicina pieņemto likumu darbības kontroles trūkums. Acīmredzot maza jēga celt sodus satiksmes normu ignorētājiem, ja pat autovadītāja tiesības par dzeršanu zaudējis cilvēks bez problēmām var sēsties pie smagās mašīnas stūres – kā nesen šaušalīgu avāriju Rankas pagastā ar bojāgājušajiem un sakropļotajiem izraisījušais. Turklāt no uzskaites noņemtā auto. Tas savukārt pieder uzņēmumam, kura īpašnieks pēc lielā negadījuma liedzās (vai meistarīgi tēloja?), ka būtu zinājis šofera iepriekšējos grēkus. Tiesa, neatbildēts paliek jautājums, cik nopietnai atlasei dažviet pakļauj darbā ņemtos autovadītājus.

Tomēr vēl būtiskākas liekas šīs traģēdijas atbalsis internetā. Vairāki komentētāji tur sāka dedzīgi attaisnot pēc tiesību zaudēšanas pie stūres sēdušos – cilvēks taču tikai gribējis pelnīt ģimenei maizi, ko tad nabagam bija darīt… Viņi gan pierāvās pēc citu skarbajiem apsaucieniem, ka īsts gādnieks pie stūres nesēstos dzēris, bet viedoklis taču palika.

Bagātināts ar vēl krāšņākiem satiksmes pārkāpšanas normu attaisnojumiem, tas nereti aizved līdz traģēdijai uz ceļa. Īsāk sakot, daudzu avāriju iemesls jāmeklē stūrētāju un arī viņu pasažieru prātos. Rets pļēgurs un pārgalvis mašīnā brauc vienatnē. Parasti blakus sēž klusējoši domubiedri, un viņu kopīgais ienaidnieks ir negaidot satikta ceļu policijas ekipāža. Liekas, vienīgi to klātbūtne glābj daudzas dzīvības, kas citādi izdzistu sadragātos dzelžos.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Iemeslu ir daudz, bet galvenie pēc manām domām divi: 1) vispārējās, sliktās zināšanas eksaktos priekšmetos: fizikā un citos – braukšanā darbojas fizikas likumi, ja cilvēkam nav nekāda sajēga par ātrumu, inerci, enerģiju un spēku, tad nav brīnums, ka tik bieži iestūrē grāvī; 2) padomju laikā visur runāja par kolektīva garu un to, ka kolektīva intereses ir svarīgākas par personiskajām, jaunajos laikos visi pieņēma, ka tās ir muļķības, svarīgs ir tikai paša ego. Tāpēc tagad, kad valda vispārējs egoisms, daudzi brauc kā “lielceļa karaļi”, nerēķinoties ar citiem. Esmu braucis mašīnā, kur vadītājs cenšas ievērot satiksmes noteikumus (atļauto ātrumu), gandrīz visi tevi apdzen. Īstenībā tu pat esi lielākais drauds uz ceļa!

  2. ................... Atbildēt

    kamēr skolas debiļiem dos atestātus………..

  3. ZIVS PŪST NO GALVAS ! TIESISKO NIHILISMU MUMS PIEMĒRAM NODEMONSTRĒJA ĀBOLTIŅA UN POLICIJA , KAD VIŅAS AUTO PA BAUSKU BRAUCA AR 110 km/h , BET CEĻU POLICIJA PAZIŅOJA , KA ” VIZUĀLI ” ATĻAUTAIS ĀTRUMS NAV PĀRSNIEGTS! VIENS LIKUMS VIENA TAISNĪBA VISIEM !

  4. Nav nekāda attaisnojuma tiem,kas brauc dzēruši, bet arī apmēram 30% autovadītāju nedrīkstētu atrasties uz ceļiem skaidrā. Vislielāko atbildību vajadzētu uzņemties auoskolām. Tas ir tāpat, kā ar audzināšanu ģimenē un skolā, ko pamatos ieliksi tāds būs rezultāts. Bezjēdzīgi cīnīties ar sekām, vajadzētu domāt par cēloņiem.
    Autovadīšana ir profesija, nevis ai es te uz darbu aizbraukšu, katrs nevar būt jurists vai metinātājs.

    • 100 % piekrītu.

    • Bezjēdzīgi cīnīties ar sekām, vajadzētu domāt par cēloņiem.
      ———————————————————————-
      100% piekrītu, cēlonis ātruma pārsniegšanai un agresivitātei uz ceļa ļoti bieži ir tas, ka vismaz tie 30% brauc “pēc sēnēm” jeb ne paši brauc, ne citiem ļauj braukt. Tāpēc, manuprāt, arī par to būtu jābūt sodiem, ja vadītājs uz ceļa reāli kavē satiksmi (brauc lēni, nevar uzsākt, nevar nobremzēt), ievēro distanci, kas brīvi pieļauj vēl viena auto ielīšanu rindai pa vidu u.t.t. Mazāk ceļa tādu ākstu, samazinātos arī agresīvā braukšana!!!

      • Un ,ja es pa šoseju braucu tā normāli – ap 90 -100 km/st.,bet nepārredzamā līkumā mani apdzen viens idiots,arī tad es esmu vainīgs pie viņa nāves , jo viņš dabūja mukt no pretimbraucoša kravinieka?

  5. Uzsvaru ekskomuniste liek nevis uz kriminālo uzņēmeju,kura dēļ arī notika šī traģēdija,bet uz viņa uzņēmumā ieviestās kārtības upuri.Un tāda kārtība ir daudzos uzņēmumos.Iet bojā cilvēki,bet viņiem no tā netiek pat izbilis.Interesanti ar kādiem secinājumiem ir beigusies cilvēka bojaeja Suntažu kokapstrādes uzņēmumā?

  6. Vecmeitas stila tekstelis bez cēloņa saknes redzējuma, kas spilgti liecina, ka vārgā un vecā roka pieder viduvējajai raskstniecei, kas savus “gara” darbus cep kā Latgales bliņas…

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (53)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+