Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. janvāris, 2012
Drukāt

Lētie logi laiž cauri siltumu


Gata Šļūkas karikatūraGata Šļūkas karikatūra

Latvijas tirgu pārplūdina sliktas kvalitātes plastikāta logi, kurus izveicīgi komersanti ieved no citām valstīm, pārdodot par aptuveni trešdaļu lētāk nekā tos, kurus ražo vietējos uzņēmumos.


 

Godīgos pārvērš par muļķiem

Uzņēmuma “Montāžnieks D” ģenerāldirektors Dainis Dobelis atzīst, ka Latvijas tirgu ar sliktas kvalitātes logiem pārplūdina nevis poļi, turki, lietuvieši vai citi ārzemnieki, bet pašmāju ļaudis. Ik gadu šajā nolūkā Latvijā tiek nodibinātas apmēram 40 jaunas firmas, kuras, ievedot nekvalitatīvu preci un nemaksājot par to nodokļus, grauj tirgu un godīgi strādājošos uzņēmumus. “Šīs firmas dibina tikai vienā nolūkā – ātrāk savākt no iedzīvotājiem naudu, iesmērēt brāķi un pēc tam pazust ar galiem,” viņš piebilst.

Viņaprāt, Latvijā problēma ir daudz dziļāka, nekā šķiet pirmajā acumirklī. Problēma ir nevis daži negodīgi strādājošie komersanti kādā vienā nozarē, bet nodokļu masveida nemaksāšana, kas kā ļauns audzējs pārņēmis visas nozares. “Savukārt tie uzņēmēji, kuri grib strādāt godīgi un nevis vienai dienai, kļūst par muļķiem,” viņš piebilst.

 

Blēdību shēmas

Uzņēmējs Dainis Dobelis stāsta, ka, tā kā par pāri robežai vestajiem logiem pievienotās vērtības nodoklis uzreiz nav jāmaksā, to šajās firmās veikli izmanto savtīgos nolūkos. No klienta tiek pieņemts pasūtījums ar konkrētiem logu izmēriem, kuri pēc tam tiek nosūtīti ražotājfirmai ārzemēs.

Nodoklis gan jāmaksā, ievestos logus pārdodot. Bet, ja komersantam izdodas pārliecināt klientu, ka bez pievienotās vērtības nodokļa pasūtītais logs maksās lētāk un ka var nenoslēgt līgumu, tad viņam var piegādāt pēdējo draņķi. Tā kā pasūtītāji lielākoties ir cilvēki bez īpašām tehniskām zināšanām, bieži ir ļoti grūti pārbaudīt piegādātā loga atbilstību tehniskajām prasībām. Ja pasūtītā loga kvalitāte tomēr liek šaubīties, pēc tam klients var sūdzēties, kur un kam vien grib, – komersantam par to nav nekādas atbildības.

Krīzes gados valsts nākusi pretim naudas grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem, uz noteiktu laiku atliekot nodokļu maksājumus. Diemžēl šādus atvieglojumus bieži izmanto negodīgi, proti, uzņēmējs izlūdzas Valsts ieņēmumu dienestā maksājumu atlikšanu. Šādi uz nodokļu rēķina ietaupīto naudu ar dažādiem fiktīviem pakalpojumu līgumiem pēc tam pārskaita uz citu firmu. Bet vecā firma piesaka maksātnespēju. Galu galā valsts kasē nenonāk simtiem tūkstošu latu. Uzņēmējs Dainis Dobelis spriež, ka šāda nodokļu maksājuma atlikšana būtībā ir kredīts uzņēmējam. Prasot to bankā, baņķieris pretim prasa galvotāju. Taču valsts iestādē nezin kāpēc pretim neprasa neko, tādējādi netieši veicinot krāpšanos un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas izpilddirektors Ivars Brants atzīst, ka sliktas kvalitātes logus Latvijā ieved no Polijas, Turcijas, atsevišķas logu konstrukcijas detaļas pat no Ķīnas. Taču esot ļoti grūti nosaukt tās vietējās firmas, kuras šos ievestos logus pārdod Latvijā, tāpēc ka šo tirgotāju ir daudz un to izkārtnes bieži mainās.

 

Daudz Latvijā ievesto un pārdoto logu ar neatbilstošu gaisa caurlaidības, vēja slodzes un mitruma izturību darina poļu uzņēmumos “Dobroplast” un “AdamS”. Bet ir vēl cita nelaime. Brāķa logus pabāž zem starptautiski atzītu logu ražotāju firmu nosaukumiem, piemēram, vācu “Schüco”, “Aluplast” un citiem, lai pircējos radītu pārliecību par ražojumu augsto kvalitāti.

 

Arī Ivars Brants apstiprina, ka pārdot par 30 procentiem lētākus logus var tikai ar diviem paņēmieniem – ietaupīt uz materiālu rēķina vai nemaksāt valstij nodokļus.

Šādu logu pieplūdums var pamudināt arī pašmāju ražotājus samazināt cenas ar tiem pašiem negodīgajiem paņēmieniem. Iznākumā cietīs pircējs. Par šķietami zemo cenu nopirktais brāķa logs patiesībā viņam būs ļoti dārgs. Tā kā siltuma ietaupījuma nebūs, tas būs jānomaina.

 

Pats lētākais 
nav pats labākais

Kur cilvēkam, kuram mājoklī vajadzīgi jauni logi, meklēt īsto un godīgo firmu?

Ivars Brants saka, ka logus vai durvis izgatavo nevis vienai dienai, bet daudziem gadiem. Tāpēc pats lētākais vienmēr nav pats labākais. Iekams izvēlēties uzņēmumu, viņaprāt, vispirms būtu ieteicams noskaidrot, cik ilgi tas strādā nozarē un kādas ir citu iedzīvotāju atsauksmes. Asociācija, kurā apvienojušies Latvijā pazīstamākie logu un durvju ražotāji, ik gadu pārbauda asociēto biedru ražojumu kvalitāti, izsniedzot par to rakstiskus apliecinājumus, ar kuriem var iepazīties arī klienti.

Uzņēmējs Dainis Dobelis domā, ka tādai firmai, kas tikai uzpērk un pārdod logus, var uzticēties mazāk nekā uzņēmumam, kurš ieguldījis miljonus ražošanas iekārtās un kurš plāno strādāt ilgam laikam.

 

Ekonomikas ministrijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Sanita 
Gertmane atklāj, ka pagājušajā gadā no iedzīvotājiem centrs saņēmis aptuveni 20 sūdzības par logu un durvju sliktu kvalitāti.

 

Arī Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijā apstiprina, ka iedzīvotāji bieži žēlojas par dažādiem kaktu komersantiem, kuri, slēpdamies zem dažādām izkārtnēm un solīdami lētākus logus, piegādājuši pēdējo brāķi. Ja cilvēks pats labprātīgi izvēlējies kādu kaktu komersantu, asociācija nekā nevar līdzēt un vienīgais ceļš tad ved uz tiesu.

 

Preci var 
pārbaudīt, bet…

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras firmas “Ekspertīze” vadītāja Jadviga Bērziņa atzīst, ka diemžēl diezgan bieži no plastikāta vai no koka izgatavotie pakešu logi neatbilst kvalitātei. Nereti esot pat vēl ļaunāk – klientam pārdotais pakešu logs patiesībā ir ar parasto dubulto stiklojumu. Vecā loga vietā it kā ielikts jauns, bet no tā nav nekāda labuma – izdevumi par siltumu nesamazinās.

Jadviga Bērziņa stāsta, ka uzņēmumā, kurš strādā Rīgā un Daugavpilī, varot pārbaudīt gan logu un durvju, gan citu preču un ražojumu kvalitāti. Atkarībā no ekspertīzes sarežģītības tā maksā, sākot no 50 latiem. Taču bieži cilvēki paši labprātīgi iekrīt blēžu rokās, nenoslēdzot ar piegādātāju līgumu un neprasot čeku. Klientam ir zināms vien komersanta mobilā tālruņa numurs, nekas vairāk. Vēlāk atklājas, ka firmas ar šādu nosaukumu vispār nav vai tā pārtraukusi darbību. “Šajos gadījumos klientam vairs nepalīdzēs arī mūsu ekspertīzes atzinums,” saka Jadviga Bērziņa. Uzņēmuma vadītāja atzīst, ka visbiežāk firmu apkrāptie cilvēki negrib sev liekas klapatas, tāpēc atmet visam ar roku. “Diemžēl krāpnieki paliek nesodīti un ar zemām cenām vilina savos slazdos nākamos upurus,” viņa piebilst.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+