Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. oktobris, 2013
Drukāt

Levits: Gan valstsnācijas, gan mazākumtautību pārstāvjiem ir vienādas tiesības (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits.

Piederība pie latviešu valstsnācijas vai mazākumtautībām nenozīmē vairāk vai mazāk tiesības, norāda viens no Satversmes preambulas projekta autoriem Egils Levits.

Tā viņš sacīja šodien Latvijas Universitātē notiekošajā Satversmes preambulas projektam veltītajā konferencē “Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais saturs”.

Tiesības cilvēkam nekļūst nedz lielākas, nedz mazākas, ja viņš pieder latviešu valstsnācijai, mazākumtautībām vai arī noliedz piederību kādai tautībai. Nedz tas kādam dod kaut mazāko plusu vai nedz arī mazāko mīnusu, pauda viens no preambulas autoriem.

Levits norādīja, ka preambulas projektā minētais vārds “valstsnācija” nav domāts kā teksta centrālā ideja. Šis jēdziens reti tiek lietots ārpus konstitucionālajām tiesībām. No šī vārda secināms, ka latviešu nācija veido valsts identitāti. Runa ir par trīs aspektiem – valsts valoda ir latviešu valoda, valsts pienākums ir veicināt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu un attīstību un ka valsts atzīst mazākumtautības.

“Mazākumtautības nevar pastāvēt bez kaut kā “cita”. Un šis “cits” ir jānosauc vārdā,” jēdziena “valstsnācija” lietošanu skaidroja Levits. Viņš norādīja, ka valsts suverenitātes avots ir Latvijas tauta, nevis tikai latviešu nācija.

Viens no Satversmes preambulas projekta autoriem konferencē arī atzina, ka vairāki Satversmes preambulas projekta aspekti ir uzlabojami, un tam būtu jānotiek diskusijā, kas būtu brīva no satraukuma un histērijas.

Levits ir uzklausījis vairāku cilvēku pārdomas par piedāvāto preambulas tekstu. Viens priekšlikums paredz preambulas tekstā vairāk koncentrēties uz valsts identitāti un Satversmes kodolu, izlaižot sabiedrības pamatvērtības.

Levits piekrīt apgalvojumam, ka preambulas piedāvājumā ļoti skopi ir aprakstīta latviešu nācijas vēsture un tā varbūt jāiezīmē stingrāk, kā arī jāizvērš okupācijas nosodījums.

Tāpat ir radies jautājums, vai norāde uz cilvēktiesībām, kas ietver mazākuma tiesības, nebūtu jāsašaurina, to attiecinot tikai uz mazākumtautībām. Tajā pašā laikā būtu iespējams veikt arī vispārcilvēcisko vērtību izvērsumu.

Kā ziņots, Satversmes preambulas projektā tiek piedāvāts definēt Latvijas pamatlikuma kodolu, bet latviešu identitātei plānots piedēvēt divas saknes – latviešu tautas dzīvesziņu un kristīgās vērtības -, ideju aizgūstot no literātes Zentas Mauriņas.

Viens no preambulas projekta autoriem jurists Egils Levits žurnālā “Jurista Vārds”, komentējot Satversmes preambulas projektu, skaidro, ka ar preambulu iecerēts uzsvērt, ka brīva Latvija nav nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts, tāpēc preambulas sākumā ir atklāts vissvarīgākais, proti, kāpēc Latvija ir izveidota.

Apvienība “Saskaņas centrs” (SC) norādījusi, ka piedāvātais Satversmes preambulas projekts liecina, ka valdošā koalīcija plāno atteikties no pastāvošās valsts iekārtas, pārejot uz etniskas demokrātijas valsti.

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” atzinis, ka bez topošās Satversmes preambulas varētu arī iztikt, jo Latvijas tauta par strīdīgiem jautājumiem var lemt pati un papildu ierobežojumi nav nepieciešami.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. “Gan valstsnācijas, gan mazākumtautību pārstāvjiem ir vienādas tiesības”
    ———————–
    Levita kungs! Jsu izteiktajai domai, ka “Gan valstsnācijas, gan mazākumtautību pārstāvjiem ir vienādas tiesības”, es nepiekrītu.
    1. NAv skaidra izvērtējuma, kas Latvijā ir nacminoritāte.
    2. VAi visai liela grupa nacminoritāšu, kas tika iesūtītas un iebrauca Latvijā okupacijas laikā, var tikt pieskaitīta pie Latvijas nacminoritātēm, jo pastāv Ženēvas kovencija, kas aizliedz okupētājam ievests okupētaja teritorija savu pilsoņus pastāvīgai dzīvošanai.
    Kāpēc civilokupanti un PSRS armijas virsnieki ar ģimenēm šodien pieprasa krievu valodu par valsts valodu un pilsonības nulles variantu? Tikai tāpēc, ka politiskā un juridiskā līmenī tiek traktēts jēdziens, ka šai grupai ir vienādas tiesības ar Latvijas valsts pilsoņiem.

  2. Levits aizmirsa piebilst – tik ilgi, kamēr t.s. mazākumtautības pamattautai nesāk diktēt savus noteikumus. Ne jau velti vecie komunisti un to jaunā paaudze tā cenšas.

  3. Tikai vajag definēt,kas ir mazākumtautības . Pēc ANO gara un burta tās ir tautības,kurām nav sava valstiskuma, t.i.Latvijas gadījumā līvi un čigāni.

Draugiem Facebook Twitter Google+