Edvīns Šnore
Edvīns Šnore
Foto: Dainis Bušmanis

Levits ir labākais Latvijai! Saruna ar Edvīnu Šnori 73

Ar Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības, vēstures doktoru Edvīnu Šnori sarunājas Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Pirms pusotra mēneša jūs “Latvijas Avīzē” publicējāt rakstu, kurā labi pamatojāt, kāpēc valsts finansēts televīzijas kanāls krievu valodā būtu ceļš uz divkopienu valsti. Tas guva plašu ievērību, un, piemēram, interneta portālā “la.lv” tam bija vairāk nekā septiņi tūkstoši skatījumu un daudz komentāru.

Šķiet, ka ideja ir piebremzēta. Taču nevar teikt, ka tā ir nolikta malā. ASV valsts sekretāra vietnieks Džons Heferns, kurš nesen viesojās Latvijā, sarunā ar “LA” žurnālistu sacīja, ka tāda krievvalodīga televīzija noteikti vajadzīga, tā veicināšot saliedētību un ierobežošot Krievijas propagandu. Mums šāda interese no ārpuses ir jaunums, jo mūsu politiķi par to nestāsta. Bet kādi ir jūsu secinājumi? Vai Nacionālā apvienība atbalsta jūsu nostāju?

CITI ŠOBRĪD LASA

– Jā, un to apliecina Nacionālās apvienības domes pieņemtā rezolūcija, kas pauž apņēmību “stiprināt latvisko informatīvo telpu”. Nav runa tikai par vienu televīzijas kanālu, bet par to, cik liela loma nākotnē Latvijā būs krievvalodīgajiem medijiem un vai valstij vajadzētu tos finansiāli veicināt. Manuprāt, to nevajag darīt, jo tas ir drauds ne tikai latviešu valodai, bet arī Latvijas drošībai. Ir naivs pieņēmums, ka krievu valoda un Krievijas impēriskā ideoloģija ir savstarpēji nesaistītas, bet praksē mēs tomēr redzam, ka šī sakarība ir diezgan liela. Krievija ar savu ideoloģiju atrod ceļu arī uz tiem medijiem, kuri nav tās tiešā kontrolē. Latvijā daudzi to diemžēl 
nenovērtē.

– Kāpēc? Vai nesaprašanas dēļ?

– Liela daļa droši vien aiz nesaprašanas, iespējams, ir arī kādi citi motīvi. Es nezinu, ko cilvēki domā, acīmredzot viņiem šķiet, ka šajā brīdī tā būs labāk. Dzirdēju Latvijas Radio, kā ziņu dienesta vadītāja Mirdza Vizule priecīgi stāstīja, ka viņai esot laba ziņa – klausītājiem no 1. maija LR4 būšot pieejamas ziņas krievu valodā no sešiem rītā līdz divpadsmitiem vakarā, gluži kā latviešu LR1. Viņa piebilda, ka daudzi krievi līdz šim klausījušies izvērstās LR1 ziņas latviešu valodā, bet tagad viņiem vairs nebūs jāmokās. Man īsti nav saprotams, kāpēc tas vajadzīgs. Tieši radio ir tas medijs, kur Krievijas propagandas ietekme ir vismazākā. Latvijas krievi jau tagad pārsvarā klausās Latvijas radio 4, nevis “Majaku”. Un ja kāds vēl ir izvēlējies klausīties ziņas latviski, tad kāpēc viņam atņemt motivāciju to darīt? Vai tiešām par valsts naudu ir jārada ap­stākļi tam, lai Latvijā veidotos divas atdalītas kopienas? Valsts vispirms tērē naudu latviešu valodas kursiem, lai krievi iemācītos valsts valodu, bet vēlāk tērē naudu, lai viņi tomēr klausītos un skatītos medijus krievu valodā. Tās ir savstarpēji pretējas darbības, kuru summa ir nulle. Ko mēs gribam sasniegt?

Ja runājam par Rietumu ekspertiem, jāteic, ka viņu skatījums bieži vien ir diezgan teorētisks. Viņi spriež – te ir daudz krievu valodā runājošu iedzīvotāju, tātad vajadzīga plašāka informācija krievu valodā, un viss būs kārtībā. Līdzīgs šaurs skatījums ir arī par Ukrainu – ir izplatīts priekšstats, ka vajag tikai piešķirt krievu valodai Donbasā reģionālās valodas statusu un konflikts drīz beigsies. Rietumnieki vērtē lietas pēc saviem šabloniem, bet attiecībā uz Krieviju un krieviem tie visbiežāk nav izmantojami. Vai tad Krievija iebruka Krimā tāpēc, ka tur kāds ierobežoja krievu valodu? Tur no 600 skolām 590 bija krievvalodīgas, nebija nekādas diskriminācijas. Iemesls agresijai bija pavisam cits. Mēs Latvijā to saprotam labāk, taču te nereti ir ļoti liela pietāte pret visu, kas nāk no Rietumiem. Kāds amerikānis kaut ko pateica, un mūsu amatpersonas domā: “Nu jā, mūsu partneris tā saka, mēs nevaram to ignorēt…”