Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. jūlijs, 2014
Drukāt

Liāna Langa: Kolaboracionisms Padomju Latvijā – neizrunāta tēma (2)

Langa_2

Nesen Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts laidis klajā literatūrzinātnieces Evas Eglājas-Kristsones pētījumu par Latvijas un trimdas rakstnieku kontaktiem aukstā kara laikā “Dzelzsgriezēji”. Tā ir saistoši un spilgti uzrakstīta grāmata, kurai vērts pievērst uzmanību daudzu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir pirmais apjomīgais šāda veida pētījums par trimdas un Padomju Latvijas kultūras sakariem – šajā gadījumā tieši rakstniecībā –, kas līdz šim pētīti maz. Grāmatā rodams bagātīgs dokumentos balstītu faktu un foto materiāls, kurš būs ārkārtīgi noderīgs turpmākajā Latvijas jaunāko laiku vēstures izzināšanā un tās pārvarēšanas procesā. Otrkārt, tā paceļ noslēpuma plīvuru, kas līdz šim sargāja Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēm (KKS) seju un atmasko to kā VDK filiāli, kam neeksistēja morāle un kas darbojās vienīgi ar mērķi izspiegot, ietekmēt un šķelt trimdas sabiedrību. Treškārt, tā skaidri un nepārprotami parāda, cik spēcīga bija CK un VDK kontrole pār padomju rakstnieku gaitām, vienus – tos, kas sadarbojās ar noziedzīgi represīvo VDK, – padarot par privileģētiem un regulāri dažādus titulus saņemošiem padomju inteliģences “avangarda” pārstāvjiem, citus – lemjot liktenim savas dzīves laikā nekad, piemēram, nešķērsot PSRS robežu, nesaņemt iespēju mitināties dzīvoklī ar visām ērtībām vai piespriežot publicēšanās aizliegumu. Tas savukārt šķēla padomju perioda inteliģenci Latvijā. KKS vērptajos melu un manipulāciju tīklojumos, kuros kā mušas zirnekļu tīklā iepiņķerējās pazīstami literāti abpus dzelzs priekškara, brutāli tika izmantotas trimdas rakstnieku brīžiem naivās ilgas pēc Latvijas un vienotas kultūras telpas nācijas izdzīvošanai, no vienas puses, un Padomju Latvijas literātu vēlme ieelpot brīvās pasaules gaisu, no otras puses. Tiesa, abpus priekškaram šo inteliģences pārstāvju bija maz, un ar viņu vārdiem varam iepazīties grāmatā – gan tiem, kuri pēc īpašā VDK ieteikuma strādāja KKS valdē jau 60. gadu sākumā, kad tā tika dibināta, gan vēlākajiem kultūras sakaru aktīvistiem, gan arī tiem, kuri aukstā kara laikā apmeklēja Latviju ar KKS finansiālu atbalstu un kuriem retumis Padomju Latvijā pat iznāca grāmatas, kas, saprotams, bija iespējams vien ar īpašu VDK labvēlību. Evas Eglājas-Kristsones grāmatā atklātie fakti par propagandas un kontrpropagandas paņēmieniem atbrīvo no jebkādām ilūzijām par padomjlaika kultūras sakaru brīvību vai nejaušībām, kā arī parāda augsto cenu, kāda bija jāmaksā, lai iegūtu KKS “labvēlību” abās pusēs. Grāmatā lasāmi vairāki dramatiski stāsti. Piemēram, par talantīgo prozaiķi Gunti Zariņu, kuram cerīgos nodomos balstītā iesaistīšanās britu izlūkdienesta un KKS “spēlītē” beidzās ar pašnāvību. Autore pētījumā analizē arī kultūras apmaiņas pievienoto vērtību. “Dzelzsgriezēji” aktualizē arī līdz šim neizrunāto kolaboracionisma jautājumu Padomju Latvijā. Izstādē “Uz viļņa. Latvijas un Sibīrijas aktuālā māksla” Rīgas Mākslas telpā 31. jūlijā plkst. 17 notiks “Virtuves saruna” par kolaboracionismu padomju varas periodā. Vai padomju pagātnes pārvarēšanai ir nepieciešama saruna par kolaboracionismu Latvijā? Kas īsti iezīmē robežu starp kolaboracionismu, kolaborāciju un konformismu? Vai partijas nomenklatūras darbinieks, kurš atradās varā un baudīja nomenklatūras labumus, ir tāds pats kolaboracionists kā no izsūtījuma Sibīrijā mājās atgriezies padomju fabrikas strādnieks vai ikgadējās 1. maija demonstrācijas dalībnieks? Kā pagaidām nenotikusī saruna par kolaboracionismu ir iespaidojusi mūsdienu Latvijas sabiedrības morāli? Vai kolaboracionisma izvērtēšanas procesam jābūt institucionalizētam vai individuālam? Kāda ir pieredze citās agrākajās Varšavas pakta valstīs? Sarunā piedalīsies Egils Levits, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis, Ainārs Bambals, vēsturnieks, Latvijas Valsts arhīva dokumentu aprakstīšanas daļas galvenais arhīvists, Dagmāra Beitnere-Le Galla, kultūras socioloģe, Latvijas Universitātes vadošā pētniece, Ritvars Jansons, vēsturnieks, Okupācijas muzeja direktora vietnieks, Helēna Celmiņa, māksliniece, bijusī disidente, Valdis Atāls, dziesminieks un bijušais disidents, Ieva Kalniņa, vēsturniece un mākslas zinātniece, Jānis Vādons, dzejnieks un publicists. Sarunu vadīs Rudīte Kalpiņa, literāte un vēsturniece, un šo rindu autore.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Māra Nezālīte ir kolaboracioniste, jo bija PSKP biedre.

  2. Vai tikai Padomju Latvijā plauka kolaboracionisms? Vai mums kādā jomā kādreiz Švauksti, Pietuki un Ķenči būtu pietrūkuši? Un vai savienība, kurā esam šodien, neveicina kolaboracionismu un vēl nožēlojamākas sīku gariņu izpausmes vēl vairāk nekā CCCP? Būtu interesanti dzirdēt, ko virtuves sarunas dalībnieki par to domā?

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+