Foto – Timurs Subhankulovs

Rīt Rīgā un visā Latvijā sāksies lielākais tradicionālās kultūras notikums šovasar – starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, kas šogad svinēs 25. jubileju.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Uz sarunu par festivāla vīziju un tās piepildījumu “Latvijas Avīze” aicināja ilggadējo “Baltica” darba grupas dalībnieci Liānu Osi, kura Latviju pārstāv Starptautiskajā folkloras festivālu un tradicionālās kultūras padomē (CIOFF) – organizācijā, kas ciešā sadarbībā ar UNESCO veicina nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību 63 pasaules valstīs.

– Piesakot “Baltica”, sevišķi akcentē faktu, ka festivāls saņēmis jūsu pārstāvētās organizācijas – Starptautiskās folkloras festivālu un tradicionālās kultūras padomes – sertifikātu. Ko tas nozīmē?

Krimināls

Meitene pastāsta mātei, ko viņai nodarījis patēvs: sieviete nekavējoties izsauc policiju un izraida viņu no mājām

Spēcīgu nokrišņu dēļ nākamnedēļ gaidāms ievērojams ūdens līmeņa kāpums Daugavā, liecina laika prognozes

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

L. Ose: – Pirmkārt jau sertifikāts nozīmē to, ka “Baltica” mākslinieciskajā un organizatoriskajā ziņā pasaulē ir atzīts par augsta līmeņa festivālu. Ziemeļvalstu, bet jo sevišķi Eiropas valstu folkloras festivālu rīkotāji augstu novērtē, ka Baltijas valstīs saglabājusies tik spēcīga un liela tradīcijas glabātāju saime, kamēr viņu pašu mājās galvenokārt noris seno tautas kultūras prakšu restaurācija. Tur festivāli ir drīzāk atsevišķu grupu koncerti vai paraugdemonstrējumi, nevis vērienīgi tradicionālās mūzikas un mākslas svētki kā pie mums. Taču sertifikāts arī uzliek zināmas prasības – konkrētu festivāla dienu un noteiktu ārzemju viesu kolektīvu skaitu, minimālo naudas summu dalībnieku uzturēšanās, transporta un ēdināšanas apmaksai. Jāatzīst, ka šoreiz praktisko nosacījumu izpilde sagādājusi zināmas grūtības ekonomiskās krīzes dēļ, kas iespaidojusi arī vieskolektīvu iespējas atbraukt uz festivālu. Tā nu “Baltica” ir divas dienas īsāka nekā parasti.

– Vai arī citās valstīs līdzīgi kā Latvijā ir tikai viens starptautiskas nozīmes folkloras festivāls?

– Situācijas ir dažādas, taču, saprotams, festivāli notiek ik gadu – tostarp tādi, kas saņēmuši nacionāla līmeņa CIOFF sertifikātu, kā arī starptautiska mēroga pasākumi. Arī Baltijas valstu vidū situācija atšķiras. Piemēram, Igaunijā, neskaitot “Baltica”, notiek arī reģionālie starptautiskie festivāli, tāpat Lietuvā. Tikmēr Latvijas reģionos maz ir aktīvu pašvaldību un folkloras vai etnogrāfisko grupu, kas novados būtu ieinteresētas rīkot starptautiskus festivālus. Organizatorisko spēku un finansiāla atbalsta pietiek vien tam, lai sarīkotu lielo festivālu Rīgā reizi trijos gados. Tas galvenokārt saistīts ar valsts kultūrpolitikas pamatno­stādnēm, atbalstu paredzot konkrētiem tradīciju kopējiem, nevis procesam, kā tas ir Igaunijā.

Pamatu pamatos festivālu rīkošanas iespējas tomēr ir atkarīgas tieši no finansējuma. Piemēram, šoreiz “Baltica” no saviem galvenajiem atbalstītājiem – Valsts kultūrkapitāla fonda – saņēma naudas summu, ar kuru starptautiskus svētkus sarīkot nu nekādi nav iespējams.

Tikai, pateicoties Kultūras ministrijas, sponsoru un Rīgas pašvaldības iesaistei, svētkus izdevies īstenot, tiesa, ar minimālo programmu, kas neļauj no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas aicināt iespējami lielāko dalībnieku skaitu, vismaz trīs grupas, kā bija ierasts, bet tikai 20 pārstāvjus. Nevaram būt tik viesmīlīgi, kā gribētos.

– Vai var apgalvot, ka tieši festivāls “Baltica” ir viens no būtiskākajiem tradicionālās kultūras kopšanas veicinātājiem, neļaujot šīm praksēm aiziet nebūtībā?

– Ar festivālu vien nepietiek, lai turpinātos tradicionālās kultūras attīstības process. Daudz svarīgāks ir regulārs un mērķtiecīgs atbalsts no valsts un pašvaldībām, kur būtu jāvalda sapratnei par to, ka jāsaglabā un jākopj gan ģimenes, gan novadu tradīcijas. “Baltica” jau ir tikai vainagojums, kulminācijas brīdis, kad, sanākot kopā visiem novadu pārstāvjiem – etnogrāfiskajiem ansambļiem, folkloras kopām un lietišķās mākslas meistariem –, varam kopīgi priecāties par kultūru, kas mums vēl saglabājusies. Šī iemesla dēļ tradicionālās kultūras kopēji ir pelnījuši lielāku valsts atbalstu.

– … un arī tāpēc, ka tradicionālā kultūra ir svarīga latvietības daļa.

– Manuprāt, tas būtu liels ieguvums identitātes saglabāšanas virzienā, ja arī Latvijā bērni līdzās klasiskās mūzikas instrumentu spēlei varētu apgūt tautas mūzikas instrumentu spēli un ritmus, kas ļautu svētkos sagādāt prieku sev un citiem. Latvijā attīstība šajā virzienā izglītības jomā notiek ārkārtīgi lēni; klasiskā pieeja muzicēšanai pie mums ir daudz vairāk nostiprinājusies nekā tradicionālā. Tradicionālo dziedāšanu, novadu specifiskās tautas mākslas tradīcijas Latvijā apgūst vairāk pašmācības ceļā vai no teicējiem un apmēram 200 novadu folkloras un etnogrāfiskajās kopās, protams, arī skolu folkloras ansambļos.

– Šobrīd noris diskusijas par to, vai autentiskā tradicionālās mūzikas izpildījuma kombinēšana ar mūsdienu mūzikas virzieniem un stiliem neapdraud tradicionālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Kā jūs uz to raugāties?

– Manuprāt, tie, kuri ļoti labi apguvuši tautas mūzikas materiālu, stilus, melodijas, ritmus, var sākt arī improvizēt un apdarināt. Protams, pastāv robežas, cik tālu drīkst variēt; cik lielā mērā tradīciju drīkst mainīt, uzliekot tai, piemēram, vācisko stilu.

Festivālā “Baltica” primārā nozīme tiek piešķirta autentiskajam, tā kopšanai un popularizēšanai, jo tieši tradicionālais kultūras mantojums bija visapdraudētākais laikā, kad festivālu dibināja.

Tiekoties ar Eiropas valstu kolēģiem, esmu atskārtusi, ka arī tur cenšas atgriezties pie tautas kultūras saknēm, pie autentiskā, vai nu saglabājot, vai arī restaurējot pilnībā no jauna, jo interesantas ir tieši tās valstis, kurās tradīcijas joprojām dzīvas. Saistībā ar diskusiju par autentisko un neautentisko folkloru radies iespaids, ka tā vairāk ir par to, kurš no abiem labāks. Labi ir abi virzieni, tikai vajadzētu stāvēt ar abām kājām 
uz zemes un būt stabiliem savas identitātes, savas zemes, mājas un ģimenes uzturētājiem.

– Vai 25 gados izdevies īstenot to, kas “Baltica” dibinātāju prātos sākotnēji bija iztēlots?

– Īstenojies ir pat vairāk, nekā domājām. Festivāls “Baltica” dzima no idejas, kas tolaik virmoja folkloras pētnieku un praktizētāju vidū, rīkot kopīgus salidojumus un tradicionālos svētkus ar spēcīgu vēlmi saglabāt savas tautas identitāti. Sākotnēji gan “Baltica” rīkotāju un dalībnieku pulks intensīvi nodarbojās ar tradicionālās kultūras apgūšanu un interesentu izglītošanu. Bet šobrīd tradicionālās kultūras praktizētāju kustība jau ir tik liela, ka varam lepoties un priecāties par tradīcijas kopējiem gan vecākās, gan vidējās, gan arī jaunākās paaudzes vidū gandrīz katrā Latvijas novadā. Ja mums būtu iespēja sasaukt visus kopā, vajadzētu trīsreiz vairāk dienu, nekā ir festivālā “Baltica”. Salīdzinājumā ar laiku pirms 25 gadiem esam krietni tālāk pavirzījušies tajā nozīmē, ka valsts pārvaldes līmenī tomēr ir sapratne par nemateriālā kultūras mantojuma vērtību. Tomēr vēl aizvien pietrūkst sistemātiskas, nopietnas mērķprogrammas festivāla rīkošanai, ļaujot darīt savu darbu ar pārliecību, jo šobrīd tas notiek vairāk uz entuziasma pamata.

Kas jāredz “Baltica 2012”

Ceturtdiena, 5. jūlijs BALTIJAS DIENA

16.00 – 18.00 Diskusija “Nemateriālais kultūras mantojums un izaugsme” Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra zālē
19.00 – 21.00 Baltijas vakars “Festivālam Baltica – 25” Lielajā ģildē

Piektdiena, 6. jūlijs  ATKLĀŠANAS DIENA

Festivāla sēta Vērmanes dārzā
10.00 – 21.00 Meistardarbnīcas un gadatirgus           
12.00, 14.00, 16.00, 18.00 Novadu programmas sētā, pļavā un estrādē
16.00 – 20.00 Ārvalstu grupu koncerts estrādē

Koncerti
14.00 – 16.00 Festivāla Baltica 2012 Dižkoncerts kinoteātrī Splendid Palace
16.00 – 18.00 Teicēju koncerts „Ceļu gāju, daudz redzēju” Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā
18.00 – 20.00 Kurzemes tradīciju vakars „Vakarēšana Strungu Bierantos” Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē
18.00 – 20.00 Stāstnieku klubs Birojnīcā Berga bazārā   

Brīvdabas sarīkojumi
14.00 – 18.00 Rīgas Puķu ballē Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā
16.00 – 19.00 Koncerti Rīgas priekšpilsētās – Imantā, Ķengaragā, Pļavniekos, Purvciemā, Šmerlī, Vecmīlgrāvī, Ziepniekkalnā un Origo laukumā
21.00 – 22.00 Festivāla gājiens
Vērmanes dārzs – Brīvības piemineklis – Akmens tilts – AB dambis   
22.00 – 23.00 Uguns zīmju rituāls
uz AB dambja           

Sestdiena, 7. jūlijs RĪGAS DIENA

Kinofestivāls „Etno Baltica”
10.00, 12.00, 14.00, 16.00 18.00 20.00 kinoteātrī Splendid Palace

Festivāla sēta Vērmanes dārzā
10.00 – 23.00  Meistardarbnīcas un gadatirgus
12.00, 14.00, 16.00, 18.00 Novadu programmas sētā, pļavā un estrādē

Koncerti
10.00 – 12.00 Latgales psalmu dziedājumi                                                    
Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā
12.00 – 14.00 Ārvalstu latviešu grupu koncerts
Rīgas Sv.Pētera baznīcā
12.00 – 14.00 “Stāstnieku pietura”
Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē        
15.00 – 17.00 Folkloras deju koncerts
Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē  
16.00 – 18.00 Autentiskās mūzikas koncerts „Ceļš pie saknēm”                
Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā    
18.00 – 20.00 Vīru koncerts „Deviņvīruspēks”
Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē  
18.00 – 21.00   Stāstnieku klubs Birojnīcā Berga bazārā
21.00 – 23.00 Sievu koncerts „Mēnesnīca”  
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā                                                                               
Brīvdabas sarīkojumi
12.00 – 16.00 Rīgas Puķu ballē Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā           
12.00 – 17.00 Koncerti Rīgas priekšpilsētās – Bolderājā, Imantā, Pļavniekos, Purvciemā, Šmerlī, Ziepniekkalnā un Origo laukumā
18.00 – 20.00   Koncerts “Trejdeviņas tējas zāles” Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā

Svētdiena, 8. jūlijs NOVADU DIENA

Festivāla sēta Vērmanes dārzā
10.00 – 18.00  Meistardarbnīcas un gadatirgus           
10.00 – 13.00 Sarīkojumi bērniem „Pasaku istaba”                            
13.00 – 16.00 Latvijas mazākumtautību sarīkojumi          
16.00 – 17.00 Deju koncertuzvedums „Še tev, še tev un tev arī”

Sarīkojumi novados
10.00 – 17.00 Ikšķilē, Ķekavā, Turaidā un Siguldas novadā
16.00 – 23.00 Barkavā, Cesvainē, Ērgļos, Koknesē, Ļaudonā un Madonā

Pirmdiena, 9.jūlijs NOSLĒGUMA DIENA  Madonā

Kinofestivāls „Etno Baltica” kinoteātrī „Vidzeme”
11.00 Izstādes “Daba krāso” atklāšana Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā

12.00 – 16.00 Amatnieku gadatirgus

Mīlestības graviņā
12.00 – 15.00 Folkloras kopu koncerti  

Madonas ielās un laukumos
12.00 – 14.00 Ārvalstu latviešu grupu koncerts

Madonas Novadpētniecības un mākslas  muzejā
15.00 – 16.30 Ārvalstu grupu koncerts    

Madonas Kultūras namā
18.00 – 20.00 Festivāla noslēgums       

Madonas estrādē
11.VI – 9.VII  Latviešu tautas lietišķās mākslas savienības 10 gadu jubilejas izstāde
“Māksla un amatniecība”  Rīgas Sv. Pētera baznīcā

20.VI – 5.VIII  Baltijas valstu tautas lietišķās mākslas izstāde “Vainags”  Rīgas Mākslas telpā