Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. decembris, 2015
Drukāt

Liberālie Ziemassvētki (7)

Vensko

Sandra Vensko

Atceros Ziemassvētkus, ko svinējām pirms daudziem gadiem. Pirmais, kas ataust atmiņā, ir tumši zaļā eglīte, kuru ienesot istabā, māja uzsmaržoja pēc meža, skujām, un viss piepeši kļuva citāds. Par spīti tam, ka oficiālā vara skaidri lika noprast, ka kristīgo Ziemassvētku svinēšana ir nevēlama, eglītes pamazām rotāja katru māju, un apkārtne pildījās ar tik ierasto šo svētku saturu.

Ziemassvētkus gaidot, nebija pieņemts rāties vai nepaklausīt. Šajā vakarā neskanēja radio, pieaugušie nerunāja par ikdienas darbiem. Vecāki katram pašam ļāva būt domās ar sevi. Vajadzēja sēdēt mierā pie mūrīša siltumā, un visiem bija savi prātojumi, raugoties uz vienkārši izrotāto eglīti. Vecāki kavējās atmiņās par savām bērnu dienām, mums, bērniem, sava iztēle un jautājumi. Toreiz, sešdesmito gadu beigās, viņu stāstītais vairāk vai mazāk saistījās ar pirmskara Latvijas laikā piedzīvoto, un cilvēciskās, rimtās pārdomas Ziemassvētkos bija pašas par sevi saprotamas. Dažreiz, pieplakusi pie loga rūts vai stāvot pagalmā, skatījos zvaigžņotajās debesīs, par kurām tētis stāstīja, ka tur nekas nepazūd. Šādi tētis mācīja klausīties klusumā, kuru pats bija iepazinis Kurzemes katla Ziemassvētku lielkaujās. Pirms dažiem gadiem, braucot caur mežu uz Lestenes baznīcu, dievnamā ieejot un raugoties uz šāviņu skartajām sienām, atcerējos tēta stāstu – vispirms klusums, tad elle, un visbeidzot lūgšana un pateicība Dievam. Lai arī bija pagājis pusgadsimts un tētim bija nācies sadzīvot un lēnprātībā samierināties ar karā piedzīvoto, Bībeles valodā uzrakstīto viņš joprojām ieskicēja caur ģimenisko, Ziemassvētku spītīgā svinēšanā turoties pie šo svētku jēgas un satura klusi un rimtā noskaņā līdz mūsdienām.

Šodien Adventes laikā aizvien spilgtāk iemirdzas veikalu skatlogi, un Adventes vainags galvenokārt ieguvis dekora formu. Kā visur Eiropā Ziemassvētki ārēji kļuvuši stipri komerciāli – to motīvs ieskanas jau novembra beigās, aicinot pirkt, pirkt un vēlreiz pirkt, un lielai daļai cilvēku ne ar ko citu kā dažāda rakstura izklaidēm šis laiks neasociējas.

Lai gan pēc atgūtās brīvības kristīgie Ziemassvētki atkal kļuva par vienu no sabiedrības pamatvērtībām un pirmajos pēcatmodas gados dievnami bija ļaužu pārpildīti, zināšanas kristietības jautājumos sabiedrībā jau būtiski atšķīrās no tās pieredzes, kādu bija ieguvušas iepriekšējās paaudzes. Daudzos no mutes mutē atstāstīta un uz iekšējām sajūtām balstīta, Ziemassvētku vēsts no apziņas jau bija izdzēsta. Varbūt tāpēc, cilvēki brīvi esot, par kristīgu svētku galveno akcentu decembrī izvēlas nevis dievnama apmeklējumu, lai klusumā sakārtotu domas un savu iekšējo pasauli, bet iet šķietami aizraujošāko – stresa pilno iepirkšanos un brīvā laika izklaižu ceļu.

Plaisa starp kristīgo un laicīgo pasauli pēdējo divdesmit piecu gadu laikā strauji paplašinājusies, un šodien vēršanās pret Kristus mācību atkal notiek atklāti. Tā izpaužas kā skepse, ironija, sarkasms, arī noķengāšana masu informācijas līdzekļos. Veikalniekiem un biznesa cilvēkiem Ziemassvētkus gaidot, mērķis ir peļņa, bet to nevar sacīt par “liberāli noskaņotu” cilvēku uzbrukumiem kristiešiem publiskajā telpā. Pēdējo desmit gadu laikā pret kristīgi domājošiem ļaudīm Latvijā vēršas labi zināmi un ne tik zināmi cilvēki. Laikā, kad nav vairs aizliegts svinēt Ziemassvētkus, uzradušies jauni “komunisti”, kuri apšauba mūsu sabiedrības pašu pamatbūtību, tas ir – ģimeni, līdz ar to arī Ziemassvētku jēgu. “Jauno laiku pravieši” nāk sabiedrībā ar savu “kultūras revolūciju”, kuras kontekstā ar vienu vēzienu kristīgus ļaudis jeb, kā tagad saka, tradicionālo vērtību aizstāvjus, pielīdzina putinistiem. Cik viegli tomēr dažu acīs ir kļūt par valsts ienaidnieku…

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Nevajag luterāniem nevis tik daudz par to sauli runāt, bet par dzīves dzīvošanu! Tad būs baznīcēni!

  2. Vēl viens pierādījums, ka cilvēks ir attīstijies no primātiem. Ir tik dažādi attīstības līmeņi. Daži nav spējīgi saprast īstenību un aprobežojas ar iestāstītiem murgiem par paradīzi, augšāmcelšanos un izredzētību. Ticēt kaut kam tādam var tikai vājš prats, neatkarīgi no piederības pie dažādām ticībām- vai nu pie mesiānima vai muslimisma. Tādus indivīdus viegli uzrīdīt citiem. Manipulatori norāda virzienu un apmātie darbojas. Bez domāšanas, jo tās spējas ir vājas.
    Tādu mazattīstīto un bīstamo paliek arvien mazāk. Pateicoties patiesai izglītībai!

  3. Paldies par rakstu Atbildēt

    Paldies par rakstu. Lai jums priecīgi, ģimeniski Kristus dzimšanas svētki!

  4. mušas no kotletēm nav nodalītas, bet pozicija skaidra…
    Morāle mūsdienās nav cieņā.
    Apsēsties uz mūrīša un padomāt nekas nenāk par ļaunu.

  5. Tukšs raksts ne par ko!

  6. Es to tik droši neapgalvotu.Vēršanās pret nav tik jūtama.Amatpersonas atsēž valsts svētku dievkalpojumus un droši vien applaudētu arhibīskapa sprediķim, ja tā būtu pieņemts.Neviens nekad nav pateicis neko pat līdzīgu arhibīskapam un vēl tik visiem saprotamiem vārdiem.Viņa vārdus ir tik viegli klausīties tāpēc, ka tie ir tik patiesi pareizi izvēlēti.Mācītājam nekad nav bijis jātaisnojas,ka viņš ir pārprasts,nepareizi saprasts,kaut kas ir izrauts no konteksta.Tur ir ko mācīties un, ceru ,ka baznīcēni to dara.Atšķirībā no viņa,politiķu teiktajā katrs var atrast ,ko vēlas,interpretēt, kā vēlas,izcelt ,ko vēlas,noklusēt,kas nepatīk.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+