Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
14. novembris, 2017
Drukāt

Egils Līcītis: Lietas, kurās Ušakovs jokus nepazīst (9)

Foto - LETAFoto - LETA

Var tikai apskaust možā, darbīgā Rīgas lielvecākā dzelzs pacietību vai vodkā mērcētos nervus, kad Ušakovam katru mīļu dienu jāsastopas ar kontrspēku nenovīdību un ļaunvēlību pret labā mēra titāniskajiem darbiem. Kā tādiem negatīvistiem ir brīv ienākt domē? It kā opozīcijā sēdošie pārstāvētu cilvēkiem un dabai nedraudzīgas partijas, kuras tāpēc vien dibinātas un radītas, lai par kolēģiem uzķēpātu sliktāko. Vakarā, slīpi liekoties, teļļukā dzirdi Pūces saldas dusas vēlējumu, ka Nils ir smags nodoklis Rīgas tautai, bet no rīta rāčiņš modina ar Ķirša basu, ka Ušakovam vēlētāju asaras ir lētākas par nanoūdeni.

Ko tagad pilsētas galvas naktsmiera traucētāji uzurķējuši? Ka no budžeta vairākus gadus kāds kapeiks atkritis Jautro un asprātīgo biedrībai un Humora komitejai. Tā nav par pilnu rubli runāšana, jo jau romieši maģistrātam to prasījuši un arī rīdziniekiem nepieciešama maize un izpriecas. Domes vadības pienākums ir nodarboties ar darbaļaužu estētisko un ideoloģisko audzināšanu. Nav žēl iedot pa desmit, simt tūkstoš eirīšu cilvēkiem, kas ziedojuši savu mūžu komēdijas žanram un atdara un atlīdzina nodokļu maksātājiem ar amizējošām izrādēm.

Domes komiteja Aldermane apliecina pozitīvo iespaidu – asprāši uzstājušies kabarē, varietē, kafēšantānos, balagānos, cirkus būdās un pārējās joku plēstuvēs, izklaidējot jaunatni. Eiženija sasit plaukstas – vaimandieniņ, pati smējos kā kutināta! Cilvēku bija kā mežs! Ļaudīm nepietiek ar desu vien, vajag arī intelektuālo, kulturālo atpūtu. Tu padomā, kā viņš pateica – s utra vipil, ves deņ svobodjen! Nē, man atkal zviedziens klāt!

Ja sabiedrībai noderīgu pasākumu, kas pušķots ar skatītāju mīlestību, domes opozīcija iztaisa par rīdzinieku naudas izšķērdēšanu un “Saskaņas” podlaižu algošanu, organizējot veidojumus finanšu pumpēšanai, – šādās lietās Ušakovs jokus nepazīst!

Vai Pūces, Ķirši, Naglas, Tomāti un Plūmītes nav dzirdējuši, ka “Saskaņa” virzās Eiropas sociālistu partiju saimē, kas ir taisīta un regulēta, lai dotu lūdzējiem, un vietējo sociāldemokrātu mon ženeral Ušakovs ir kā gādīgs ģimenes galva un labdaris? Rīgas mērs ir starptautiski ieredzēts vīrs, kuru uzņem Vašingtonā nofočēties ar Makeinu, Maskavā, Parīzē un Monako salonos. Kreisais internacionālists būtu ticis noknipsēties pat ar NATO ģenerālsekretāru un pasākumam par godu no Rīgas kazaku atamana bija aizņēmies izejamo formas tērpu – ja NATO mītnes šveicars nebūtu aizcirtis durvis štābskapitānam deguna priekšā. Tālu ceļu gājējs uztur pastāvīgu kontaktu ar rīdziniekiem. Pilsētas tēvu labdarību raksturo vārds – neizmērojama! Vai tikai humora večiem jāšķiņķo? Jādod arī cilvēkiem, kurus dievkalpojumos pie svētā vīra sagrābj letarģiskas reliģiskas lēkmes, kad sasniedz dvēseles ekstāzei līdzīgu stāvokli un nogāžas uz grīdas. Jāapmaksā advokāti, kuri dod slēdzienus uz rūtiņburtnīcas lapas, bet pie kases lodziņa saņem tādas summas, ka ticīgiem vēlreiz jāsabrūk garzems. Arodbiedrībām jāpalīdz? Jāpalīdz. Ilustrētos žurnālos nav jāstāsta par saviesīgo pasākumu personību, “Saskaņas” princi? Tas taču paliks historiogrāfijā! Māc. Šmits nav pelnījis algu par ļaunā gara izdzīšanu no domes un raganu dedzināšanu? Krietnais luturs 24 h diennaktī vada, lai grēciniekiem apkārt valdošā tumsībā nepaslīdētu kāja un mostos kristīgu cilvēku domas. No budžeta jāatvēlē finansējums arī Uzvaras pieminekļa izpētei un sprāgstvielu iegādei.

Viss, kas tiek darīts, ir darīts mūsu balsotāju rīdzinieku interesēs – atriebīgajiem mazākuma korsikāņiem atcirtīs mežaparcēns Nils. Jau pašlaik par Lielā Kristapa prīzi cīnās smeldzīgs kinodokumentējums – kameras izsekojušas pilsētas vadītāja dzīves stāstu un stingro līniju nežēlot pūliņus pilsētnieku labā. Sagatavošanā ir pilnmetrāžas spēlfilma. Ekranizējumā rāda, kā varonis cīnās ar ienaidniekiem, tiek ievainots un saģipsēts, bet pat apbindēts dodas pēdējā kaujā, kur lielo cilvēku sargā Dieva bruņas, un herētiķi, juzdami, ka pēdējā stundiņa tuvu un, kazi, Šmits antikristus izslēgs no baznīcas, padodas un laižas lapās. Nu, un vai filmēšanās neko nemaksā?

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Nu šoreiz Līcītis ir elementā.Ļooti labs gabals.Par šo humoru Nils varētu samaksāt.

  2. interesanti, Egila pats saprot, ko samurgojis?

  3. Saskaņa. Usakovs zvana uz Kremli-aļļo, man te vajadzētu saskaņot. Nacionālsociālisti

  4. Nevis kaada kapeika,bet desmitiem tuukstosi tiek atdoti ne Riigas maaksliniekiem un tad veel organizacijai prieks 9.maija no nodoklu maksaataaju naudas.

  5. Kā jau krievnacists (nevis “sociālists”), Ušakovs ir izcils propagandists.

  6. Vēlreiz bravo! Paldies, Līcīša kungas par rakstu!
    Bet cik samaksā”Mārim”par komentāru, tas lai paliek uz viņa sirdsapziņas. Ir lietas, ko nevar noslēpt un “aizrunāt” – humora komiteja ir vienreizējs izgudrojums. Paldies par gada humoru!!!!!!

  7. Bravo raksta autoram!

    Mistiskais atbalsts krievu pastulbo jociņu plēsējiem, izmantojot dīvainus argumentus, piem. Aldermanes (kā vispār kādreizējā izgl. ministre tik zemu var noslīdēt, jeb vai tās ir neizbēgamas sekas kalpošanai kremļa ieliktenim) ir ne vien pietiekami ciniska norāde uz Krievijas maigās varas atbalstu, bet arī negodīgi pret tiem krieviem, kuri saprot, kas un kā, tepat Latvijā.

  8. Cik grašus samaksāja par šo…..

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Pašvaldības reformu ceļā

Gan skolu tīkla reformas, gan ieceres pāriet vidusskolās uz mācībām tikai latviešu valodā vēl nepieciešams rūpīgi pārrunāt ar pašvaldībām. Tā vakar LTV “Rīta Panorāma” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš esot ieradis ļoti rūpīgi ieklausīties tajā, ko saka praktiķi, ziņo LETA. Piemēram, jautājumā par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolās Kučinskis un viņa pārstāvētais politiskais spēks pēc būtības izmaiņas atbalstot, taču vēl varot būt diskusijas par to, kā nonākt pie mērķa un cik ilgā laikā tiek sasniegts rezultāts. Kučinskis atzina, ka izglītības ministra Kārļa Šadurska piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Premjers atzina, ka kopumā saistībā ar reformām ir jūtamas bailes no pārmaiņām.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+