Līdaka kritisks par likumprojektu ātro kredītu ierobežošanai 1
Nav nekādas vēlmes uz emociju pamata “izbīdīt” likumprojektu par ātro kredītu ierobežošanu un pēc tam to saņemt atpakaļ pārvērtēšanai, tā šorīt Latvijas radio teica Saeimas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka (ZZS).
Šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē būs jāvērtē, vai turpināt izskatīt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas veicinātu samērīgu nokavējuma procentu piemērošanu kreditēšanā.
Līdaka gan uzsvēra, ka šodien sēdē viss tomēr būs atkarīgs no Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem argumentiem un ziņojuma par aktuālo situāciju nozarē saistībā ar tā dēvētajiem ātrajiem kredītiem, kā arī no diskusijas ar nozari.
Deputāts atklāja, ka arī viņa bērni ir vairākkārt “iekrituši”, ņemot ātros kredītus. Tomēr jau pusgadu ir spēkā iepriekšējie likuma grozījumi, kas paredz daudz rūpīgāk izvērtēt kredītņēmēju maksātspēju. Šo izmaiņu rezultātā nozares izsniegto kredītu apjoms ir samazinājies par apmēram 20%, kas, viņaprāt, ir pietiekami liels kritums. Savukārt esot pieaudzis lielo banku patēriņu kredītu izsniegšanas apjoms. “Un tad ir jāizvērtē, vai ātro kredītu nozari likvidējam, vai arī atstājam iespējas dzīvot,” teica Līdaka.
Pret sagatavoto likumprojektu ārkārtīgi skeptiska esot gan Tieslietu ministrija, gan Saeimas juridiskais birojs, zināja teikt Līdaka.
Jautāts par iespējamiem ātro kredītu ziedojumiem Zaļajai partijai, Līdaka teicās nezinām, ka tādi partijai būtu bijuši no nebanku kreditētājiem.
Jau rakstīts, ka likumprojektu 11.Saeima konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā. Jau iepriekšējā sasaukumā deputātiem nebija vienprātības par šiem likuma grozījumiem.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nodrošinās patērētāju kreditēšanas pakalpojuma izmaksu (procentu un citu maksājumu) samērīgumu, veicinās patērētāja maksātspējas izvērtēšanu, nodrošinās samērīgu nokavējuma procentu piemērošanu, kā arī taisnīgāku no līguma izrietošo maksājumu dzēšanas kārtību, uzsver likumprojekta autori.
Grozījumi paredz noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu laikposmā no plkst.23 līdz 7. Šī regulējuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt patērētāja kā vājākās līguma slēdzēju puses ekonomiskās intereses un novērst bezatbildīgas aizņemšanās rezultātā radītās sekas, ņemot vērā, ka kredītsaistības ir ilgtermiņa saistības, kurās būtu jāiesaistās pārdomāti, izvērtējot savas iespējas atmaksāt aizdevumu.
EM iepriekš norādīja, ka šāda ierobežojuma negatīvā ietekme uz kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju komercdarbību būs neliela, jo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, izņemot tiešsaistes (interneta) kredītu un īsziņu kredītu sniedzējus, neslēdz kreditēšanas līgumus pēc plkst.23 vai ātrāk par plkst.7, tāpat ierobežojums neskartu tādus kreditēšanas pakalpojumus kā maksājumu karšu/kredītkaršu kredītus un overdraftus, par kuru apmēru un nosacījumiem vienošanās ir panākta, slēdzot līgumu, bet patērētājs to var saņemt sev izdevīgā laikā.
Tāpat grozījumi paredz noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme jebkurā gadījumā nevar pārsniegt 100%. Minētā regulējuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt patērētāja kā vājākās līguma slēdzēju puses ekonomiskās intereses, tostarp patērētāja intereses nenonākt pārlieku lielās parādu saistībās, nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu, veicināt patērētāja maksātspējas izvērtēšanu.
Grozījumi arī paredz, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas tiek noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kredīta atmaksa ir veicama pa daļām proporcionāli līguma termiņam un procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Šī regulējuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt patērētāja ekonomiskās intereses, palielinot patērētāja iespēju kredītu atmaksāt līguma noteiktajā termiņā. Regulējumu paredzēts attiecināt uz kreditēšanas līgumiem, kas noslēgti, izmantojot distances saziņas līdzekļus, jo neatbilstoša prakse ir novērota tieši šo kredīta veidu izmantošanā.
