Ekonomika

“Lidl” vēsture un skandāli. Produktivitāti paaugstina arī spiegošana un baiļu iedzīšana 21

25. jūlijā tieši pie “Lidl” veikala Berlīnē notika vides aktīvistu organizācijas “Greenpeace” rīkots protests pret pārmērīgu antibiotiku lietošanu gaļas lopkopībā. Foto – AFP/LETA

Latvijā lielu viļņošanos izraisījusi Vācijas zemo cenu veikalu ķēdes iespējamo ienākšanu. Kāpēc pārtika Vācijā ir tik lēta un kā attīstījusies zemo cenu kultūra? Kāpēc “Lidl” ārpus Vācijas allaž bijis dārgāks? Par mazumtirdzniecības veiksmes stāstu lasiet 17.augusta laikraksta “Latvijas Avīzes” numurā vai e-izdevumā, kur to skaidro Bonnas-Rei­nas-Zīgas universitātes ekonomikas zinātņu profesors un mazumtirdzniecības uzņēmumu konsultants TOMASS RĒBS.

Sarunu ar Tomasu Rēbu portālā “LA.lv” varēsiet lasīt 18.augustā, bet šodien piedāvājam atskatu vēsturē, lielāko skandālu un interesantāko faktu apkopojumu – arī tie palīdzējuši “Lidl” kļūt par mazumtirdzniecības brīnumu.

“Lidl” vēsture, īpašnieki un finanses 

* Pirmais “Lidl” zemo cenu veikals: 1973. gadā Lud­vigshāfenē. Ekspansiju ārpus Vācijas “Lidl” aizsāk 1988. gadā, atverot pirmās filiāles Francijā, vēlāk arī Itālijā un 1996. gadā Lielbritānijā. Patlaban “Lidl” koncentrējas uz ASV tirgus iekarošanu, kur jau gadiem ilgi darbojas arī tā konkurents veikalu tīkls “Aldi”. Ar veikaliem “Lidl” un “Kaufland” “Schwarz” grupa aktīva vismaz 26 pasaules valstīs.

* “Schwarz” grupas dibinātājs un īpašnieks Dīters Švarcs (dz. 1939. g.) ir viens no Vācijas 10 bagātākajiem cilvēkiem. Viņa īpašumu vērtību lēš ap 15 miljardu eiro vērtībā. Taču par viņa personu zināms maz. Švarcs dzīvo noslēgtu dzīvi, nesniedz intervijas un izvairās no publiskas uzmanības. Švarca dibinātais un paša uzvārdā nosauktais fonds pazīstams kā dāsns izglītības, zinātnes un pētniecības projektu atbalstītājs.

* “Schwarz” grupas apgrozījums pērn: 94 miljardi eiro; “Lidl” – 74 miljardi eiro; no tiem Vācijas tirgū – 19 miljardi eiro.

* Filiāļu skaits Eiropā: ap 11 000; nodarbināto skaits Eiropā: ap 335 000.

* Ar šiem rādītājiem “Lidl” ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem pasaulē un arī viens no Vācijas “eksporta čempioniem” līdzās autobūves u.tml. uzņēmumiem.

* Likumā noteiktā minimālā alga Vācijā kopš šī gada ir 8,84 eiro stundā. Vienlaikus “Lidl” noteicis arī pats savu uzņēmuma “iekšējo” minimālo algu, kas ir augstāka par oficiālo un šogad paaugstināta no 11,50 līdz 12 eiro stundā (bruto).

Lielākie skandāli

* 2004. gads. Arodbiedrība “ver.di” publicē Andreasa Hamana un Gudrunas Gīzes pētījumu par darba apstākļiem “Schwarz” grupas uzņēmumos. Aptaujājot simtiem esošo un bijušo “Lidl” darbinieku, autori konstatē, ka “Lidl” valdot “baiļu klimats”. Baiļu iedzīšana un pazemošana tiekot izmantota kā personālvadības instruments. Turot vispārējās aizdomās par zādzībām, darbiniekus novēro ar slepeni uzstādītām videokamerām, pārmeklē skapīšus, drēbes, privātās automašīnas. Slimības dēļ darbā neieradušos darbiniekus “Lidl” kontrolieri ne vien apzvana, bet atsevišķos gadījumos apmeklē pat mājās, lai pārliecinātos, vai strādnieks nesimulē.

Darba slodze esot tik augsta, ka pat tualetes apmeklējums “Lidl” kasieriem esot “luksuss”. Zaudējot laiku dabisko vajadzību kārtošanā, paaugstinās risks, ka var neizdoties sasniegt darba devēja noteikto minimālo normu noskenēt 40 preču vienību minūtē. Tāpat atklāts, ka izmaksu samazināšanas nolūkā “Lidl” pastāvīgi nomainot vecākos darbiniekus pret jaunākiem un “lētākiem”. To panāk, ar iebiedēšanu piespiežot strādājošos pašus parakstīt atlūgumu.

“Lidl” pārstāvji tolaik pārmetumus noraidīja, apsūdzot “ver.di” “anonīmā nomelnošanā”. Paša “Lidl” veiktajās darbinieku aptaujās neapmierinātība neesot konstatēta. Gluži otrādi: strādājošie darba atmosfēru esot novērtējuši pozitīvi un ne sliktāku kā citos uzņēmumos.

* 2008. gads. Žurnāls “Stern” publicē materiālu par personāla izspiegošanu ar slepenā dienesta “Stasi” cienīgām metodēm, ko sistemātiski un ilgstoši piekopis “Lidl”. Informācijas avots ir žurnālistu rīcībā nonākušie uzņēmuma iekšējās lietošanas protokoli. Tie atklāj, ka “Lidl”, it kā lai cīnītos pret zādzībām veikalos, algojis profesionālus detektīvus. Ar slēptām kamerām, darbiniekiem nezinot, spiegi veikuši uzskaiti par viņu tualetes apmeklējuma reizēm, vākuši un protokolējuši arī sīkas ziņas par strādājošo privāto dzīvi, piemēram, romantiskām attiecībām, slimībām, draugu loku, finansiālo stāvokli.

Šajā reizē “Lidl” nevarēja izvairīties no atbildības. Pēc vairāku federālo zemju kopīgi veiktās izmeklēšanas par datu aizsardzības likumpārkāpumiem uzņēmumam tika piespriesta 1,46 miljonu eiro liela soda nauda. “Lidl” arī atvainojās gan darbiniekiem, gan klientiem, solot turpmāk izskaust nelikumīgās metodes no savas uzņēmējdarbības prakses.

Saistītie raksti

* Piebilstams gan, ka “Lidl” nav vienīgā zemo cenu veikalu ķēde, kuru skāruši tamlīdzīgi skandāli. Piemēram, 2013. gadā mediji atklāja, ka detektīvus un videonovērošanu darbinieku izsekošanai izmantojis arī “Lidl” konkurents “Aldi”. Pats uzņēmums gan to noliedza.

* Pēdējos gados, pūloties saglābt skandālu iedragāto zīmolu, “Lidl” mainījis personāla un mārketinga politiku. Uzņēmums cenšas attālināties no zīmoga “lēts”, ieviešot arī īpašu luksusa produktu līniju, kā arī pārveidojot filiāļu dizainu. Tāpat “Lidl” vairāk uzmanības cenšas pievērst darbinieku tiesībām un labsajūtai. Veikalu ķēde pārstrukturējusi pārvaldības mehānismu, vairāk lemšanas un iniciatīvas tiesību uzticot filiālēm, kas agrāk funkcionējušas lielākoties kā “centra” pavēļu izpildītājas. To, ka tie nav tikai vārdi un patiesi vērojamas pozitīvas izmaiņas, medijiem vairākkārt apstiprinājuši arī uzņēmumu agrāk bargi kritizējusī arodbiedrība “ver.di”.

LA.lv