Mobilā versija
+4.8°C
Katrīna, Katrīne, Trīne, Kate, Kadrija
Sestdiena, 25. novembris, 2017
17. augusts, 2017
Drukāt

“Lidl” vēsture un skandāli. Produktivitāti paaugstina arī spiegošana un baiļu iedzīšana (22)

25. jūlijā tieši pie "Lidl" veikala Berlīnē notika vides aktīvistu organizācijas "Greenpeace" rīkots protests pret pārmērīgu antibiotiku lietošanu gaļas lopkopībā.  Foto - AFP/LETA25. jūlijā tieši pie "Lidl" veikala Berlīnē notika vides aktīvistu organizācijas "Greenpeace" rīkots protests pret pārmērīgu antibiotiku lietošanu gaļas lopkopībā. Foto - AFP/LETA

Latvijā lielu viļņošanos izraisījusi Vācijas zemo cenu veikalu ķēdes iespējamo ienākšanu. Kāpēc pārtika Vācijā ir tik lēta un kā attīstījusies zemo cenu kultūra? Kāpēc “Lidl” ārpus Vācijas allaž bijis dārgāks? Par mazumtirdzniecības veiksmes stāstu lasiet 17.augusta laikraksta “Latvijas Avīzes” numurā vai e-izdevumā, kur to skaidro Bonnas-Rei­nas-Zīgas universitātes ekonomikas zinātņu profesors un mazumtirdzniecības uzņēmumu konsultants TOMASS RĒBS.

Sarunu ar Tomasu Rēbu portālā “LA.lv” varēsiet lasīt 18.augustā, bet šodien piedāvājam atskatu vēsturē, lielāko skandālu un interesantāko faktu apkopojumu – arī tie palīdzējuši “Lidl” kļūt par mazumtirdzniecības brīnumu.

“Lidl” vēsture, īpašnieki un finanses 

* Pirmais “Lidl” zemo cenu veikals: 1973. gadā Lud­vigshāfenē. Ekspansiju ārpus Vācijas “Lidl” aizsāk 1988. gadā, atverot pirmās filiāles Francijā, vēlāk arī Itālijā un 1996. gadā Lielbritānijā. Patlaban “Lidl” koncentrējas uz ASV tirgus iekarošanu, kur jau gadiem ilgi darbojas arī tā konkurents veikalu tīkls “Aldi”. Ar veikaliem “Lidl” un “Kaufland” “Schwarz” grupa aktīva vismaz 26 pasaules valstīs.

* “Schwarz” grupas dibinātājs un īpašnieks Dīters Švarcs (dz. 1939. g.) ir viens no Vācijas 10 bagātākajiem cilvēkiem. Viņa īpašumu vērtību lēš ap 15 miljardu eiro vērtībā. Taču par viņa personu zināms maz. Švarcs dzīvo noslēgtu dzīvi, nesniedz intervijas un izvairās no publiskas uzmanības. Švarca dibinātais un paša uzvārdā nosauktais fonds pazīstams kā dāsns izglītības, zinātnes un pētniecības projektu atbalstītājs.

* “Schwarz” grupas apgrozījums pērn: 94 miljardi eiro; “Lidl” – 74 miljardi eiro; no tiem Vācijas tirgū – 19 miljardi eiro.

* Filiāļu skaits Eiropā: ap 11 000; nodarbināto skaits Eiropā: ap 335 000.

* Ar šiem rādītājiem “Lidl” ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem pasaulē un arī viens no Vācijas “eksporta čempioniem” līdzās autobūves u.tml. uzņēmumiem.

* Likumā noteiktā minimālā alga Vācijā kopš šī gada ir 8,84 eiro stundā. Vienlaikus “Lidl” noteicis arī pats savu uzņēmuma “iekšējo” minimālo algu, kas ir augstāka par oficiālo un šogad paaugstināta no 11,50 līdz 12 eiro stundā (bruto).

Lielākie skandāli

* 2004. gads. Arodbiedrība “ver.di” publicē Andreasa Hamana un Gudrunas Gīzes pētījumu par darba apstākļiem “Schwarz” grupas uzņēmumos. Aptaujājot simtiem esošo un bijušo “Lidl” darbinieku, autori konstatē, ka “Lidl” valdot “baiļu klimats”. Baiļu iedzīšana un pazemošana tiekot izmantota kā personālvadības instruments. Turot vispārējās aizdomās par zādzībām, darbiniekus novēro ar slepeni uzstādītām videokamerām, pārmeklē skapīšus, drēbes, privātās automašīnas. Slimības dēļ darbā neieradušos darbiniekus “Lidl” kontrolieri ne vien apzvana, bet atsevišķos gadījumos apmeklē pat mājās, lai pārliecinātos, vai strādnieks nesimulē.

Darba slodze esot tik augsta, ka pat tualetes apmeklējums “Lidl” kasieriem esot “luksuss”. Zaudējot laiku dabisko vajadzību kārtošanā, paaugstinās risks, ka var neizdoties sasniegt darba devēja noteikto minimālo normu noskenēt 40 preču vienību minūtē. Tāpat atklāts, ka izmaksu samazināšanas nolūkā “Lidl” pastāvīgi nomainot vecākos darbiniekus pret jaunākiem un “lētākiem”. To panāk, ar iebiedēšanu piespiežot strādājošos pašus parakstīt atlūgumu.

“Lidl” pārstāvji tolaik pārmetumus noraidīja, apsūdzot “ver.di” “anonīmā nomelnošanā”. Paša “Lidl” veiktajās darbinieku aptaujās neapmierinātība neesot konstatēta. Gluži otrādi: strādājošie darba atmosfēru esot novērtējuši pozitīvi un ne sliktāku kā citos uzņēmumos.

* 2008. gads. Žurnāls “Stern” publicē materiālu par personāla izspiegošanu ar slepenā dienesta “Stasi” cienīgām metodēm, ko sistemātiski un ilgstoši piekopis “Lidl”. Informācijas avots ir žurnālistu rīcībā nonākušie uzņēmuma iekšējās lietošanas protokoli. Tie atklāj, ka “Lidl”, it kā lai cīnītos pret zādzībām veikalos, algojis profesionālus detektīvus. Ar slēptām kamerām, darbiniekiem nezinot, spiegi veikuši uzskaiti par viņu tualetes apmeklējuma reizēm, vākuši un protokolējuši arī sīkas ziņas par strādājošo privāto dzīvi, piemēram, romantiskām attiecībām, slimībām, draugu loku, finansiālo stāvokli.

Šajā reizē “Lidl” nevarēja izvairīties no atbildības. Pēc vairāku federālo zemju kopīgi veiktās izmeklēšanas par datu aizsardzības likumpārkāpumiem uzņēmumam tika piespriesta 1,46 miljonu eiro liela soda nauda. “Lidl” arī atvainojās gan darbiniekiem, gan klientiem, solot turpmāk izskaust nelikumīgās metodes no savas uzņēmējdarbības prakses.

* Piebilstams gan, ka “Lidl” nav vienīgā zemo cenu veikalu ķēde, kuru skāruši tamlīdzīgi skandāli. Piemēram, 2013. gadā mediji atklāja, ka detektīvus un videonovērošanu darbinieku izsekošanai izmantojis arī “Lidl” konkurents “Aldi”. Pats uzņēmums gan to noliedza.

* Pēdējos gados, pūloties saglābt skandālu iedragāto zīmolu, “Lidl” mainījis personāla un mārketinga politiku. Uzņēmums cenšas attālināties no zīmoga “lēts”, ieviešot arī īpašu luksusa produktu līniju, kā arī pārveidojot filiāļu dizainu. Tāpat “Lidl” vairāk uzmanības cenšas pievērst darbinieku tiesībām un labsajūtai. Veikalu ķēde pārstrukturējusi pārvaldības mehānismu, vairāk lemšanas un iniciatīvas tiesību uzticot filiālēm, kas agrāk funkcionējušas lielākoties kā “centra” pavēļu izpildītājas. To, ka tie nav tikai vārdi un patiesi vērojamas pozitīvas izmaiņas, medijiem vairākkārt apstiprinājuši arī uzņēmumu agrāk bargi kritizējusī arodbiedrība “ver.di”.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Pēc visa lasitā lidlis tirgos s-ūdus un mēs tik pirksim.Un kontroļu nekādu

  2. Skaidrai,nu nebljau jau tik dikti par to veikalu ,stradaju Vacija un dazreiz tur ieperkos ,tas pats kas superneto,varesi skriet un pirkt tikai aplauzisi nadzinus un tad breksi.

  3. ĻOTI LIELS PRIEKS, KA LIDL VEIKALS TIKS ATVĒRTS ARĪ LATVIJĀ. KĀ VAR MELOT UN MELOT PAR PREČU KVALITĀTI ŠAJOS VEIKALOS UN BAIDĪT ĻAUDIS, KURI NAV IEPIRKUŠIES LIDL UN TAISĪT TĀDU AŽIOTĀŽU NEVIETĀ????? TUR, KUR NEPIECIEŠAMA IEJAUKŠANĀS UN AŽIOTĀŽA, TUR VIŅAS NAV?? NOŽĒLOJAMI KADRI! APTRAKUŠI IDIOTI! JA TĀ VAR ŅEMTIES AR GRIGULI PRIEKŠGALĀ PAR LIDL VEIKALIEM, TAD INTERESE PAR TIEM IR VĒL LIELĀKA UN JAUTĀJUMS:KĀPĒC???????????

  4. taisniibu rakstu mani blokee

  5. kaa anglijaa taa vaacijaa labaakaas bodes,ar cenu politiku veelas noindeet,ko pasaulee var dabuut leetaak

  6. Bet,Kāpēc diez Lietuvas Lidl-os gandrīz visi pieni, biezpieni, jogurti utt ir ar etiķetēm lietuviešu valodā un izskatu tādu, it kā tas būtu ražots Lietuvā? Un kapc diez Lietuvā suuda sviests maksā zem 1eur/pac ???

  7. lidl izskatās riebīga friču nacisteļu cūkukūts
    !

  8. Lidl veikaliem Latvijā jābūt!

  9. Mūsu pašu nitrīti un nitrāti-labāki? Atbildēt

    Ar ko tad,dārgie draugi-Lidl pretinieki,par Vācijā izmantojamām antibiotikām labākas ir Latvijas gaļas produktu ražotāju gan desās,gan maltajā gaļā un gaļas konservos,izmantojamās,veselībai bīstamās un pat citās valstīs par kancerogenām atzītās un aizliegtās pārtikas piedevas-konservanti,krāsvielas-jeb dzīvā inde (jo pārtikas ražotāji priekšroku dod mākslīgajām krāsvielām,jeb e-100-180),garšas uzlabotāji un pastiprinātāji (kas rūpējas par sliktā produktā neesošu garšu),recinātāji,biezinātāji,emulgatori,stabilizētāji utt.Pat pērkot kūpinātas vistas,mēs bieži vien iegrābjamies viltojumā,jo vista izrādās(kā man tas ir gadījies RIMI,kūpināta ķīmiski un tai nav ne kūpinātas gaļas aromāta,ne krāsas,ne garšas,kas drīzāk ir ne visai tīkama!

  10. Veltas pūles-LIDL jābūt! Atbildēt

    Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK),tā pati,kas rosināja nemaksāt strādājošajiem dubulti par virsstundām un Finanšu kapitāla tirgus komisija (FKTK),var lieki nepūlēties! LIDL vēsture pārtikas patērētājus neinteresē ne mazākā mērā,tāpat,kā LDDK un FKTK vēsture! Pircējiem svarīga ir pārtikas produktu kvalitāte un lētas cenas,par ko daudzi pircēji ir jau pārliecinājušies gan Lietuvas un Polijas,gan Vācijas un Anglijas LIDL veikalos personīgi!Nekāda šantāža un apmelošana vairs nelīdzēs!

  11. Luk ari apmeloshanas kampana sak stradat uz pilnu klapi!Redz kaa musu apkritumu pardeveji Maxima un Rimi ne pa velti satraukushies,konkurence bus nopietna.tatad laba zina Latvijas pateretajiem,labaki letaki produkti un lielaka izvele kur iepirkties.Laipi lugti Lidl Latvija!

  12. Lai kādi Viņi nebūtu, tā būs šoka terapija “Rimi” un “Maxima”.Un domāju ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir par to ka abas šīs mēslu bedres san ir kārtīgi jāizpurina. Jo starpība starp preču kvalitāti un cenu abos veikalos jau sen ir sasniegusi galējo robežu.

  13. Nomelnošana pilnās burās! Labāk uzreiz pateiktu, ka LIDL pārmānīs ar savām algām darbiniekus.

  14. Mana meita strādāja par kasieri Lidl veikalā Brēmenē. Atstāstot viņai šo murgojumu, viņai kļuva kauns par valsti – Latviju, kurā dzīvojam, par šo tendenciozo super apmelošanas kampaņu, kura ir sākusies teju vai visos Latvijas ziņu portālos.
    Arī man, kurš Vāciju apmeklē vismaz 4 reizes gadā ir kauns!!! Tad , kad sasniegsim kau tik cik melns aiz naga no Vācijas līmeņa ekonomikā, tieslietās, sociālā aizsardzībā un medicīnā, tad, atvainojiet, varēsim DIRST visu, kas ienāk prātā!!

    • Labāk, vai ne, vēl viens krējuma nosmēlējs, ko?

    • egiilinsh putro Vaacijas valsti un bodiiti Lidl, kaa arii Latvijas valsti un leeti peerkamos zhurtnaalistus. Un kaa jau iists cuuka apmelo Latviju.

    • Randy, BR-Deutschland & Latvija, €U. Atbildēt

      Egil, bet Juus piekriitat, ka shis naivi idiotiskais rakstelis, kursh nezin kaapeec tiek publiceets ‘Latvijas Aviizee’, un apkauno shiis aviizes vaardu, ir 1:1 ‘copy-paste’ no vaacu (national)-sociaalistiskaas partijas (SPD) rupora ‘Der Spiegel’ vai veel kaada apkaunojoshaaka vaacu izdevuma? Shaadas samazgas vaacu presee var atrast pat ljoti daudz. Attieciibaa konkreeti par ‘Lidl’ un arii ‘Aldi’ – shie ir (pagaidaam) leeti tirgotaaji, lai gan abi vismaz Vaacijaa censhas ienjemt driizaak kaut kaadu ‘vidus nishu’ (atcereesimies kaut vai ‘Aldi’ modernizaacijas programmu), ir pat bijushas daudzas diskusijas par perspektivitaati Vaacijas tirguu ienaakt kaadam/iem iistiem ‘Discounter’. Attieciibaa par paardeveejiem, vinju algaam unn darba apstaakljiem/noteikumiem: neaizmirsiisim, ka veikala (liel-, maz-, ekskluziiva veikala) paardeveejs/ja ir manupraat VISMAZAAKAIS un NOZHEELOJAMAAKAIS ko CILVEEKS SAVAA DZIIVEE VAR PRINCIPAA SASNIEGT, un man tiemsheel zheel tos (un kauns par tiem) Latvieshiem, kas orientee savus beernus uz taadu nozheelojamu eksistenci. Nav starpiibas, vai juus sanjemat 500€ dziivojot Latvijaa un straadaajot ‘Rimi’, jeb 2000€ dziivojot Vaacijaa un straadaajot ‘Aldi’. Abos gadiijumos juus esat ‘dziives atkritums’.

      • Vai tik nav tā, ka jums, anonīmajam dīvāna ekspertam, pašam arī nav paveicies un esat nonācis dzīves “atkritumu” kategorijā un tāpēc tik ļoti sāpīgi uztverat informāciju par citiem “dzīves atkritumiem”? 🙂
        Ja jūs, dzīvodams Vacijā, saņemtu vairāk par tiem nožēlojamajiem 400 eiro, ko jums maksā eksistences pabalstā kā nestrādājošam sabiedrības atkritumam, jūs varētu atļauties arī 40 centu, lai iegādātos “Latvijas Avīzi”, lai izlasītu pilno raksta versiju, kur šis tikai papildinājums intervijai. 🙂 Citādi pārtiekat vien no informācijas atkritumiem. 🙂 Tā teikt, tāds Lidl tipa zemo cenu lēto preses samazgu ēdējs. Tak nu sāciet beidzot strādāt vai mācīties, citādi pensijas vietā sanāks vien pabalsts un būs jāpārtiek no atkritumiem līdz mūža galam. 🙂

    • Egilam, neslave nu to veikalu tik dikti ta tava meita lai pastasta istenibu ,tads pats prasts veikals ka Superneto,un Latvija tas preces tik letas nebus ,apgerbu kvalitate tur ir briesmiga,visam precem cenas saliktas par 100gr.teiksim safaseta desa 100gr maksa 2,70,tad parekiniet cik kilograma maksa,viens avokado noperkams par 2,79eiro utt.Tik jauki jau nebus.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+