Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. janvāris, 2012
Drukāt

Līdz 2005. gada beigām veiktajos mērījumos kļūdas labos par valsts naudu

Ivara Ciša datorgrafikaIvara Ciša datorgrafika

Kļūdaini noteikta zemes īpašuma robežas posma mērīšanai un dokumentu labošanai varētu nebūt vēlreiz jāuzmēra viss zemes gabals un no jauna jāizgatavo zemes robežu plāns.


Ja uz īpašnieka zemes ir agrāk celtas ēkas ar nezināmu piederību, tad turpmāk tiesības uz tām varētu pieteikt zemes īpašnieks. Tāpat zemes īpašniekam būtu tiesības prasīt uz viņa zemes uzceltas, citam piederošas, bet dabā neesošas ēkas dzēšanu no Nekustamā īpašuma valsts kadastra.

To paredz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumi, kurus Saeimas Juridiskajā komisijā gatavo pieņemšanai otrajā lasījumā. Pašlaik tiesību dokumentos noteikts, ka savulaik aplam ierādītiem vai mērītiem zemes gabaliem jāpārmēra visas robežas un no jauna jāpasūta zemes robežu plāni, kas šo procedūru paildzina un sadārdzina. Zemes īpašniekam tāpat nav tiesību uz viņa zemes uzceltām būvēm ar nenoskaidrotu piederību.

Ar šiem likuma grozījumi mēģinās, pirmkārt, vienkāršot kļūdaini mērīto zemes gabalu robežu un reģistrēto datu labošanas procedūru. Otrkārt, kārtējo reizi meklēs atrisinājumu nenoskaidrotas piederības ēku un būvju problēmai. Kā zināms, Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastrā šādu nenoskaidrotas piederības ēku un būvju ir pāri par 70 000, tostarp liela daļa ir padomju laikos celtu – bez jebkādiem tehniskiem dokumentiem.

 

Aizvadītajos gados Tieslietu ministrijā un Valsts zemes dienestā aizstāv viedokli, ka tiesības uz šādām ēkām piekrīt zemes īpašniekiem. Toties 10. Saeimā valdīja uzskats, ka šādas ēkas atzīstamas par bezsaimnieka mantu, uz kuru tādējādi dažos gadījumos būtu tiesības valstij vai pašvaldībām.

 

Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne gan atzīst, ka Valsts zemes dienestā sagatavotā likumprojekta redakcija vietām ir tik ļoti samudžināta, ka līdz likuma pieņemšanai trešajā un galīgajā lasījumā būtu jāpārstrādā. Grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā otrajam lasījumam Saeimas Juridiskā komisija saņēmusi 18 priekšlikumus.

No likumprojekta izriet, ka Valsts zemes dienesta līdz 2005. gada beigām veiktajos mērniecības darbos pieļautās kļūdas plāno labot par valsts naudu. Līdz 2013. gada 15. aprīlim Tieslietu ministrijai būtu jāziņo valdībai, cik daudz naudas no valsts budžeta jāparedz šo kļūdu labošanai. Kļūdu labošana varētu skart lielu daļu to zemes īpašuma tiesību atjaunotāju, kuriem zemes reformas sākumā zemi atdeva ar tā saukto ierādīšanas metodi, kas ir neprecīza un par ko vecie mērnieki smejas.

No Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta ziņo, ka pašlaik Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā savas īpašuma tiesības ir nostiprinājuši 1 054 619 zemes un ēku īpašnieki.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+