Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. oktobris, 2016
Drukāt

Līdz 2022. gadam – pirmā klase bērnudārzā (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Apgūt zinības bērni sāk jau bērnudārzā piecu gadu vecumā, taču tur mācības notiek rotaļu formā un rotaļnodarbība nav garāka par 20 minūtēm.

Sešus gadus vecie bērni lielākoties ir gatavi skolai, taču svarīgs jautājums ir, vai pašas skolas ir gatavas sešgadniekiem.

Tāds bija galvenais secinājums pēc diskusijas “Sešgadīgais bērns skolā: problēmas un risinājumi”, kura noritēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) un kurā piedalījās profesionāļi – pedagoģijas zinātnieki, bērnudārzu un skolu pedagogi, ārsti, kā arī izglītības politikas veidotāji. Tāpēc šoreiz sarunā par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri jau no 2018. gada skolot arī sešgadniekus mazāk izskanēja emocijas, vairāk bija argumentu.

Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece norādīja: nav runa par to, ka sešgadniekiem būtu jāsāk mācības tādās skolās, kādas tās ir pašreiz. IZM sākta jauna izglītības satura izstrāde tā, lai 1. klases mācību viela būtu piemērota sešgadīgiem bērniem. Vienlaikus jāmaina skolas vide. “Ja skola nav piemērota vieta sešgadniekiem, tad gandrīz tikpat lielā mērā tā nav piemērota vieta 7 un 8 gadus veciem bērniem. Ir pienācis laiks mainīt mūsu komfortablo domāšanu. Jā, sešgadniekam nav jāsēž skolas solā, taču arī vecākiem bērniem nav visu laiku tur jāsēž. Ir jāmaina mācību metodes,” teica I. Upeniece.

RPIVA profesore Anita Petere atzina: “Sešgadnieki skolai noteikti ir gatavi, taču, pirms viņus sūtīt skolā, ir jāsagatavo un jāizglīto pedagogi. Jāaizmirst arī par mācību stundu kā vienīgo mācību formu.” Jāpiebilst, ka ir plānotas izmaiņas Izglītības likumā, lai ļautu skolu direktoriem sākumskolā ieviest īsākas stundas par ierastajām 40 minūtēm. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētā profesore Aija Kļaviņa arī pauda viedokli: sešgadnieki var iet skolā, ja vien viņiem arī tur, tāpat kā bērnudārzā, būs iespējams apgūt zinības rotaļu veidā. Skolās reti kad skolotāji ļaujoties skolēnu iniciatīvām, arī tas būtu jāmaina.

Katram savs īstais skolas vecums

Oponējot pret pāragrām skolās gaitām, bieži vien tiek minēts, ka skolā sešgadniekiem nebūs iespējas gulēt diendusu. I. Upeniece uzskata: atpūtas iespēja jānodrošina arī astoņgadniekiem. A. Petere piekrita: vai tiešām skolās nav iespējams atrast kādu telpu, kur skolēni varētu atpūsties? I. Upeniece piebilda: būtu jāmainās arī bērnudārzu pedagogu attieksmei pret mazuļu diendusu, jo nav pareizi, ka visiem bērniem, pat tiem, kam miegs nenāk, dienas vidū jāatrodas gultā. “Nevienā likumā nav teikts, ka piecgadniekam bērnudārzā noteikti jāguļ,” uzsvēra I. Upeniece.

Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, antropoloģe Silvija Umbraško, runājot par bērnu fizisko attīstību, sacīja, ka sešu gadu vecumā tā var būt ļoti atšķirīga. Piemēram, auguma atšķirība var būt līdz pat 30 centimetriem. “Ja vecāks uzskata, ka bērns ir pietiekami attīstīts, tad viņš var sūtīt viņu skolā kaut piecu gadu vecumā. Taču svarīga ir iespēja brīvprātīgi izlemt,” viņa sacīja. Pediatre Anita Oginska secinājusi, ka meitenes 1. klasē varētu iet kaut piecos gados, bet zēni parasti attīstās lēnāk un viņiem arī sešos gados “vēl nav ko skolā darīt”, jo zēniem vispirms attīstās tā smadzeņu puslode, kas rosina aktīvi kustēties, nevis sēdēt un mācīties. IZM pārstāve Ineta Īvāne atgādināja: Izglītības likumā iecerēts noteikt, ka skolas gaitas sākamas sešos gados, tomēr būs iespēja uz gadu skolas gaitas atlikt.

Vai būs nauda skolu videi?

Svarīgi, lai skolā būtu regulējami krēsli un soli, lai tie būtu pielāgojami katram skolēnam, turpināja S. Umbraško. Pretējā gadījumā tiek sagandēta bērna stāja. Tā kā sešu gadu vecumā bērni ātri nogurst, ja tiem jāsēž vienā pozā, svarīgi, lai skolā bērniem būtu iespēja regulāri izkustēties. Savukārt, lai jauno skolēnu uzmanība nebūtu pārāk saskaldīta, 1. klasē bērniem vajadzētu apgūt ne vairāk kā četrus mācību priekšmetus. I. Īvāne piebilda: šobrīd mācību saturs 1. klasē un vecākajās pirmsskolas grupās ir gaužām līdzīgs. “Ja liekam bērniem trīs gadus no vietas tikai izkrāsot darba lapas, mēs viņus apzogam,” teica IZM pārstāve.

RPIVA docente Ilze Briška un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētāja Ilze Kalniņa norādīja: lai uzlabotu vidi skolās, būs vajadzīgi finanšu ieguldījumi. Vai Latvija ir tik bagāta, lai varētu to atļauties? I. Ivāne atbildēja: līdz 2022. gadam bērni 1. klases vielu varēs apgūt bērnudārzos. Šajā pārejas periodā būtu jābūt iespējai pārveidot skolu vidi. Taču noprotams, ka pagaidām nav zināms, kur vides pārmaiņām tiks rasti līdzekļi.

RPIVA pētniece un Rīgas bērnudārza “Austriņa” vadītāja vietniece Agrita Tauriņa tomēr uzsvēra, ka jāmācās no iepriekšējo gadu kļūdām, kad eksperimenti ar sešgadniekiem skolā izgāzušies. Arī tagad ne visi vecāki, kuri palaiž bērnu uz skolu pirms septiņu gadu sasniegšanas, ir apmierināti ar savu izvēli. Oktobra vidū kāda pirmklasnieka vecāki pat ieradušies bērnudārzā un lūguši, lai ņem bērnu atpakaļ bērnudārzā, skola vēl neesot mazuļa īstā vieta. RPIVA rektore Daina Voita un S. Umbraško norādīja, ka arī reģions, kurā dzīvo mazuļi, iespējams, ietekmē viņu attīstības tempu. Zīmīgi, ka tieši Baltijas jūras reģiona valstīs biežāk skolas gaitas tiek sāktas septiņos gados. D. Voita arī atsaucās uz kādu amerikāņu un britu zinātnieku pētījumu, kurā atklāts, ka iešana skolā no sešiem gadiem nelabvēlīgi iespaido bērnus, jo sevišķi tos, kuri dzimuši pavasarī un vasarā, tātad sesto dzimšanas dienu nosvinējuši neilgi pirms skolas gaitu sākšanas. Taču šajā pētījumā arī atzīts, ka bērna sekmes skolā sociālie apstākļi ietekmē 13 reizes vairāk nekā mācību sākšanas vecums.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Sešus gadus vecs bērns NAV gatavs mūsu skolai, programmai un sadzīvei!

Draugiem Facebook Twitter Google+