Līdz 5% cer samazināt nabadzībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru 0

Ar ienākumu pārdali caur valsti un īstenojot dažādus nodarbinātības pasākumus Latvijā līdz 2020.gadam plāno samazināt nodarbināto īpatsvaru, kas ir pakļauti nabadzības riskam. Kā liecina Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP2020) melnraksts – 2011.gadā nabadzības riskam pakļauto īpatsvars bija 9,5%, un līdz 2020.gadam ir mērķis šo īpatsvaru samazināt līdz 5%.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

No visām trim Baltijas valstīm patlaban visaugstākais nabadzības riska līmenis nodarbinātajiem ir Lietuvā – aptuveni 12,5%, bet Igaunijā tas ir zemāks nekā Latvijā – aptuveni 7,4%. Saskaņā ar plānu nākamgad nabadzības riskam pakļauto īpatsvars Latvijā ir jāsamazina līdz 8%, vēl pēc gada – līdz 7,5%, un tā līdz 2020.gadam – līdz 5%.

Tāpat līdz 2020.gadam plānots samazināt nabadzības riskam pakļauto nepilngadīgo valsts iedzīvotāju īpatsvaru no 18,8% 2012.gadā līdz 14,8% 2020.gadā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijā arī plānots paaugstināt nodarbināto īpatsvaru vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem. 2012.gadā šo īpatsvaru plānots paaugstināt līdz 68%, bet 2020.gadā – līdz 75%.

Lai īstenotu šo plānu, ir noteikti arī vairāki uzdevumi, piemēram, jāsamazina nodokļu slogs prioritāri tiem iedzīvotājiem, kuriem ir zems ienākumu līmenis, bet jaunieši pēc profesionālās vai augstākās izglītības iegūšanas jāintegrē darba tirgū sešu mēnešu laikā no skolas beigšanas, tādējādi arī mazinot stereotipus par profesionālo izglītību. Savukārt iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk ir pakļautas nabadzībai un tās pārmantojamībai, ir jānodrošina operatīvi pieejami sociālā darba pakalpojumi, kas ļautu uzlabot materiālo stāvokli.

NAP2020 melnrakstā teikts, ka valstīs, kurās ir lielas atšķirības mājsaimniecības ienākumu līmeņos, ir vērojama augstāka sabiedrības spriedze, zema uzticība citiem, kā arī sliktāka iedzīvotāju garīgā un fiziskā veselība. Savukārt cienīgs darbs nodrošina pietiekamus, prasmēm un produktivitātei atbilstošus ienākumus, bet nodokļu pārdale prioritāri oficiāli nodarbinātajiem ar zemiem ienākumiem rada rīcībspēju iedzīvotājiem, kuri ir bijuši spiesti dzīvot grūtos apstākļos.

Tāpat NAP2020 uzsvērts, ka ienākumus iedzīvotājiem uzlabos ne tikai valsts un pašvaldību rīcība, bet arī darba devēju apņemšanās nodrošināt atbilstošu un taisnīgu atalgojumu, maksājot visus nodokļus, kā arī pašu darba ņēmēju apņemšanās būt produktīviem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.