Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. februāris, 2013
Drukāt

Līdz ar angļu valodu nāk arī krievu valoda

Foto - LETAFoto - LETA

Līdztekus valdošajā koalīcijā notiekošajai diskusijai par angļu valodas lomas paplašināšanu studijās noritēs arī viedokļu apmaiņa par krievu valodas ielaišanu valsts augstskolās.


Patlaban krieviski ļauts studēt tikai privātajās augstskolās, bet jau pirms vairākiem gadiem ideju par to, ka arī valsts augstskolām vajadzētu ļaut veidot maksas studiju programmas krieviski, izvirzīja Daugavpils Universitātes rektors, kā arī Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis. Viņš pauda viedokli, ka privātām augstskolām krievisko studiju dēļ ir plašākas iespējas piesaistīt ārvalstu studentus no bijušās Padomju Savienības valstīm, līdz ar to neesot vienlīdzīgas konkurences. Pēc tam arī citu augstskolu rektori ik pa laikam izteicās, ka, jā, ārvalstniekus krieviski varētu skolot.

 

Svarīgāki 
praktiskie apsvērumi

Valsts lielākās augstskolas – Latvijas Universitātes – rektors Mārcis Auziņš pagaidām nebija par šo tēmu izteicies. Viņš bija rosinājis tikai paplašināt augstskolu tiesības veidot studiju programmas angļu valodā. Taču nu, sniedzot interviju krieviski rakstošajam žurnālam “Otkritij gorod”, M. Auziņš teicis:

“Kas attiecas uz mums, tad vienīgais kritērijs studiju programmu krievu valodā atvēršanai būtu praktiskais aspekts – vai tiks savākts pietiekami daudz studentu, vai mēs varēsim nodrošināt šādas programmas darbību utt. Bet tādi apsvērumi, ka būtu nelojāli Latvijā mācīt studentus krievu valodā, vismaz personiski man nerastos.”

Kad vēlējos pārbaudīt, vai žurnālā precīzi atspoguļotas M. Auziņa domas, saņēmu no rektora atbildi, kurā cita starpā teikts: “Interesi studēt svešvalodās, primāri – angļu valodā, izrāda Rietumu valstu un Āzijas studenti, savukārt krievu valodā labprāt studētu un augstāko izglītību Latvijā iegūtu NVS valstu jaunieši. LU ir gatava nodrošināt abas šīs iespējas.” Tajā pašā laikā kā augstākās izglītības ieguves valoda būtu jāsaglabā latviešu valoda un par valsts finansējumu varētu studēt tikai latviski.

 

IZM formulē variantus

Interesanti, ka Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentā tapis likumprojekts, kas arī paredz Augstskolu likumu grozīt tā, lai valsts augstskolās varētu studēt ne tikai latviešu un Eiropas Savienības (ES) valstu oficiālajās valodās, kā paredzēja iepriekšējā labojuma versija, bet arī citā svešvalodā, kas nav ES oficiālā valoda, ja tas nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai, tajā skaitā ārvalstu studentu piesaistei. Citās svešvalodās varētu mācīt arī valodu un kultūru studiju programmas.

IZM gan noskaidroju, ka šis bijis tikai viens no likumprojekta variantiem un koalīcijas veidotajā darba grupā par studiju valodas jautājumiem šis variants tomēr netiks izskatīts. Kāds likumprojekta variants tiks izskatīts, vakar neizdevās noskaidrot, jo likumprojekts tiekot vēl slīpēts.

Kāpēc IZM darbinieki raksta projektus, kas krievu valodai atvērtu valsts augstskolu durvis? “Tāpēc ka, protams, es lūdzu formulēt variantus attiecībā uz visām valodām, ne tikai ES oficiālajām valodām,” neslēpj ministrs Roberts Ķīlis.

Pirmajā darba grupas sēdē pirms divām nedēļām, pēc R. Ķīļa vārdiem, esot panākta vienošanās, ka jāveic izmaiņas valodas lietojumā augstskolās, taču diskusijas vēl būšot par to, cik liela apjoma izmaiņas gaidāmas. Piemēram, darba grupā varētu spriest par to, vai tiešām katrai studiju programmai angļu valodā nepieciešama arī analoga studiju programma latviešu valodā, kā patlaban paredz likums. R. Ķīlis pieļauj, ka pēc Augstskolu likuma grozīšanas varētu būt tā, ka visi studiju virzieni tiktu īstenoti latviski, taču daļā augstskolu šādos studiju virzienos būtu iespējams studēt arī angliski. Tādējādi arī turpmāk attīstītos zinātniskā terminoloģija latviešu valodā, par kuras izzušanu uztraucas studiju angliskošanas pretinieki. Tāpat likumā varētu noteikt, ka visiem studentiem, kas pamatā studē latviski, kāda daļa studiju kursa jāapgūst kādā no pārējām ES oficiālajām valodām.

Vai šodien izskatāmajā likumprojektā būs runa par studiju programmām “citās svešvalodās”, R. Ķīlis skaidri neatbildēja, taču uzsvēra, ka krievu valodas ieviešana augstskolās nav daļa no viņa iecerētās augstākās izglītības reformas. Tātad par to viņš nav gatavs cīnīties tā, kā par ES valodu ieviešanu augstskolās un studentu un pasniedzēju mobilitāti ES ietvaros. “Krievu valoda ir sekundārs jautājums, kaut man nekad nav bijis cietas nostājas, ka krievu valodu vispār nevar laist Latvijas valsts augstskolās,” tā R. Ķīlis. Viņš aicina nerunāt tikai par krievu valodu, “citas svešvalodas” varot būt arī ķīniešu valoda, piemēram.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete toties uzskata, ka nav nepieciešami pat Augstskolu likuma grozījumi par labu citām ES valodām. Augstskolas neizmanto iespējas dažādot studiju valodu, ko pieļauj pašreizējā likuma redakcija. Piemēram, studiju programmās, kas tiek īstenotas sadarbībā ar ārvalstu augstskolām, angļu valodu varot izmantot.

Ideja par krievu valodas ielaišanu valsts augstskolās viņai ir pilnīgi nepieņemama. “Ja raugās tikai no studiju programmas, kādas augstskolas vai pat augstākās izglītības viedokļa, tad varbūt šiem kungiem (M. Auziņam un R. Ķīlim. – I. K.) ir taisnība, bet, raugoties plašākā kontekstā, valsts valodas politikas kontekstā, viņiem nav taisnība,” spriež I. Druviete.

Kad jautāju R. Ķīlim, vai viņš piekrīt, ka studiju valoda ir valsts valodas politikas jautājums, ministrs atbild: “Nenoliedzami. Tas saistās ar valsts nacionālo pozīciju, taču tas nenozīmē, ka izglītības telpā būtu jāizmanto tikai latviešu valoda.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+