Līdz ar breksitu nāks liels juceklis. Uzņēmēji stāsta par gatavošanos “smagajam breksitam” 0
Breksits jeb Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), kas tiek plānota šā gada naktī no 29. uz 30. martu, rada virkni jautājumu un izaicinājumu arī mūsu, Latvijas, uzņēmējiem, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Lai gan neviens īsti nevar zināt, kādas pārmaiņas nesīs šis Lielbritānijas lēmums, uzņēmēji tiek aicināti sagatavoties tam laikus, rēķinoties, ka līdz ar breksitu nāks liels juceklis.
Meklēs jaunus darbiniekus
“Maigais” jeb “vieglais breksits” izpaustos tā, ka Anglija vairs nebūtu ES dalībvalsts un netiktu pārstāvēta Eiropas Padomē, bet paliktu Eiropas vienotajā tirgū un muitas savienībā.
Tādējādi preču un pakalpojumu tirdzniecība ar pārējām ES valstīm notiktu, nepiemērojot tarifus, un finanšu organizācijām tiktu saglabātas tiesības pārdot pakalpojumus un darboties ES.
Taču uzņēmējiem par nelaimi, visticamāk, īstenosies “stingrais” jeb “smagais” scenārijs, kas izpaužas tā, ka Apvienotajai Karalistei pēc izstāšanās no ES ir jāatsakās no piekļuves Eiropas vienotajam tirgum un muitas savienībai.
Jau krietnāku laiku tieši šim scenārijam gatavojas uzņēmums SIA “DHL Latvia”, kas sniedz kurjera un loģistikas pakalpojumus.
“Lielbritānija ir viens no lielākajiem tirgiem, ar kuru sadarbojamies un tieši no turienes nāk vislielākais sūtījumu apjoms. Šobrīd raujamies vaiga sviedros, lai pilnvērtīgi sagatavotos breksitam,” ikdienu ieskicē “DHL Latvia” muitas nodaļas vadītājs Artis Dzenis.
Ja būtu īstenojies “vieglais breksita” variants, uzņēmumam nebūtu jāpiedzīvo krasas izmaiņas ne muitas, ne brīvās tirdzniecības, ne citos jautājumos, kas saistīti, piemēram, ar darbinieku braukšanu turp un atpakaļ.
“Sadarbība turpinātos tāpat kā šobrīd, kad Apvienotā Karaliste vēl ir ES dalībvalsts. Savukārt, ja Anglija izstāsies no kopējās muitas konvencijas un spēkā stāsies ievedmuitas, pievienotās vērtības un akcīzes nodokļi, darbiniekiem vairs nebūs tik vienkārši aizceļot uz Angliju un, lai varētu strādāt, būs nepieciešama vīza.”
Papildus šīm izmaiņām ne tikai “DHL Latvia”, bet arī citu valstu “DHL” būs nepieciešami jauni darbinieki.
“Šobrīd “DHL Latvia” muitas nodaļā strādā 21 darbinieks. Ja būtu īstenojies “vieglais breksits”, mums būtu bijis jāpieņem deviņus jaunus darbiniekus, bet tagad – 27. Tas būs liels izaicinājums, ņemot vērā mūsdienu situāciju, kad uzņēmumiem akūti trūkst darbaspēka.”
Taču A. Dzenis norāda – tas, ka Lielbritānijai un ES neizdevās vienoties, viņam neesot liels pārsteigums: “Jau krietnāku laiku gatavojamies tieši “smagajam breksita” variantam.”
Kokmateriālu eksports cietīs mazāk
“Lielbritānijas klienti ir vieni no mūsu klientiem, bet nav gaidāms, ka breksita dēļ strauji kritīsies pieprasījums pēc kokmateriāliem, jo Anglija nespēs pilnībā aizstāt importa preci ar savu vietējo ražojumu,” situāciju prognozē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Kopumā viņš ir pozitīvi noskaņots un uzskata, ka Latvijas uzņēmēji tiks galā, ja breksits notiks, bet tajā pašā laikā cer, ka tas nenotiks 29. martā, kā šobrīd tiek paredzēts, jo “ne ES, ne paši briti tam nav vēl gatavi”. Uzņēmējiem jāgatavojas trijām īstermiņa ietekmēm.
Pirmkārt, ja breksits notiks, tad, visticamāk, britu mārciņa uz kādu laiku zaudēs vērtību. Tādēļ svarīgi ir nodrošināties, lai līgumi no Latvijas uzņēmēju puses būtu slēgti tā, lai mārciņas krituma dēļ nenāktos ciest.
Federācijas ieskatā vislabākais variants būtu tāds, ja līgums tiek slēgts eiro. Tajā pašā laikā jāapzinās, ka līgumu slēdz abas puses jeb divi partneri un šādos gadījumos nav iespējams pieņemt vienpusējus lēmumus.
Otrkārt, ne ES, ne Lielbritānija nav gatavas muitas atjaunošanai īstermiņā. Visticamāk, uz robežām pēc breksita sāksies diezgan liels haoss. Šī iemesla dēļ Latvijas uzņēmēji nedrīkst uzņemties atbildību par laicīgu preču piegādi dienās vai nedēļās, kas sekos pēc breksita iestāšanās.
Tādēļ, slēdzot līgumu, būtu vēlams vienoties, ka muitas kavēšanās dēļ uzņēmējam līgumsods neiestājas.
Un, treškārt, visticamāk, britu klienti centīsies izveidot uzkrājumus un izveidot lielākas noliktavas pirms breksita iestāšanās, jo arī viņi rēķinās, ka būs liels juceklis. Tas nozīmē, ka piegāžu apjoms pēc breksita īstermiņā samazināsies, tādēļ mūsu uzņēmējiem jārīkojas gudri.
Proti, šobrīd primāri materiāls jāpiegādā britiem, bet aprīlī un maijā intensīvāk jādarbojas citu valstu tirgos.
Vairums kokmateriālu uz Lielbritāniju tiek nogādāti ar kuģiem un K. Klauss priecājas, ka ostas, uz kurām tiek vestas kravas no Latvijas, lielākoties neatrodas pie Lamanša šauruma, kur prognozējamas vislielākās jukas.
“Ceru, ka no visiem produktu veidiem, kas tiek eksportēti uz Lielbritāniju, kokmateriāls būs viens no tiem, kas cietīs vismazāk. Ja pareizi saprotu, tad ievedmuitas tarifs kokmateriāliem, izņemot plātnēm, saglabāsies 0% likmē. Tas ir pozitīvi.”
Laikus jāplāno kravu sūtījumi
Arī Ekonomikas ministrija (EM) atgādina, ka tiem uzņēmumiem, kuri eksportē preces uz Lielbritāniju, būtu jāpārskata noslēgtie līgumi ar Lielbritānijas uzņēmumiem vai privātpersonām, īpašu uzmanību pievēršot tajos atrunātiem strīdu izšķiršanas jautājumiem.
Jāņem vērā, ka brīdī, kad Lielbritānija kļūs par trešo valsti, uz to vairs neattieksies ES ietvaros saskaņotās tiesvedību procesuālās darbības, tostarp atvieglota spriedumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās.
Tiem uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar preču izvešanu pārstrādei uz Lielbritāniju, jārēķinās, ka atpakaļ ievestās preces no šīs valsts tiks apliktas ar muitas maksājumiem.
Attiecībā uz Lielbritāniju tāpat kā uz citām trešajām valstīm saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem tiks piemērotas visas importa un eksporta formalitātes, iekasēti muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļi.
Šajā gadījumā uzņēmumiem būtu ieteicams laikus iegūt informāciju un būt gatavībā gaidāmajām izmaiņām muitas formalitāšu kārtošanā. Īpaši svarīgi tas ir tiem uzņēmumiem, kuriem nav līdzšinējās pieredzes šo formalitāšu kārtošanā.”
Tāpat, eksportējot preces uz Lielbritāniju, EM uzņēmējiem iesaka laikus plānot kravu sūtījumus, jo pārejas perioda pirmajās dienās var būt kravu pārvadājumu kavēšanās saistībā ar pārejas perioda nosacījumu maiņu atbildīgajos dienestos.
