Mobilā versija
Brīdinājums +17.3°C
Vitālijs, Ralfs, Valgudis
Trešdiena, 23. augusts, 2017
23. janvāris, 2017
Drukāt

Līdz ar iedzīvotāju skaitu samazinās arī kultūras patēriņa aktivitāte

Foto: LETAFoto: LETA

Restaurētā LNMM atklāšana bija visapmeklētākais kultūras notikums 2016. gadā.

Pērn 5% iedzīvotāju nebija piedalījušies nekādās kultūras aktivitātēs, liecina biedrības “Culturelab” veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs dati.

Pētījumā secināts, ka kultūrā neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars pēdējo desmit gadu laikā ir bijis konstanti neliels, proti, 4% 2007.gadā, bet 7% 2014.gadā.

Citu Eiropas Savienības (ES) valstu kontekstā Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš ir aktīvs, jo lielākajā daļā mērīto aspektu Latvijas rādītāji ir virs ES vidējiem.

Pēc pētījuma datiem, nevar arī teikt, ka Latvijas iedzīvotāji ir regulāri un bieži kultūras pasākumu apmeklētāji, jo vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā piedalās astoņās kultūras aktivitātēs, ieskaitot televīzijas skatīšanos, kultūras izdevumu lasīšanu un tamlīdzīgi.

Vienlaikus 12% iedzīvotāju apgalvo, ka pēdējo trīs gadu laikā kultūras pasākumu apmeklēšanas biežums ir palielinājies, savukārt 40% novērtē, ka pasākumus apmeklē tikpat bieži, cik pirms trīs gadiem, bet 42% – ka apmeklējumu biežums ir samazinājies. Tas liecina, ka kopumā iedzīvotāju aktivitāte kultūras patēriņā samazinās.

Pētījuma autori pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši aktīvi kultūras mobilitātē, jo 64% pasākumus apmeklē gan savā dzīves vietā, gan arī citur, un tikai 15% pasākumus apmeklē vien savā pilsētā vai pagastā. 57% iedzīvotāju kultūru bauda savā reģionā, 41% – citā reģionā, bet 14% dodas uz citām Baltijas valstīm un vēl 14% – arī ārpus Baltijas. To, ka iedzīvotāju mobilitāte kultūras pasākumu baudīšanā ir pieaugusi, apliecina aptaujas dati – ja 2014.gada pētījumā 43% iedzīvotāju minēja, ka apmeklē pasākumus ārpus savas dzīvesvietas citur savā reģionā, tad šī gada pētījumā šādu atbildi snieguši jau 57% aptaujāto. Vienlaikus pārējo kategoriju dati nav būtiski mainījušies.

Tāpat konstatēts, ka pēdējo divu gadu laikā noticis pieaugums tieši mobilitātei reģionos, un tas visdrīzāk norāda uz reģionālo kultūras infrastruktūras objektu – Rēzeknes, Liepājas, Cēsu un Daugavpils – pozitīvo ietekmi kultūras dzīves aktivizēšanā ārpus galvaspilsētas.

Populārākā kultūras aktivitāte pērn iedzīvotāju vidū bija pagasta, pilsētas vai novada svētku apmeklējums, ko darījuši kopumā 69% Latvijas iedzīvotāju. 60% skatījušies televīzijas raidījumus par kultūru, 57% lasījuši grāmatas, 56% apmeklējuši kultūrvēsturiskas vietas, bet 52% – muzejus.

Pētījuma veicēji norāda, ka pēdējo desmit gadu laika periodā novērojams, ka iedzīvotāju kultūras aktivitāte vidējā un ilgtermiņā sarūk – ir tikai dažas aktivitātes, kurās novērojams iesaistīto iedzīvotāju pieaugums. Iedzīvotāji par 11% biežāk apmeklē muzejus, par 4% – atrakciju un izklaides parkus, par 3% biežāk apmeklē kinoteātrus vai brīvdabas kinoseansus, bet par 2% biežāk populārās mūzikas koncertus.

Savukārt ievērojams kritums vērojams daudzās citās kultūras aktivitāšu kategorijās – par aptuveni vienu ceturtdaļu samazinājusies kultūras raidījumu televīzijas auditorija, par vienu piektdaļu – vietējo zaļumbaļļu apmeklētāju īpatsvars un par 10% – grāmatu lasītāju un zooloģisko dārzu apmeklētāju īpatsvars. Tāpat nedaudz krities teātra, operas un baleta, kā arī bērnu pasākumu apmeklētāju īpatsvars.

Kultūras patēriņā aktīvākas sociāli demogrāfiskās grupas ir sievietes, 15 līdz 24 gadīgie, augstāko izglītību ieguvušie, publiskajā sektorā strādājošie, tie, kuriem ienākumi ir virs 600 eiro uz vienu ģimenes locekli mēnesī, 3 un vairāk cilvēku ģimenes, kā arī tie, kuriem ir nepilngadīgi bērni.

Savukārt kultūras pasākumu apmeklēšanā mazāk aktīvas sociāli demogrāfiskās grupas ir vīrieši, 55 līdz 74 gadīgie, nepilsoņi, pamatizglītību ieguvušie, bezdarbnieki, tie, kuriem ienākumi ir līdz 199 eiro uz vienu ģimenes locekli mēnesī, tie, kuri dzīvo vieni, kā arī tie, kuriem nav nepilngadīgu bērnu.

Pētījuma autori norāda, ka no 2007. līdz 2016.gadam Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies kopumā par 11%, kas absolūtos skaitļos nozīmē gandrīz 240 000 iedzīvotāju zudumu. Kopējais iedzīvotāju skaits šajā laika periodā ir samazinājies no 2,21 miljona 2007. gadā līdz 1,97 miljoniem 2016. gadā. Izmaiņu rezultātā mainījusies arī Latvijas iedzīvotāju sociāli demogrāfiskā struktūra – desmit gadu laikā par 3% pieaudzis par 60 gadiem vecāku iedzīvotāju īpatsvars sabiedrībā kopumā, savukārt par 5% samazinājies 15 līdz 29 gadīgo īpatsvars.

ES statistikas pārvaldes “Eurostat” demogrāfiskās prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties arī ilgtermiņā, 2080.gadā sasniedzot 1,35 miljonus, kas ir gandrīz par trešdaļu mazāk nekā 2016.gadā. Vidējā un ilgtermiņā mainīsies arī iedzīvotāju vecuma struktūra – par 14 gadiem jaunāku iedzīvotāju īpatsvars saglabāsies 14% līdz 16% robežās, savukārt par 65 gadiem vecāku iedzīvotāju īpatsvars palielināsies līdz 28%. Šīs sociāli demogrāfiskās attīstības tendences attiecīgi arī būtiski ietekmēs kultūras auditoriju kā kvantitatīvi, tā sociālās struktūras aspektā – potenciālās kultūras auditorijas skaitliskums arvien samazināsies un vienlaikus paaugstināsies auditorijas vidējais vecums.

Pētījuma autori norāda, ka kultūras organizācijām un kultūrpolitikas veidotājiem jau šodien jādomā par nākotnes kultūras auditorijas veidošanu un aktivizēšanu, it īpaši aktīvi strādājot ar bērniem un jauniešiem, lai veicinātu jaunas kvalitatīvu kultūras pasākumu auditorijas veidošanos, kas pati no sevis, visticamāk, neradīsies.

Biedrība “Culturelab” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju īstenojusi Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītu pētījumu un sagatavojusi analītisku izdevumu “Kultūras auditorija Latvijā: situācija, procesi, tendences”. Līdzīgi pētījumi Latvijā tiek īstenoti kopš 2007.gada, kas ļauj vērtēt, kā laika gaitā mainījušies Latvijas iedzīvotāju ieradumi kultūras pasākumu apmeklēšanā un līdzdalībā dažādās kultūras aktivitātēs. Šī gada pētījumā īpaša uzmanība pievērsta kultūras auditorijai, analizējot kultūras auditorijas izmaiņas pēdējo gadu laikā un to, ar kādiem izaicinājumiem jārēķinās kultūras pasākumu veidotājiem nākotnē.

Pētījumā veikta kultūras jomas statistikas analīze par pēdējo desmit gadu laika periodu, dažādu pētījumu datu analīze, īstenotas intervijas ar kultūras nozares pārstāvjiem, veikta kultūras pasākumu organizētāju kvantitatīva aptauja, kā arī īstenota Latvijas iedzīvotāju aptauja, aptaujājot kopumā 1040 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījuma rezultātā iegūta plaša informācija par iedzīvotāju kultūras aktivitātēm un padziļināts vērtējums par auditorijas izmaiņām pēdējo gadu laikā, kultūras organizāciju stratēģijām auditorijas piesaistē un citiem jautājumiem.

Ziņojuma noslēgumā tiek raksturoti galvenie izaicinājumi kultūras auditorijas attīstībā nākotnē, kultūras aktivitāšu piedāvājums un pieejamība, kā arī analizēta reģionālo koncertzāļu sniegto pakalpojumu pieejamība.

Pievienot komentāru

Atkal izsalcis pēc dziesmām (1)"Neesmu mūziķis, bet vienkārši cilvēks, kuru interesē visādas radošas izpausmes," saka mūziķis JĀNIS ŠIPKĒVICS
Draugiem Facebook Twitter Google+