Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. augusts, 2013
Drukāt

Līdz ar profesionālās vidusskolas izzušanu iznīkst pati Jāņmuiža (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“LA” nesen saņēma vēstuli no Priekuļu novada Jāņmuižas iedzīvotājiem, kurā viņi pauda bažas par šīs apdzīvotās vietas likteni pēc tam, kad pirms diviem gadiem Izglītības un zinātnes ministrija nolēma Jāņmuižas profesionālo vidusskolu apvienot ar Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu. Devos noskaidrot, vai satraukumam pamats un kas notiek Jāņmuižā.


Divas tukšas kopmītņu ēkas, kurās sāk parādīties izsistu logu rūtis un no kurām zagļi pamazām aizstiepj vērtīgāko, kas ēkā vēl atlicis, bijusī ferma, kurā vesela vairs nav neviena rūts un iekšā ir postaža, sarūsējuši mehānismi pie dīķa, kas savulaik izmantoti lauksaimniecības tehnikas mazgāšanai – tāds skats paveras Priekuļu novada Jāņmuižā, kur atrodas agrāk visā Latvijā pazīstamā profesionālā vidusskola.

Jāņmuižnieki nobažījušies – ciema vide degradēsies vēl vairāk, jo, iespējams, pavisam drīz tajā būs vēl vairāk pamestu ēku. Jau tagad tukšas stāv arī skolas darbnīcu ēkas un angāri, kaut dažus no tiem pārņēmusi Priekuļu novada dome.

 

Kā bija un kā ir
Janmuiza1_TS_10

Jāņmuiža kā apdzīvota vieta sāka attīstīties pēc Otrā pasaules kara, kad uz to pārcēla Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas skolu, kas vēlāk kļuva par Jāņmuižas profesionālo vidusskolu. Ap skolu veidojās infrastruktūra – tika celtas jaunas ēkas – gan dzīvojamās, gan skolas saimniecības vajadzībām ‒ ierīkota dārzniecība, izveidots stadions. Vietējie saka: Jāņmuižā reti kura celtne nav saistīta ar skolu. Skolā mācījās gandrīz 1000 audzēkņu – topošie traktoristi, atslēdznieki, lauksaimnieki, celtnieki, pavāri. Skolai bija pašai sava saimniecība.

Patlaban dārzniecības vietā ir aizaugusi pļava un Jāņmuižā mācās vairs tikai 150 apvienotā tehnikuma audzēkņi. Tāpēc liekas kļuvušas arī divas kopmītņu ēkas. Nami jau divus gadus nostāvējuši bez apkures un pamazām iet bojā. Vienā no kopmītņu ēkām ir piebūve, kur iepriekš bija ģimenes ārsta 
prakse. Tagad tur viss ir izlaupīts un izdemolēts. Kā izsmiekls pie pamestās ēkas izskatās adreses plāksnīte ar uzrakstu “Valsts īpašums”. Jāņmuižnieki domā, ka skolas pagrimums sākās pēc tam, kad no Zemkopības ministrijas skolu pārņēma Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas uzskatījusi, ka skolas mācību saimniecību saglabāt nav finansiāli izdevīgi.

 

Paliks tikai 
Priekuļu tehnikums?

2011. gadā IZM nolēma Jāņmuižas profesionālo vidusskolu apvienot ar Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu, un nu redzams, ka nākotnē mācības varētu notikt tikai Priekuļos. Jāņmuižā ir pārliecināti: 2013./2014. mācību gads būs pēdējais, kad Jāņmuižā vēl notiks mācības. Apvienotās mācību ie-stādes nosaukumā gan vēl pagaidām ir arī Jāņmuižas vārds. Priekuļu un Jāņmuižas valsts tehnikuma direktors Imants Kupčs sarunas sākumā paskaidro, ka mācības notiks abās vietās. Turklāt Priekuļos visiem audzēkņiem nepietiktu vietas kopmītnē. “Taču jāņem vērā, ka pieaug valsts kontrolējošo iestāžu prasības pret telpām, kurās audzēkņi mācās un dzīvo. Jāņmuižas ēkas tām vairs neatbilst ‒ piemēram, telpās nav uguns trauksmes signalizācijas. Lai to ieviestu, vajag naudu, bet ERAF līdzekļus nevar piesaistīt, jo zeme, uz kuras atrodas ēkas, pieder privātīpašniekam. Savukārt no valsts budžeta šādas summas diez vai būs iespējams piesaistīt. Turklāt, cik gan izdevīgi ir turēt divas skolas, kas atrodas astoņu kilometru attālumā viena no otras?” turpina I. Kupčs.

Jaunajā mācību gadā Jāņmuižā audzēkņus uzņems vairs tikai divās izglītības programmās – te vēl skolos topošos celtniekus un ēdināšanas pakalpojumu speciālistus. “Izglītības programmas te un Priekuļos dublējās,” atzīst pensionētais Jāņmuižas profesionālās vidusskolas skolotājs Andris Ķīsis, kurš skolā nostrādājis 20 gadus.

Neliels cerību stars gan pavīd I. Kupča teiktajā par sākto sadarbību ar Rīgas Tehnisko koledžu: nākamajā studiju gadā Jāņmuižā varēs apgūt arī koledžas studiju programmas datorsistēmās un loģistikā. Nekur citur tuvumā šādas studiju programmas nav pieejamas.

Turklāt tehnikums cer uzņemt jauniešus, kas mācās par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, rīkot kursus, kuros apgūt traktora un auto vadīšanas prasmes, piedāvās apmācīt un pārkvalificēt bezdarbniekus. Tomēr visas ēkas šīm apmācībām nebūs vajadzīgas.

 

Kur likt tukšos dzīvokļus?

Janmuiza4_TS_10“Mūsu ciemats ir balstīts tikai un vienīgi uz skolu. Te nav nekādu ražotņu, nav citu darbavietu,” daudzu vietējo iedzīvotāju sāpi izsaka skolas medmāsa un pirmās palīdzības kursa pasniedzēja Ilga Kalēja. Daļa darbinieku nu no Jāņmuižas brauc uz Priekuļiem. Tas ir gan neērti, gan dārgi, jo jābrauc caur Cēsīm, un tas maksā 80 santīmu vienā virzienā. I. Kalēja uzskata: pašvaldībai būtu jāpārņem viss profesionālās vidusskolas komplekss un jāierīko tur vai nu interešu izglītības centrs, vai dienas centrs invalīdiem, sociālā māja vai daudzdzīvokļu māja. Viena no bijušajām kopmītņu ēkām jau pārveidota par dzīvokļu ēku – renovēta un nosiltināta, tā ir apdzīvota. Pašvaldībā toties saka: pēc papildu ēkām vietējai varai šobrīd nav vajadzības. “Visām pašvaldības darbībām jābūt ekonomiski pamatotām un lietderīgām. Piemēram, pansionātu mums nevajag, jo izdevīgāk šo pakalpojumu ir pirkt; turklāt pie mums ir labi attīstīta mājas aprūpe,” uzsver Priekuļu novada domes juriste Inita Jansone, kura skaidroja “LA” vietējās varas viedokli šajā jautājumā Priekuļu novada domes priekšsēdētājas Māras Juzupas atvaļinājuma laikā.

Atbildot uz ieteikumu, ka telpas bijušajās kopmītnēs varētu dot par brīvu tiem, kas grib, lai tikai nesabrūk, I. Jansone saka: nav tā, ka Priekuļu novadā būtu rinda uz apdzīvojamo platību. Jāpiebilst, ka tagad tukšajās kopmītņu ēkās iepriekš bija arī dzīvokļi skolas darbiniekiem. Taču, kad nami vairs nebija vajadzīgi kā kopmītņu ēkas, arī iekārtotos dzīvokļus lika atstāt. Pašvaldība ierādīja dzīvokļus netālajā Liepā, taču ne visi vēlējās turp pārvākties. Daļa tagad īrē dzīvokļus Cēsīs, citi rūgtuma pilni devušies strādāt uz ārzemēm. “Mana vīramāsa arī aizbrauca pie bērniem uz Īriju. Faktiski viņu izdzina no Latvijas,” teic I. Kalēja. I. Jansone toties norāda, ka pašvaldība bijusi gana gādīga un visiem bija gatava ierādīt mitekļus.

Skolas ēku likteni apgrūtina arī tas, ka tās atrodas uz privātīpašnieku – Zviedrijā un Austrālijā dzīvojošu personu – zemes. Zviedrijā dzīvojošo zemes īpašnieku pilnvarotais pārstāvis Normunds Zvaigznītis teic: viņi gribētu, lai ēkas, ja tās vairs netiek izmantotas, tiktu nojauktas. Īpašnieki būtu bijuši gatavi nodot zemi ilgtermiņa nomā, ierakstot nomas tiesības zemesgrāmatā, taču par saprātīgu nomas maksu, nevis par 64 latiem gadā, kas viņiem tagad pienākas saskaņā ar likumu, bet neesot jutuši atbilstošu interesi no tehnikuma vadības un IZM.

 

Pat gatavi 
pievienoties Cēsīm

“Ir ekonomiski neefektīvi ieguldīt naudu Cēsu profesionālās vidusskolas jauna korpusa celtniecībā, kamēr te viss sagrūs,” ir pārliecināta I. Kalēja.

Tieši skolas ēku glābšanas dēļ Jāņmuižas iedzīvotāji bija gatavi pievienoties Cēsu novadam – cerot, ka tad gan Cēsu arodskolēni varētu mācīties Jāņmuižā. Tagad jāņmuižnieki sapratuši – pat ja Cēsu novads paplašinātos, arī šī pašvaldība nav ieinteresēta izmantot Jāņmuižas tukšās ēkas. Par to liecina sarakste 
starp jāņmuižniekiem un Cēsu novada domi.

Cēsu arodskolas telpu rekonstrukcijai un jauna angāra celšanai piesaistīti 2,3 miljoni latu ERAF naudas. Šo finansējumu nebūtu iespējams novirzīt Jāņmuižā esošo telpu remontam, uzskata Cēsu pašvaldībā. Turklāt Jāņmuižas piedāvātās skolas telpas ir divreiz lielākas, nekā Cēsu skolai vajadzīgs. Tā kā Cēsu skolu pārņēmusi pašvaldība, IZM šajā lietā nejaucas. Tāpēc pašvaldību vēlēšanu dienā savāktie 236 iedzīvotāju paraksti par pievienošanos Cēsu novadam joprojām glabājas pie I. Kalējas.

 

Viedokļi

Kā būtu jārisina situācija Jāņmuižā un citviet, kur likvidētas vai apvienotas profesionālās izglītības iestādes?

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļa: “Ja valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams izglītības iestādes mācību procesa nodrošināšanai, var sākt pārrunas ar pašvaldību par īpašuma pārņemšanu. Ja tai piedāvātais īpašums nav nepieciešams, risina šo jautājumu ar Finanšu ministriju. Tā, piemēram, kad Viduslatgales Profesionālā vidusskola atteicās no īpašumiem mācību īstenošanas vietā Jaunaglonā, tos nodeva Aglonas novada pašvaldībai. Tāpat, slēdzot Austrumlatgales Profesionālās vidusskolas mācību īstenošanas vietu Bērzgalē, norit sarunas ar Rēzeknes novada pašvaldību, lai dienesta viesnīcu nodotu pašvaldībai. Attiecībā uz Jāņmuižu – tās ēkas, kas nav nepieciešamas mācību procesa nodrošināšanai – trīs angārus, darbnīcu un individuālās automašīnu garāžas –, tehnikums piedāvā īrēt.”

Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa: “Dome nekad nav pieņēmusi nevienu lēmumu par profesionālās izglītības iestādes likvidēšanu Jāņmuižā. Pašvaldība savu iespēju robežās jāņmuižnieku interesēs ir risinājusi un turpinās risināt jebkurus tās kompetencē esošus jautājumus. Šobrīd gaidām Ministru kabineta rīkojumu par IZM īpašumā esošās Jāņmuižas katlu mājas un siltumtrašu pārņemšanu pašvaldības īpašumā.”

Edvīns Kide, bijušais Jāņmuižas profesionālās vidusskolas direktors: “Profesionālo skolu reformas gaitā garām palaista unikāla iespēja Vidzemes reģionā izveidot mūsdienīgu mācību centru jauniešu profesionālajai izglītošanai. Reti kurā reģionā tik tuvu ir izvietotas trīs arodizglītības iestādes, katra ar lieliskām tradīcijām. Cik man zināms, lielisku variantu trīs profesionālo skolu apvienošanai pirms trim gadiem ieteica Priekuļu pašvaldība. Proti – trīs tuvu izvietotās skolas apvienot zem kopējas vadības, izveidojot Vidzemes reģiona kompetences centru lauksaimniecības un būvniecības specialitātēs. Cēsu pašvaldība šo Priekuļu domes priekšlikumu noraidīja, argumentējot ar to, ka Cēsīm pašām vajadzīga sava arodskola. Veidojot vienotu mācību iestādi – Priekuļu un Jāņmuižas valsts tehnikumu, skolu bija paredzēts veidot divos līmeņos. Tehnikums – augstāku profesionālo kvalifikācijas līmeņu apguvei, profesionālā skola – 2. un 3. profesionālās kvalifikācijas līmeņiem. Diemžēl drīz kļuva manāms, ka sākotnējo ieceri tehnikuma vadība īstenot netaisās.”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. pati skola ie ļoti labā stāvoklī, bet ticu ka pēc gada vai diviem tā vairs nebūs un teiks to pašu.
    jāņmuižas muižu nemaz nerunāsīm laikam ir jānotiek traģēdijai lai tiktu restaurēta jo dažās vietās pat vairāku simtu vecās mājas koks sācis pūt.

  2. kautkads murgs ar to izglitibas miniju tur viniem pasiem vajadzetu kaut ko apvienot un logu rutis izsist atradusi ko slegt. janmuizai liekat mieru un lai stulba ministrija sak domāt lai atvertu vala janmuizu karteja valsts iestade kas tiek atstata vandalu rokas pec 10 gadiem mums pasiem jau neka nebus

    • Ka izskataas tad mineetajaas skolaas tomeer kaut KAS notiek un skoleeni,,, nav tikai uz papiira, tas ir tragidski ja laukos skolu aiztaisa ciet, jautaajums ir viens, kaapeec pie aizsleedzamajaam na mineta kokneses speciaala internaatskola, kuraa skoleeni maacaas jau pa otram laagam!! vienreiz beidz un saak atkal, apkalpojosais personaals ir lielaaks nekaa skoleeni pat uz pappira un taa kvalityaate nabv nekaada iipasi izcila. skola ior liela un saremonteeta un prasa liidzeklus uztureesanai, bet kaada ir atdeve sabiedfriibai>>>???

Draugiem Facebook Twitter Google+