Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. augusts, 2014
Drukāt

Līdz gada beigām “Pasažieru vilciens” varētu kļūt par LDz meitasuzņēmumu

Foto - LETAFoto - LETA

Līdz gada beigām varētu pieņemt lēmumu par “Pasažieru vilciena” (PV) uzņēmuma īpašuma struktūras maiņu un tas varētu kļūt par “Latvijas Dzelzceļa” (LDz) meitasuzņēmumu, šodien Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina LDz vadītājs Uģis Magonis.

Kā skaidroja uzņēmuma vadītājs, lai arī savulaik PV dažādu iemeslu dēļ no LDz pārgāja valsts īpašumā, tagad ir skaidrs, ka vienkāršāk būtu strādāt atkal kopā, ja PV atkal kļūtu par LDz meitasuzņēmumu, jo patlaban pasažieru pārvadātājs neizskatoties visai labi. Piecu gadu laikā esot nomainījušās četras valdes, un tagad esot skaidrs, ka uzņēmuma vadībā ir jāstrādā dzelzceļa nozares pārstāvjiem un uzņēmumā “jāiepūš dzelzceļnieku dvesma”.

Vienlaikus Magonis norādīja, ka valstij tomēr būtu jāapmaksā noteiktais pasažieru pārvadājumu pakalpojumu pasūtījuma apjoms, tāpat valstij jāpiedalās dzelzceļa infrastruktūras līdzfinansēšanā.

Runājot par jaunu vilcienu iegādi, LDz vadītājs norādīja, ka būtu labi, ja šim mērķim varētu atkal piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, jo patlaban Latvija nav spējīga iepirkt jaunus modernus vilcienus. Ja ES nauda netikšot piešķirta, tad vilcienu sastāvi esot jānomaina pakāpeniski. Magonis uzskata, ka būtiski būtu, lai vilcieni daļēji tiktu ražoti Latvijā. Tas gan esot iespējams tad, ja tas nesadārdzina to iegādi.

Magonis uzskata, ka vagonus varētu ražot gan Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, gan Rīgas vagonbūves rūpnīca. Viņš skaidroja, ka ir griba vilcienus iegādāties jau 2016.gadā, taču patlaban viņš nevarot, komentēt, cik reāli tas ir iespējams.
Kā ziņots, PV valdes priekšsēdis Andris Lubāns iepriekš intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” skaidroja, ka “Pasažieru vilciens” ilgtermiņā plāno vērtēt uzņēmuma īpašuma struktūras maiņu.

Uz jautājumu, vai PV nevarētu pievienot atpakaļ “Latvijas Dzelzceļam” un veidot modeli līdzīgi, kā darbojas “Deutsche Bahn”, uzņēmuma vadītājs norāda, ka tad ir jāanalizē cēloņi, kāpēc PV vispār ir kļuvis 100% par valsts kapitālsabiedrību. “Tad ir jāizvērtē, kādas sekas būs citam modelim. Ja PV varētu būt ieguvējs, diskusija var turpināties. Tas gan nav ne šīs nedēļas, ne šī mēneša un gada jautājums. Jebkurā gadījumā ir plānots izvērtēt šāda veida iespējas,” norāda Lubāns.

Kā ziņots, 2008.gadā starp Latvijas valsti Satiksmes ministrijas (SM) personā un VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) noslēgts pirkuma līgums, saskaņā ar kuru AS “Pasažieru vilciens” (PV) pārgājis valsts īpašumā. Valdība atbalstīja LDz tiešās izšķirošās ietekmes izbeigšanu PV. PV bija viens no pirmajiem LDz koncerna izveidotajiem meitasuzņēmumiem.

Jau ziņots, ka šā gada 8.jūlijā tika iecelta jauna valde – par “Pasažieru vilciena” jauno valdes priekšsēdētāju tika iecelts Andris Lubāns, valdes locekļi – Māris Bremze un Mikus Pērse. AS “Pasažieru vilciens” jaunā valde 23.jūlijā pieņēma lēmumu pārtraukt vilcienu nomas iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām. Valde plāno līdz septembra sākumam sagatavot ceļa karti, kādā veidā nonākt līdz veiksmīgai ritošā sastāva nomaiņai paredzētajā termiņā – līdz 2016.gadam.

Šī bija jau otrā reize, kad neizdodas iecere konkursā tikt pie jauniem vilcieniem. Pirms tam, 2012.gada aprīlī, “Pasažieru vilciens” un Spānijas uzņēmums “Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles” (CAF) parakstīja līgumu par jaunu vilcienu piegādi Latvijai. Vēlāk tika konstatēts, ka Nila Freivalda vadītās “Pasažieru vilciena” valdes parakstītais līgums neatbilst sākotnējam iepirkuma nolikumam, kādēļ var tikt apdraudēta Eiropas Savienības fondu finansējuma saņemšana šim darījumam. Taču par līguma grozījumiem ar CAF vienošanās netika panākta. Neveiksmīgajā vilcienu iepirkumā neizmantoto Kohēzijas fonda finansējumu valdība pārdalīja par labu citiem ar dzelzceļu saistītiem projektiem.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+