Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. novembris, 2015
Drukāt

Līdz galam nesarēķinātais labums (3)

Foto - EK AV dienestsFoto - EK AV dienests

Sesīlija Malmstrēma, ES tirdzniecības komisāre, pēc 11. sarunu raunda ASV, Ņujorkā, apciemoja dažus Eiropas mazos uzņēmumus. Maikls Ērvings, "Nudie Jeans" Ziemeļamerikas biroja direktors, demonstrē saražotos džinsus. Viņa uzņēmums būtu tiešs ieguvējs no TTIP noslēgšanas.

Pēc ES un ASV līguma parakstīšanas, katras ES ģimenes makā katru gadu ieripos 545 eiro – šādu skaitli pasniedz kā eiropiešu ieguvumu ES brīvās tirdzniecības līgumam ar ASV.

Šo argumentu “par” izmanto Eiropas Parlamenta lielākā politiskā grupa – Tautas partiju grupa, uzsākot kampaņu par Trans­atlantisko Tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP). Savukārt Eiroparlamenta “zaļie” šo skaitli apšauba. Kā ir patiesībā?

Eiropas Komisija (EK), balstoties uz ekonomisko analīzi, paziņojusi, ka ES ekonomika no šī līguma iegūs 119 miljardus eiro, bet ASV ekonomika – papildu 95 miljardus katru gadu. Šis ieguvums radīšoties tarifu barjeru novākšanas rezultātā un atmetot nevajadzīgus noteikumus un birokrātiskus šķēršļus, kas apgrūtina pārdot un pirkt pāri Atlantijas okeānam.

Komisijas novērtējums par iespējamiem ieguvumiem no TTIP balstās uz analīzi, ko veicis Ekonomikas politikas pētījumu centrs (CEPR) ietekmes novērtējuma ziņojumā, kas veidots pēc EK pasūtījuma.

Londonā bāzētais pētījumu centrs tiek pasniegts kā vadoša Eiropas ekonomisko pētījumu organizācija. Jāatgādina, ka to dibinājušas pasaules lielākās bankas (“Deutsche Bank”, “BNP Paribas”, “Citigroup”, “Santander”, “Barclays” un “JP Morgan”), kuras ir ieinteresētas TTIP noslēgšanā. Šīs bankas, “kuru uzņēmējdarbības veiksme atkarīga no atrašanās Eiropas ekonomikas politikas formulēšanas priekšējās rindās” (tā teikts mājaslapā), katru gadu pētījumu centram maksā sešus līdz 20 tūkstošus eiro par to, lai “aktīvi ietekmētu CEPR pētījumu un politikas virzienus”.

Kaut šo skaitli – 119 miljardus eiro lielo pienesumu – EK bieži izmanto savā argumentācijā par līguma izdevīgumu. Izrādās, ka tas aprēķināts, ņemot vērā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma projekciju globālās ekonomikas prognozēs pēc 2027. gada, kad vajadzētu stāties spēkā šim nolīgumam. Turklāt rēķināts, ka 119 miljardu efekts varētu ienākties desmit gados, nevis vienā. Tad “vienam pilsonim tā būtu viena kafijas tasīte dienā papildus”, savā blogā smejas Glins Mūdijs.

Klaivs Džordžs, Eiropas koledžas profesors Brigē (Beļģija), kurš agrāk EK uzdevumā veicis citu tirdzniecības darījumu novērtējumus, raksta: “No pētījumā analizētajiem dažādajiem scenārijiem visoptimistiskākais ir plaši citētais ES ekonomikas palielinājums par 120 miljardiem eiro. Tas ir tieši 0,5% no ES IKP. Tas neradīsies uzreiz, un tas nav uztverams kā ikgadējais IKP palielinājums (..) EK pētījumā rēķināts, ka būs vajadzīgi desmit gadi, līdz vienošanās pilnībā sāks darboties, šajā laikā iespaids uz ekonomisko izaugsmi būs nevis 0,5%, bet 0,05%. Šis ir visoptimistiskākais pētījuma scenārijs (vai minējums) par to, kas varētu tikt panākts sarunās. Daudz reālāks ir scenārijs, kur pētījumā IKP pieaugumu rēķina mazliet vairāk nekā 0,1%, tas ir, IKP ikgadējais pieaugumu 0,01% desmit gadu periodā. Tas ir triviāli, un EK to zina.” ES–ASV tirdzniecības līgums, kā secina profesors Džordžs, “labākajā gadījumā dos minimālu ekonomisku labumu”.

Arī skaitļi par tirdzniecības ieguvumiem nedrīkst palikt citēti pa pusei. Piemēram, rēķināts, ka Lielbritānijas un ASV tirdzniecība palielināsies par apmēram 60%, bet Vācijas un ASV tirdzniecības bilance uzlabosies pat par 94 procentiem. Vienlaikus tiek noklusēts, ka Lielbritānijas un Vācijas tirdzniecības apjomi tajā pašā laikā samazināsies par 41%, Lielbritānijas un Īrijas tirdzniecība – par apmēram 46 procentiem.

UZZIŅA

Transatlantisko Tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) sarunas

Sarunas starp ES un ASV sākās 2013.gada jūnijā

Sarunas notiek vienu nedēļu ik pa pāris mēnešiem.

11. TTIP sarunu raunds notika 19.-23. oktobrī Maiami, ASV.

Nākamais – 12.raunds nozīmēts uz 2016.gada janvāra beigām

Sarunas vēl nav pusē, un tās iecerēts pabeigt līdz 2017.gada janvārim.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Lielākais ieguvums Atbildēt

    Eiropieši iegūs brīvu pieeju pie modificētās pārtikas produktiem un iespējas aizsūtīt bankrotā savus lauksaimniekus.

    • Tieši manas domas! Un ne tikai zemnieki cietīs, bet ir vēl daudzas ražošanas nozares, kuras nespēs konkurēt ar ASV, kā patreiz no konkurences izspiež ES.

  2. Kas tās par muļķībām.

Draugiem Facebook Twitter Google+