Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
30. marts, 2016
Drukāt

Līdz jaunā mācību gada sākumam slēgs 17 izglītības iestādes (9)

Foto-FotoliaFoto-Fotolia

Ilustratīvs foto

Līdz jaunā mācību gada sākumam tiks slēgtas 17 izglītības iestādes, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

2016.gadā ministrija jau saskaņojusi 15 izglītības iestāžu likvidēšanu, taču viena no tām paredzēta 2017.gada augustā. Turklāt vēl pagājušajā gadā IZM Alūksnes novadā saskaņoja Mārkalnes pamatskolas slēgšanu, savukārt Ventspils novadā – Jūrkalnes pamatskolas slēgšanu, kas notiks šovasar. Savukārt Jelgavas novadā tiks likvidēta arī Elejas vidusskolas Lielplatones filiāle, to pievienojot Elejas pirmsskolas izglītības iestādei “Kamenīte”.

Tādējādi šis mācību gads būs pēdējais17 izglītības iestādēm – jūlijā Bauskas novadā tiks likvidēta Mežotnes internātvidusskola. Vasaras vidū Gulbenes novadā tiks likvidēta arī Daukstes pamatskola, savukārt Ventspils novadā augustā lemts slēgt Zlēku pamatskolu.

Jūlija beigās tiks likvidēta arī Sadus 1.vidusskola un Saldus 2.viusskola. Saldus novadā tiks slēgta arī Nīgrandes pamatskola, to pievienojot Saldus novada pašvaldības Kalnu vidusskolai, Nīgrandes pirmsskolas izglītības iestāde “Griezīte”, to pievienojot Nīgrandes pirmsskolas izglītības iestādei ‘Straumīte”. Saldus 1.vidusskolas struktūrvienības “Sātiņu pamatskola” izglītības programmu īstenošana līdz ar iestādes slēgšanu tiks nodota Saldus pirmsskolas izglītības iestādei “Sienāzītis”.

Krāslavas novadā augusta sākumā tiks slēgta Kalniešu pamatskola, Skaistas sākumskola un Sauleskalna sākumskola, bet Rēzeknes novadā augusta otrajā pusē tiks slēgta Kalnezeru Katoļu pamatskola.

Augusta beigās Daugavpils novadā durvis slēgs arī Tabores pamatskola, Birznieku pamatskola un Skrudalienas pamatskola, to pievienojot Silenes pamatskolai.

Šī gada sākumā jau tika slēgtas trīs izglītības iestādes.

IZM šogad arī saskaņojusi vēl 19 reorganizācijas procesus, 14 no kuriem notiks šogad. Vēl pērn ministrija saskaņoja arī Burtnieku Ausekļa vidusskolas reorganizāciju, to pārveidojot par Burtnieku Ausekļa pamatskolu. Līdz ar to 2016.gadā paredzēti 15 reorganizācijas procesi, kuros kopumā iesaistītas 22 izglītības iestādes.

Šogad Mazsalacas novadā Ramatas sākumskola un Mazsalacas vidusskola tiks reorganizētas, apvienojot tās un izveidojot Mazsalacas vidusskolu. Smiltenes vidusskola tiks izveidota, reorganizējot Smiltenes ģimnāziju, Smiltenes Centra vidusskolu un Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolu. Jūlijā Ķemeru vidusskola tiks reorganizēta par Ķemeru pamatskolu, savukārt Jūrmalā Lielupes vidusskola tiks reorganizēta par Lielupes pamatskolu. Līdz ar 1.septembri notiks Aizkraukles novada ģimnāzijas reorganizācija, apvienojot to ar Aizkraukles 1.vidusskolu un Aizkraukles pilsētas sākumskolu, tādējādi izveidojot Aizkraukles novada ģimnāziju.

Līdz ar jauno mācību gadu lemts reorganizēt Mākoņkalna pirmsskolas izglītības iestādi, to pārveidojot par Kaunatas pirmsskolas izglītības iestādes “Zvaniņš” Mākoņkalna struktūrvienību. Tukuma novada pirmsskolas izglītības iestāde “Vālodzīte” tiks reorganizēta, izveidojot divas pirmsskolas izglītības iestādes.

Madonas novadā Mārcienas pamatskola tiks reorganizēta par Mārcienas sākumskolu, bet Preiļu novadā Priekuļu pamatskola – pat Priekuļu sākumskolu. Par pirmsskolas izglītības iestādi “Cimdiņš” tiks reorganizēta Vārkavas pamatskola, bet Nīcgales pamatskola kļūs par sākumskolu. Alojas novada pirmsskolas izglītības iestāde “Auseklītis” tiks izveidota, “Auseklītim” pievienojot struktūrvienību Vilzēnos (pievienojot Alojas Ausekļa vidusskolas, Ozolmuižas pamatskolas un Staiceles vidusskolas pirmsskolas izglītības grupas).

Saldus novadā Ezeres vidusskola pārtaps par Ezeres pamatskolu, bet Baltinavas novada pirmsskolas izglītības iestāde tiks reorganizēta, to pievienojot Baltinavas vidusskolai.

Vēl pagājušajā gadā saskaņota arī Burtnieku Ausekļa vidusskolas reorganizācija, pārveidojot to par Burtnieku Ausekļa pamatskolu.

Ministrija saskaņojusi arī vairāku izglītības iestāžu reorganizāciju, kas notiks arī nākamajos gados. 2017.gada vasaras beigās tiks reorganizēta Striķu pamatskola, to pārveidojot par sākumskolu, kā arī par sākumskolu tiks reorganizēta arī Ozolu pamatskola. Savukārt 2018.gadā notiks Uzvaras vidusskolas reorganizācija par Uzvaras pamatskolu, Īslīces vidusskolas reorganizācija par Īslīces pamatskolu, kā arī Staiceles vidusskolas reorganizācija par pamatskolu.

Ministrijā norādīja, ka vēl saskaņošanā atrodas Apes novada pašvaldības iesniegums par trīs izglītības iestāžu reorganizāciju un Jelgavas novada pašvaldības iesniegums par divu izglītības iestāžu reorganizāciju.

Šogad IZM jau saskaņojusi arī četru jaunu izglītības iestāžu dibināšanu. Ventspils novadā dibināta Zlēku pirmsskolas izglītības iestāde “Rūķītis”, Saldus novadā – Saldus vidusskola, Tukuma novadā – pirmsskolas izglītības iestāde “Lotte”, bet Daugavpils novadā – Laucesas pamatskola.

Lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu pieņem pašvaldība kā izglītības iestādes dibinātāja. Par savu lēmumu pašvaldības informē IZM, iesniedzot nepieciešamos dokumentus un informāciju, lūdzot ministrijai šo lēmumu saskaņot. Atbilstoši noteiktajai kārtībai ministrija saņemto informāciju izvērtē un sniedz atbildi par to, vai saskaņo vai nesaskaņo pašvaldības lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu.

Izskatot jautājumus par pašvaldības lēmuma saskaņošanu, IZM ņem vērā vairākus kritērijus, piemēram, izglītības iestādes darba kvalitāti, skolēnu mācību rezultātus un sekmības dinamiku un izglītības programmu piedāvājumu. Tiek arī izvērtēta izglītības pieejamība – sākumskola (1.-6.klase) iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai, transporta nodrošinājums, kā arī izglītības iestādes tīkla attīstības koncepcija novadā (pieejamie finanšu resursi, izglītības iestāžu ēku piepildījums un noslogojums, teritorijas demogrāfiskās tendences, pašvaldības ekonomiskās attīstības potenciāls). Svarīga ir arī iesaistīto pušu (skolēnu, pedagogu, vecāku) informētība un viedoklis, norādīja ministrijā.

Ja pašvaldības atsūtītais lēmums par izglītības iestādes reorganizāciju vai slēgšanu ir nepilnīgs, IZM pieprasa papildu informāciju un iesniegtos dokumentus vērtē atkārtoti. Šādi gadījumi ir bijuši vairākkārt. Pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas pašvaldības lēmums parasti tiek saskaņots.

IZM vairākkārt ir uzsvērusi, ka tikai matemātiski aprēķini un īslaicīgi ekonomiski ieguvumi nevar kalpot par pamatu lēmumu pieņemšanai likvidēt izglītības iestādi. Skolu tīkla sakārtošana jāskata kopsakarā ar novadu attīstības stratēģiju.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Slēdzam ciet laukus, žēl bērnu, jo nekur nav teikts, ka skolu uz kuru aizies bērni neaizklapēs ciet nākamgad, tad nu tas bērns kā mazs klaidonītis pa novadu klejos, ļoti žēl Dānijā, Japānā u.c. valstī tas ir neiedomājami, tikai mums Latvijā diemžēl valdībai nerūp mūsu bērni…

  2. Skolas ar maz skolēniem jāslēdz, lai būtu nauda “nacionālajam kino”, ko izrādīt pilnīgi tukšās kinozālēs

  3. Un būs vēl sliktāk! Tuvākajos gados vēl samazināsies skolnieku skaits! Jo Mums/Latviešiem Nepiedzima pēdējos 10-15 gados reti kuram otrais bērns, bet Lielākai daļai Pat tas viens! Pilna Anglija, Īrija ar vecpuišiem! Tas pats arī Latvijā! Un tagad daži bērni piedzimst jaunajiem, padsmitniekiem, tātad viņu bērneļi ies skoliņā pēc 7 gadiem! Līdz tam laikam būs galīga Alles! Un tas viss ir pateicoties Mūsu bijušajiem, Brašiem Politiķiem! Nav, Netika Uzbūvēta Latviešu tautai Labklājība, Neatkarīgajā Latvijā! Un kam būs iespēja un apriebusies eksistēt, tie aizbrauks! Ar saviem bērniem!

  4. Konsekventi tiek īstenots plāns “Teritorijas atbrīvošana no iedzīvotājiem”. Citas valstis pierobežā un attālos rajonos uztur pavisam mazas skoliņas, lai tur paliktu dzīvot cilvēki. Ja paskatās, kā Latvijā izvietoti iedzīvotāji, rodas iespaids, ka dzīvot iespējams tikai ap Rīgu, bet tālāk plešas tuksneši vai mūžīgais sasalums…
    Nopietni runājot, brīnos, kā ES ļauj Latvijai šķērdēt tās naudu. Par miljons eiro lauku skolai uzbūvējam sporta zāli, pēc pāris gadiem skolu slēdzam. Ekonomija ir ļoti interesanta. Iespējams, IZM, apvienojot skolas, ietaupa naudu par telpu uzturēšanu un skolotāju algas. Toties bērnu vešana uz 20 – 30 km attālo skolu gulstas uz vecāku un pašvaldības pleciem, viņiem tiek radīti papildus izdevumu. Nerunājot nemaz par pirmklasniekiem, kuri ceļas sešos no rīta, lai ar diviem autobusiem nokļūtu līdz skolai. Vakarā tas pats – mazie ilgi nīkst skolā. kamēr lielajiem beidzas stundas, jo mājup ved visus ar vienu autobusu. Rezultāts – bērni neizgulējušies un nomocījušies, benzīns nodedzināts, lērums naudas samaksāts par transportu, toties IZM kaut ko ir ietaupījusi.

  5. Konsekvento virzību uz lauku un lauku skolu iznīcināšanu varas tizleņi jau pastaigušies nosaukt par evolūciju. Kur tāda “evolūcija”, tur ož pēc revolūcijas…

  6. Tad jau vismaz 17 izglītības ministrijas ierēdneļus var ATLAIST!!! Bet vajadzētu ierēdNIECŅUS vēl vairāk samazināt, ja neko citu neprot, kā likvidēt skolas!!!

  7. Zivs pūst no galvas Atbildēt

    Kad tiks reorganizēta pati IZM?

  8. Okupanti bija atvēruši pārāk daudz skolu

  9. Tad jau LATVIJA NAV VAJADZIGI IZGLITOTI BERNI SLEDZAM VISAS SKOLAS UN MIERS,LASOT SO RAKSTU ZURNALISTSNEPROT RAKSTIT KLUDAS RAKSTA, MALACI VALDIBA JO DEBILAKA TAUTA JO MAZAK PROBLEMU ,VEL ATLIEK JAUNATNEI NODZERTIES TAD PAVISAM JAUKI URA URA URA .

Draugiem Facebook Twitter Google+