Līdz jūnija beigām apskatāma starptautiskā projekta „Tulkojot atsauces” pirmā izstāde 0
Līdz 28. jūnijam Laikmetīgās mākslas centra (LMC) Ofisa galerijā apskatāma pirmā izstāde no starptautisko izstāžu sērijas – „Tulkojot atsauces I”.
Projekts „Tulkojot atsauces” tiecas notvert šodienā joprojām klātesošus padomju laika nospiedumus jeb atsauces postsociālisma teritorijā – mākslā, publiskajā telpā, arhitektūrā, sabiedrībā, kolektīvās un personiskās atmiņas laukā. Līdzīgi notikumi, kurus rīkos LMC projekta partneri, šī gada jūlijā un oktobrī noritēs arī Doņeckā (Ukrainā), Rijekā (Horvātijā) un Kišiņevā (Moldovā).
Līdzīgi kā zemsvītras piezīmes grāmatā, izstādē tulkotās atsauces, šodienā joprojām klātesošie padomju laika nospiedumi postsociālisma teritorijā – dažādas norises, artefakti, mitoloģijas vai nostalģija – kaleidoskopiski, taču mērķtiecīgi paskaidro un papildina pamatstāstu, mūsu neseno pagātni. Jau kādu laiku, šķiet, ir sasniegts nepieciešamais kritiskais laika noilgums, kas ļauj bezkaislīgi palūkoties pāri traumatiskajai pieredzes daļai un, ņemot talkā ironiju un dabisku ziņkāri, ķerties klāt padomju laika „arheoloģijai” – arvien klātesošo, taču daļēji aizsegto, neviendabīgo un neviennozīmīgo diskursu atsegšanai. Īpaši ņemot vērā, ka izaugusi paaudze, kas par šo laiku ir dzirdējusi tikai no atstāstiem, lasītiem tekstiem vai filmām.
Mēģinot apzināt postsociālisma teritoriju kopīgo pieredzi Austrumeiropā un bijušajā Padomju Savienības reģionā, nākas secināt, ka sociālismam – tā laika dominējošajai ideoloģijai – dažādās valstīs bija visai atšķirīgas izpausmes un tam piemita daudzas sejas. Caur saturiski un arī ģeogrāfiski daudzpusīgo atsauču kaleidoskopu ieraugāmas jaunas iespējamās paralēles un līdzības sociālisma pieredzes tulkošanā mūsdienās.
Izstādē „Tulkojot atsauces I” piedalās virkne starptautisku ievērību guvuši mākslinieki, kas savos darbos pievēršas nesenās pagātnes un šodienas attiecībām vai to salīdzinājumam.
Piemēram, mākslinieku grupa „Slāvi un tatāri” (Eirāzija) savā darbā komentē divus galvenos 20. un 21. gadsimta stāstus – revolucionāro komunismu un politisko islāmu, bet Žilvins Landsberģis (LT) subjektīvi interpretē sociālisma projekta „izgāšanos”. Marijans Crtaličs (HR) vizualizē dramatisko plaisu starp kādreizējo proletariāta entuziasmu un šodienas dezorientāciju ekonomiskā, politiskā un kultūras krīzes kontekstā. Viņam līdzīgi Lada Nakoņečna (UA) poētiskā veidā atspoguļo pārmaiņas publiskajā telpā un tās uztverē pēdējos gados Ukrainā. Arnis Balčus (LV) no ironiski postpadomiskas perspektīvas eksponē ne vien pats sevi, bet arī savu identitāti, tās traumas un kompleksus, savukārt Tigrans Hačatrijans (AR) plašu starptautisku ievērību guvušajā videodarbā „Sākums” sasaista atšķirīgus laikmetus un žanrus, uzrādot starp tiem negaidītu līdzību.
Izstādē „Tulkojot atsauces II” sociālisma un postsociālisma mantojumu interpretēs mākslinieki Kristina Normana (EE), Aija Bley (LV), Indre Klimaite (LT), Marge Monko (EE), Igors un Ivans Buharovi (HU) un Henriks Dunkers (FI).
Projekts „Tulkojot atsauces” tiek rīkots sadarbībā ar kultūras centru „Drugo More” Rijekā, Horvātijā, kultūras platformu „IZOLYATSIA” Doņeckā, Ukrainā un „KSA:K” – Laikmetīgās mākslas centru Kišiņevā, Moldovā. Projektu atbalsta Eiropas Kultūras Fonds, Rīgas Dome, Valsts Kultūrkapitāla Fonds, Igaunijas Republikas vēstniecība, Lietuvas Vēstniecība, Polijas Vēstniecība, „Open Ukraine Fonds”, SIA „LuxExpress Latvija”, „KOLONNA”, „Rīgas Laiks”.
