Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
24. septembris, 2015
Drukāt

Ar “Rail Baltica” līdz lidostai – 12, līdz Bauskai – 50 minūtēs (6)

"RB Latvija"  vizualizācija"RB Latvija" vizualizācija

Vakar Rīgā konferencē “Top Rail Baltica dzelzceļš” trīs Baltijas valstu dažādu nozaru eksperti stāstīja un diskutēja par līdzšinējo veikumu sliežu ceļa projektēšanā savā valstī.

Indreks Oravs, “Rail Baltica Estonia” valdes loceklis, pirms tikšanās, kur žurnālistiem piedalīties nebija ļauts, stāstīja, ka igauņiem problēmas esot līdzīgas kā Latvijā. Proti, neapmierināti esot to zemju īpašnieki, kuru īpašumu šķērsos sliežu ceļš. Šā iemesla dēļ projektētāji cenšas nospraust trasi tā, lai tā iespējami mazāk skartu privātīpašumus un būves. “Mēs Igaunijā redzam jaunajam dzelzceļam lielas izaugsmes iespējas, tostarp arī Somijai, Zviedrijai un Krievijas ziemeļrietumu daļai. Aptuveni 80 – 85% Somijas kravu pārvadā pa jūru. Piedāvāsim tās vest pa sliežu ceļu, kā arī veidot ciešu sadarbību ar valstīm Eiropas dienvidos,” uzsvēra I. Oravs. Igaunijā starptautiskajai “Rail Baltica” dzelzceļa trasei būs trīs pieturvietas; Tallina, Rapla un Pērnava.

Savukārt Arnis Kaukulis, “AECOM” Baltijas reģiona direktors, stāstot par situāciju Lietuvā, uzsvēra, ka sabiedriskajās apspriedēs Panevēžā un Kauņā projekts ir saskaņots, veikti visi vajadzīgie ģeoloģiskie un ģeodēziskie pētījumi un patlaban tiek gaidīts ietekmes uz vidi novērtējums. Kad tas būs gatavs, būs arī zināms trases novietojums Lietuvā.

Latvijas speciālisti ir izveidojuši tehniskos risinājumus visiem trases variantiem, ir izveidots 60 metru plats sliežu ceļa koridors. Uzņēmumā “RB Latvija” vērš uzmanību, ka izveidots apkopojums par skartajām zemju platībām, kas uzrāda, ka izdevies būtiski samazināt skarto privātīpašumu skaitu, trase skars mazāk par 1000 privātīpašumu (apspriešanas procedūras sākumā 2000 īpašumu). Nodrošināta pieeja īpašumiem, plānojot piebraucamo ceļu tīklu un nodrošinot lauksaimniecības tehnikas piekļuvi. Novērsta arī lielo lauksaimniecības platību fragmentācija Zemgalē.

Trases novietojuma variantu izveidē piedalījās arī pašvaldības, pašvaldību un iedzīvotāju darba grupas. Pavisam notika vairāk nekā 40 darba grupu sanāksmes, veicot vairāk par 500 individuālu konsultāciju, sarežģītākās situācijās, kā, piemēram, Salacgrīvā, Limbažos, Sējā, Bauskā, veidojot dialogu starp interešu grupām un vienojoties par iespējamiem risinājumiem. Salacgrīvai un Mārupei izveidotas papildu alternatīvas, par kurām “Latvijas Avīzē” jau stāstījām. ­Neils Balgalis, “RB Latvija” telpiskās plānošanas eks­perts, uzsvēra – aktīvi iesaistoties pašvaldībām, iezīmējies projekta otrajā kārtā (pēc 2030. gada) veidojamais reģionālo staciju tīkls, arī loģistikas un ražošanas teritoriju izvietojums. Veiktie modelēšanas rezultāti liecina, ka no Rīgas pasažieru stacijas līdz lidostai būs iespējams nokļūt 12 minūtēs, līdz Jaunmārupei 17 minūtēs, līdz Bauskai 50 minūtēs un līdz Salacgrīvai – stundas laikā. Darbs jāturpina, paredzot nepieciešamās teritorijas lokālplānojumus.

Noteikts pasažieru vilcienu maksimālais garums – 200 metri. Kravas vilcienu maksimālais garums ir 740 metri. Attālums starp apdzīšanas stacijām aptuveni 50 kilometri. Pasažieru platformu garums izbūvei 200 metri.

“Rail Baltica” dzelzceļa nožogojums būs visā trases garumā, tā augstums – vismaz 1,80 metru. Trokšņu barjeras paredzētas atbilstoši skaņas modelēšanas rezultātiem.

Trases plānā attēloti dzelzceļa trases tilti pāri upēm, pārvadi un estakādes. Katram tipiskajam šķērsojumam plānotāji ir izveidojuši šķērsojuma/tilta pretskatu un balstu novietojuma vietas. Veidoti vienoti transporta koridori, “Rail Baltica” trasi savietojot ar esošajiem un plānotajiem lielajiem infrastruktūras projektiem: 20 km garumā dzelzceļš plus projektētais autoceļš Bauskā; 10 km dzelzceļš plus Rīgas apvedceļš Olainē un Ķekavā; 27 km dzelzceļa esošajā dzelzceļa nodalījuma joslā Rīgā; 100 km dzelzceļa plus projektējamā 330 kV elektrolīnija, Latvijas–Igaunijas starpsavienojums Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Inčukalna, Sējas un Limbažu novadā.

Izpēte ir pierādījusi, ka nav būtiskas ietekmes uz “Natura 2000” teritorijām, dzelzceļa līnijai šķērsojot Salacas un Vitrupes upju ielejas.

Nākamajos divos mēnešos sabiedrisko apspriežu sanāksmēs sabiedrību plašāk iepazīstinās ar izpētes rezultātiem, kurus iekļauj IVN ziņojumā, kam sekos pašvaldību lēmumi, lai izvēlētos vislabāko “Rail Baltica” trases novietojumu Latvijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Pasažieru un preču plūsmas ir sekundaras prioritates. Tas ir rokādes ceļš kara gadījumam.

  2. Visu laiku priecājos, bet tagad sanāk, ka būvējam lai līdz Bauskai brauktu 50 minūte, ar mašīnu tas pats sanāk, kāda jēga būvēt ?

  3. Ne Bauskā, ne JaunMārūpē, ne Salacgrīvā pieturas nav paredzētas – Latvijā pietura ir tikai 1= Rīga.
    Igaunijā Tallina un Pērnava, Lietuvā arī 2 – Viļņa un vēl viena.
    Un es no Rīgas līdz Salacgrīvai 1h – 1h20min, kā gadās. Par ko viņi tur runā?

  4. Somi un vācieši, kā izrādās, ir mucā audzēti un pa spundi baroti. Tie nemaz nezina ka viņu valstīs ir lidostas un tāpēc ar ātrvilcienu brauks uz Rīgas lidostu. Ceru ka šo ekstru (ieskaitot atzara būvniecību) iekļaus viņu biļetes cenā.

  5. Šāds modelis droši vien kādam ienesa vismaz citronu. Kas attiecas uz virsrakstu, izveidojot eļektričkai atzaru no Imantas staciju, ar to lidostā varētu nokļūt 20 minūtēs. Tiesa gan, pa neeiropiski platām sliedēm un 4 pieturām visādās tur bomžu Zolitūdēs un Zasulaukos. Bet Bauskā vismaz tuvākos 30 gadus pietura nav paredzēta. Mans bratons turp ar BMW aizbrauc pusstundā.

  6. Ja dižprojekts nenobeigsies vēl OTKATU stadijā, tā uzturēšanai, visticamāk, būs jāvāc ziedojumi …

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+