Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. septembris, 2016
Drukāt

Līdz Londonas Grāmatu tirgum vairs tikai pusotrs gads. Ko turp vedīsim?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Septembrī aprit tieši gads, kopš radās aizdomas par problēmām Latvijas Literatūras centra (LLC) finansiālajā darbībā un nācās steigšus izlemt, kas rūpēsies par Latvijas dalību 2018. gadā gaidāmajam Londonas Grāmatu tirgum, kurā, par godu Baltijas valstu simtgadei, tām piešķirts īpaši plašs stends un kopīgs godaviesa statuss.

Par LLC lielāka skaidrība gada laikā tā arī nav radusies, un to nevarēja viest arī biedrības likvidatori – publicists, rakstnieks Pauls Bankovskis, dzejnieks Pēteris Draguns un ilggadīgais LLC direktors Jānis Oga. Taču skaidrs, ka gada laikā biedrības nodokļu parāds VID tikai pieaudzis no aptuveni 8500 līdz vairāk nekā 13 000 eiro, arī Valsts kultūrkapitāla atprasīto 70 000 eiro liktenis, šķiet, izšķirsies tiesas ceļā.

Tikmēr palicis vairs vien pusotrs gads līdz nozīmīgākajam grāmatniecības notikumam – Londonas Grāmatu tirgum 2018. gada pavasarī, kur Baltijas valstīm atvēlēts kopīgs stends un godaviesa statuss. Nepilnus trīs gadus ilgajam gatavošanās procesam valsts piešķīrusi 190 000 eiro.

Goda viesa statuss ir gan pagodinājums, gan arī izaicinājums: par to, kas būtu svarīgs un grāmatu tirgū īpaši uzsverams, jāspēj vienoties gan valsts un Baltijas ietvaros, gan arī jāpārliecina tirgus rīkotāji, ka tas viņu apmeklētājiem būs interesanti un vērtīgi.

Latviešu grāmatniecībai Londonas Grāmatu tirgus varētu kļūt par atspēriena punktu gan britu, ASV un Kanādas tirgū, gan arī plašāk, jo globalizētajā pasaulē lielākoties tieši angļu tulkojumi kalpo par pirmajām laipiņām, iespēju rosināt interesi.

Ar ko grasāmies piesaistīt britu lasītāju un izdevēju interesi? Latvijas Rakstnieku savienība no LLC pārņēmusi regulāros konkursus atbalstam latviešu literatūras tulkošanai un izdošanai ārvalstīs. Pirmais konkurss jau noslēdzies, izsludināts vēl viens.

Savukārt Latvijas Grāmatizdevēju asociācija šogad izsludināja jaunu, līdz šim nebijušu konkursu latviešu kultūrvēsturisko izdevumu tulkošanai angļu valodā. Pagaidām tajā atbalstīti trīs izdevumi, izsludināta otrā kārtā, taču konkurss jau raisījis arī visasākās diskusijas: izdevēji rīkotājiem pārmet, ka iesniegšanas termiņš bijis pārāk īss, savukārt eksperti aizrāda uz slikti sagatavotajiem pieteikumiem un nekvalitatīvajiem tulkojumiem, kā arī uz tieksmi aizrauties ar mūsu vēstures tumšākajām lappusēm.

Atklājušies arī gluži negaidīti kavēkļi: neraugoties uz šķietami aktīvo LLC darbību kopš 2002. gada, trūcis informācijas – gan Lielbritānijā par latviešu grāmatniecību, gan arī Latvijā par Lielbritānijas tirgu. “Nav bijis sistemātiska izpētes darba, kur nu vēl auglīgu ilgtermiņa sadarbību, izņemot ar “Literature Across Frontiers” tīklu,” stāsta Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas pārstāve Inga Bodnarjuka norāda.

Arī LRS priekšsēdētājs Arno Jundze secinājis: Latvijas literatūru Eiropā zina daudz sliktāk nekā kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas, un daļu savu iespēju jau esam nogulējuši: “Ja sapņojam par superpanākumiem, tad uzskatu, ka iespēja izrauties mums bija jau vairākkārt, kaut vai tad, kad Latvija īsti nenoreaģēja uz Māra Subača un Jura Rubeņa iznācienu ASV grāmatu tirgos, kam bija liels potenciāls un nopietna izdevniecība. Ir nepieciešams jauns un plašāks skatījums uz lietām. Varbūt Londonas grāmatu tirgū pienāktos uzlikt arī pazīstamā puķkopja Jāņa Rukšāna grāmatas par puķkopību, kas jau pasen tiek izdotas angļu valodā, tikai Latvijā par to maz kāds ir informēts.”

Vairāk lasiet 6. septembra “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+