Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. jūnijs, 2013
Drukāt

Līdz nākamā gada vidum Rīgas pilsētvidē cer īstenot četrus laikmetīgās mākslas darbus

foto - Letafoto - Leta

Līdz nākamā gada vidum Rīgā iecerēts īstenot četru mākslinieku radītus laikmetīgās mākslas darbus, kas atzīti par labākajiem iepriekš izsludinātajā konkursā.

Kuratore Helēna Demakova (attēlā) šodien žurnālistiem stāstīja, ka žūrija no konkursam iesniegtajiem 12 darbu maketiem kā tālāk realizējamus izraudzījusi četrus, kuru autoriem turpmākos mēnešu būs jāsagatavo mākslas darbu izmaksu tāme, būs jāatrod darbam iecerētais novietojums pilsētvidē un jāprecizē materiāls, no kā taps iecerētais darbs.

Konkursa žūrija vienbalsīgi uzskatīja, ka pilsētvidē būtu nepieciešams realizēt Ērika Boža projektu “Soliņi”, kas pilnībā vienādo mākslu ar dzīvi pilsētā. Mākslinieka iecere ir izveidot vairākus aplī izkārtotus soliņus, kas būtu uzstādīti dažādos augstumos.

Tāpat tālāk izvirzīts mākslinieka Andra Brežes projekts “Piemineklis dūmiem”, mākslinieka Ojāra Pētersona “Lielā vāze” un Brigitas Zelčas-Aispures projekts “Klusā daba”.

Pētersona “Lielā vāze” ir iecerēta kā divās daļās sadalīta granīta vāze. Granīts redzams vien griezuma vietā, jo pārējā virsma ir noklāta ar keramisku mozaīku. Mozaīka veido tekstu, jo uz katras keramikas plāksnes ir atveidots viens burts. Mākslinieka sākotnējā iecere ir objekta vienu daļu novietot pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, bet otru – pie Brasas cietuma.

Savukārt Zelčas-Aispures projekts paredz radīt priecīgu izslējušos zaķi zelta krāsā, kuram pie kājām gulst Latvijas dārzeņi, bet Brežes projekta pamats ir pamests skurstenis.

Demakova skaidroja, ka māksliniekiem kā minimums būs nepieciešami trīs mēneši, lai sagatavotu visu papildus informāciju un izraudzītos jauno mākslas objektu novietojumu pilsētā, bet pēc tam sekos saskaņošanas darbi, līdz ar to viņa cer, ka nākamā gada otrajā pusē pilsētas vide jau būs papildināta ar četriem jauniem mākslas darbiem, kas Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai dos arī citu skanējumu.

Savukārt par konceptuāli izcilu darbu žūrija vienbalsīgi atzina Pētersona projektu “Granīta lodes”. Projekta doma oriģinalitātes ziņā bijusi izcila. Šis projekts paredz apmainīt vietām pie Saeimas nama durvīm esošās granīta lodes.

Žūrijas dalībnieks un Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Kristaps Zariņš skaidroja, ka Pētersona konkursā pieteiktajā projektā “Granīta lodes” ir doma. “Tas raksturo to, ar ko šad un tad nodarbojas Saeimā. Bezjēdzīga, bet skaista lieta ir viena no mākslas sastāvdaļām,” sacīja Zariņš.

Savukārt žūrijas dalībnieks un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis skaidroja, ka Rīgas centrā patlaban pietrūkst mūsdienu mākslas un dizaina aktivitātes. Viņš cer, ka šie mākslas darbi spēs to mainīt, skaidrojot, ka šodien radīta laba māksla var kļūt nākotnē par kultūrvēsturisku pieminekli. Viņš starp konkursā iesniegtajiem darbiem saskatījis daudzas labas idejas, atzīstot, ka daudzi darbi arī iepriecinājuši.

Šādu konkursu bija iespējams rīkot, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore un konkursa žūrijas dalībniece Māra Lāce pauda prieku, ka, pateicoties šādai privātai iniciatīvai, ir iespēja rīkot konkursu, kas ļauj izpausties māksliniekiem, sasniedzot ļoti labus rezultātus.

“Mūsu māksliniekiem ir labas idejas. Konkurss apliecināja, ka daudziem māksliniekiem idejas ir asprātīgas, kā arī bija idejas, kas sasaucās ar tēmu “Rīga smaida”. Ja izdosies īstenot trīs līdz četru objektu izvietošanu pilsētvidē, tad laimīgi būs ne tikai rīdzinieki, bet arī pilsētas viesi,” pauda Lāce.

Ar visiem konkursam iesniegtajiem darbiem var iepazīties izstādē “Rīga smaida”, kas Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā būs apskatāma līdz 16.jūnijam.

Izstādes kuratore Demakova ekspozīciju veidojusi kā nākotnē vērstu Rīgas pilsētvides projekta pirmo kārtu. Šī laikmetīgās mākslas projekta iecere ir veidojusies mākslas kritiķes un kuratores Demakovas un mākslas mecenāta Borisa Tetereva diskusijās par mākslu Rīgas pilsētvidē, nonākot pie kopīgas idejas veicināt un atbalstīt mākslinieciski augstvērtīgus, labestīgus, gudrus, humorpilnus un paliekošus mākslas darbus.

Visu mākslinieku darbu maketi un trīsdimensiju vizualizācijas attiecas uz potenciāli Rīgas pilsētvidē paliekošiem lielformāta mākslas darbiem.

Izstādē būs skatāmi konkursam iesniegtie darbi. Konkursā tika izvērtēti 12 darbu maketi, kurus iesniedza projekta kuratores aicināti mākslinieki Aigars Bikše, Ēriks Božis, Andris Breže, Andris Eglītis, Kristaps Ģelzis, Leonards Laganovskis, Liene Mackus, Ojārs Pētersons, Kaspars Podnieks, Krišs Salmanis, Brigita Zelča-Aispure un Armands Zelčs.

Izstāde “Rīga smaida” ir noslēdzošais Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programmas “Tete-a-tete 20 epizodēs” pasākums.

“Tete-a-tete 20 epizodēs” apvienoja Borisa un Ināras Teterevu atbalstītus mākslas un izglītības projektus. Tā laikā māksla virmoja Rīgas izstāžu, koncertu, teātru zālēs, Latvijas Nacionālajā operā un Rundāles pilī, kā arī tiešraidēs radio un televīzijā. Mākslas mīļotājiem bija iespēja apmeklēt publiskās lekcijas, kuras sniedza izcili mākslinieki un savas jomas eksperti.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+