Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. augusts, 2016
Drukāt

Puča dienās gulēju ar pistoli zem spilvena. Zemessardzei – 25 (9)

Foto-LETAFoto-LETA
Uzziņa

UZZIŅA

Zemessardzes 25. gadadienas svinības

Svinību centrālie pasākumi norisināsies Rīgā sestdien, 20. augustā: 9.00 svinīgais dievkalpojums Doma baznīcā; 11.00 militārā parāde pie Brīvības pieminekļa; 12.15 svētku programma 11. novembra krastmalā (koncerti, defilē un citi priekšnesumi).

Latvijas zemessardzes 25 gadu jubilejas reizē aptaujāju cilvēkus, kuri šajā organizācijā bijuši kopš tās pirmsākumiem.

Laimonis Beņislavskis, zemessardzes veterāns Kuldīgā: “Jau augusta puča dienās gulēju ar pistoli zem spilvena un biju gatavs cīnīties. Zemessardzē oficiāli iestājos oktobrī. Deviņdesmito gad sākumā plaši cīnījāmies ar bandītismu un devāmies reidos. Tā arī šodien mēs līdz pēdējam brīdim stāvēsim par Latviju. Tagad darbojos sava bataljona zemessardzes veterānu apvienībā. Mēs, veterāni, arī tagad esam jebkurā brīdī gatavi doties aizstāvēt Latviju, ja būs tāda nepieciešamība. Mēs paši izveidojām zemessardzi, un tā kļuva spēcīgāka. Mūsdienās zemessardze ir pavisam cita – spēcīga, ar labiem formastērpiem un bruņojumu, sakārtotām noliktavām. Tajos laikos, kad biju aktīvs zemessardzē, ieročus pirkām paši, arī ar formastērpiem bija līdzīga situācija.”

Ilgvars Baumanis, zemessardzes veterānu apvienības priekšsēdētājs: “Daudzi veterāni ir vīlušies, jo toreiz iestājās par valsti, kurā ir ekonomiska izaugsme un godīgi tiek kārtotas lietas. Tomēr tā savā ziņā ir mūsu pašu vaina, kāpēc mums lietas vēl joprojām neiet uz priekšu – gan attiecībā uz nodokļu maksāšanu, gan runājot par godīgu strādāšanu. Esot zemessardzē, kur zvērestu nodevu pirmajā tās izveidošanas dienā, pamazām radās drosme. Deviņdesmitajos gados palīdzējām policijai arestēt reketierus, konfiscējām tiem šaujamieročus. Mums bija liels spēks valstī. Uz mums arī reketieri šāva, bet toreiz neviens no zemessargiem nedomāja par savu veselību – valsts bija pirmajā vietā, lai tā varētu normāli funkcionēt. Piedalījāmies arī robežapsardzībā, kā arī palīdzējām novērst plūdus, meklējām pazudušus cilvēkus un veicām citas civilās misijas. Mūsdienās zemessardze ir kļuvusi modernāka apgādes ziņā, turklāt militārās sagatavotības līmenis visās vienībās ir vienāds un ļoti labs.”

Uldis Rumba, zemessardzes veterāns Cēsīs: “Zemessardzē esmu kopš tās dibināšanas brīža. Sākums bija interesants, mums bija sponsori – vietējie uzņēmēji, kas, piemēram, palīdzēja ar audumu formastērpiem, un paši tolaik šuvām savus formastērpus. Šo gadu laikā zemessardzē esmu pievērsies heraldikai – palīdzu ar dažādu karogu un simbolikas veidošanu, interesējos arī par militāro vēsturi, kura Ziemeļvidzemē ir ļoti bagāta. Joprojām esam klāt, ja mūs vajag – iesaistāmies militārajās mācībās, palīdzam pazudušu cilvēku meklēšanā un tamlīdzīgi. Priecājos, ka mans dēls arī izvēlējies dienēt zemessardzē. Valsts apdraudējuma gadījumā zemessargi nekad nebūs pirmajās rindās, bet būs piesedzēji un nodrošinās atbalsta funkcijas. Būtiski ir tas, ka sadarbojamies ar jaunsardzi un vietējām mācību iestādēm, kur nododam tālāk savu pieredzi. Mūsu armijai un zemessardzei nepieciešami jaunieši, kuri ir ne tikai labi fiziski sagatavoti, bet kuriem jau ir arī autovadītāja apliecība, labas angļu valodas un citas zināšanas un prasmes.”

Aleksandrs Stepiņš, zemessardzes veterāns Andrupenē: “Zvērestu nodevu sava – Preiļu 35. nodrošinājuma bataljona – izveidošanas dienā 1991. gada 10. novembrī. Zemessardzes pirmajos gados tās uzdevums bija nodrošināt kārtību valstī. 90. gados mēs bijām būtisks spēks šajā jomā, jo sargājām arī dažādas noliktavas, lai tās neizsaimniekotu, ķērām vietējos noziedzniekus. Tolaik ieročus un formastērpus gādājām paši, bet tagad zemessardze tiek ļoti labi apgādāta. Savulaik mani aicināja turpināt dienestu Rīgā, tomēr paliku Andrupenē, jo uzskatīju, ka labāk valstij varu dot pienesumu, esot šeit uz vietas, Latgalē. Pašlaik zemessardze ir kļuvusi profesionālāka un militārāka, jo savulaik vairāk nodarbojāmies ar kārtības uzturēšanu. Sākoties notikumiem Ukrainā, bija arī cilvēki, kas atrada dažādus aizbildinājumus, lai pēkšņi izstātos no bataljona. Tomēr labi ir, ka viņi tā izdarīja, jo tad, ja, nedod Dievs, pienāktu X stunda, viņi tev iegrūstu dunci mugurā vai nodotu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Milicija pirms 25 gadiem! Atbildēt

    90-tajos gados pēc bļaustīšanās “kaut pastalās, bet brīvā LV” neviens neticēja, ka Augusta pučs izgāzīsies. Pastalnieki šodien nezin kāpēc kautrējas pieminēt, ka pučs izgāzās tikai tāpēc, ka Maskavā progresīvā tauta arī izgāja ielās…
    90-tajos gados kamēr milicijā domāja kas būs tālāk, veči uz Atmodas viļņa stājās Zemessardzē. Kultūras nami, kad rīkoja balles aicināja zemessargus dežūrēt… katrā lielākajā pilsētā bija Zemessardzes štābs…Uz turieni cilvēki problēmu gadījumos zvanīja … Ja zvanīja uz miliciju skanēja atbilde: mums benzīna nav …Zemessargi par savu naudu šuva formastērpus un vilka ārā no pažobelēm pēc 2.p.k. atrastos un noglabātos ieročus… Vēl jau tagad večiem ir vecie ieroči, kas apskatāmi arī dažādos novadpētniecības muzejos Latvijā… Un policija tagad ik pa laikam lepni paziņo par “atrastajiem ieroču arsenāliem”…
    Šodienas zemessargiem mājās ieroču nav. Visi atrodas bataljona noliktavā.

    • nerejiet, noziedznieki ! Atbildēt

      Šodienas vara,[baidoties no atriebības par savām nelietībām,]
      izdevusi tādus likumus, ka pašaizsardzībai pat
      bērza rīksti NEDRĪKST pielietot, kur vēl ieročus turēt.
      Jāgaida kad noslepkavos, tad ievilks gadiem ilgas izmeklēšanas
      un beidzot paziņos, ka pats bijis vainīgs [laikam tāpēc, ka dzīvoji ?]
      Ieroči [ar varturu klusu akceptu] ir tikai kriminālajiem elementiem.
      99 % agresīvajiem braucējiem, nevietā parkotājiem, ierocis ir vai nu kabatā,
      vai noslēpts pa ķērienam…

  2. Lasu un domāju, kur augusta puča laikā Laimonis varēja dabūt pistoli, Zemessardzi un citas Valsts spēku struktūras nodibināja vēlāk…

    • nu par to jau stāsts Atbildēt

      jo tani laikā ieroču aprite bija tāda ka ierocis bija vai nu komunistu sargātājam vai nu noziedzniekam, vai paranoiskam idiotam kas nelegāli nopircis lai pašauditos

    • tā veidojas vēsture Atbildēt

      tas ir tikai varonības sākums, vēl pēc pāris paaudzēm veči būs tankos gulējuši un zemūdenēs dežūrējuši..

  3. tas tikai apliecina , ka zemessardzē iet paranoiski, šizofreniski uz agresiju un šaušanu orentēti ļaudis

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (38)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+